Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
9. jūlijs, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Skolu centralizēto eksāmenu rezultāti atspoguļo daudzas problēmas (20)

Foto-LETAFoto-LETA

Kopš 2008. gada, kad skolās ieviesa obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā, šķiet, darīts ļoti daudz šī priekšmeta nozīmības akcentēšanā, skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanu ieskaitot. Tomēr iznākums ir diametrāli pretējs ieguldītajiem pūliņiem, un eksāmenu rezultāti arvien pasliktinās. Jau pērn vidēji iegūtos 36,2 procentpunktus vairāki izglītības eksperti sauca par šokējošiem un bažījās, ka Latvijā aug paaudze bez loģiskās domāšanas. Šīgada 34,9 procentpunktus Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone vērtē kā satraucošus, bet lielai trauksmei iemesla neesot: kopējo ciparu uz leju pavilkuši vakarskolu un profesionāli tehnisko izglītības iestāžu audzēkņu darbi, un tam ir vairāki objektīvi iemesli. Izskanējis arī viedoklis, ka tāda vidējo rezultātu publicēšana tikai lieki tracina sabiedrību – gan virknē skolu, gan atsevišķiem audzēkņiem ir augsti procentpunkti un allaž būs skolēni, kuriem matemātika vienkārši nepadodas.

Turpretī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis runā daudz skarbāk: rezultāti ir “šausmīgi zemi”. Jau vairākus gadus RTU darbojas sistēma svaigi uzņemto studentu zināšanu uzlabošanai eksaktajās jomās jeb papildu nodarbības tiem, kas augstskolas izstrādātajā pārbaudes testā mācību gada sākumā uzrādījuši zemu rezultātu un bez īpašas “pievilkšanas” nemaz nebūtu spējīgi apgūt izvēlēto kursu. Dažu testos atklājas tik zems līmenis, ka droši vien vajadzētu testēt arī atsevišķu izglītības iestāžu vadītājus un pedagogus, kuru audzēkņi ar tik sliktām zināšanām izgājuši ļaudīs un pretendē uz augstāko izglītību. Tiesa, viņi lielākoties izkrīt cauri jau pirmās eksāmenu sesijas sietam, un lielais atbirums ir iemesls vairāku eksakto profesiju deficītam.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), lūgts komentēt šīgada matemātikas centralizētā eksāmena rezultātu, pauž jau nezin cik senā pagātnē dzirdēto, ka visam jāmainās uz labu pēc mācību satura reformas. To daudzina jau sen – būšot pilnīgi jauna pieeja skolēnu darbam klasē un mājās, vairāk pētniecības un mazāk iekalšanas, individuālo spēju attīstīšana utt., – bet reforma joprojām atgādina mirāžu, kur vilinošu tēlu apveidi uzplaiksnī un pazūd nesasniegti.

Taisnību sakot, ir zemu jāpaklanās pedagogiem, kas jaunajai paaudzei tomēr spēj kaut ko iemācīt, ilgstoši strādājot lielas spriedzes gaisotnē. To līdztekus pieteiktajai un iestrēgušajai satura reformai veido gan vēl īsti nepieliktais punkts atalgojuma lietās, gan skolu tīkla staipīšanas peripetijas un arvien lielāks spiediens no bērnu vecāku slāņa, kur sakņojas uzskats, ka izglītības iestādē “nedrīkst būt garlaicīgi”. Vārdu sakot, nekādas piepūles. Arī bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis izteicies pret skolēnu smadzeņu apgrūtināšanu ar mūsdienu mobilo ierīču lietotnēs pieejamajām formulām – to iekalšanai nepieciešamo laiku vēlams izmantot analītisko iemaņu attīstīšanai eksaktajos priekšmetos. Ķīļa kungam acīmredzot piemirsies, ka vēl “viņa laikos” nopietns starptautisks pētījums atklāja satriecoši zemu lasītprasmi Latvijas skolēniem. Dažs 9. klases matemātikas uzdevumu neatrisina tāpēc, ka nespēj salikt kopā vārdus noteikuma tekstā.

Jebkurai analīzei un pētniecībai ir nepieciešams noteikts pamatzināšanu kopums, arī iegaumējamā tiesa. Kā to redz jaunā mācību satura veidotāji, pagaidām mīkla. Bet gluži cilvēciski var saprast viņu vilcināšanos izziņot jaunos standartus. Lai cik progresīvi būtu, vienalga izpelnīsies kritiku no tiem, kuri vēlētos skolu pārvērst aizraujošas izklaides objektā.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. “vairāk pētniecības un mazāk iekalšanas, individuālo spēju attīstīšana utt.” kāda pētniecība, vispirms jāapgūst elementārā matemātika, jāizbeidz skolu pārvērst par cirku un skolotājiem tēlot klaunus, lai bērniņiem”nebūtu garlaicīgi. Jābeidz audzināt infantīlus idiotus, vairākumam dzīvē būs jāpilda garlaicīgi, apnicīgi ikdienas pienākumi un nevienam nebūs daļas ka tev ir garlaicīgi.

  2. Personīgā pieredze rāda – matemātikas skolotāji šobrīd ir neprofesionāli!Jā,atrunas atrod vienmēr – nav savējais,pirms tam slikti mācīts,utt.Un?Nevis māca,ignorē un liek cvaņķus,neko citu jau nemāk!!!Algu lielāku?Jā,bet ne pašreizējiem haltūristiem kas nevienā citā fakultātē nespēja iekļūt,kļuva par skolotājiem…

  3. “Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone vērtē kā satraucošus, bet lielai trauksmei iemesla neesot”
    Interesanti vai arodskolu skolēni arī nav tādi paši bērni kā vidusskolās? Izglītības sistēma viena bet sāks dalīt. Izglītības līmenim visur ir jābūt vienādam, neskatoties uz to vai ‘ta ir arodskola, vidusskola vai ģimnāzija.

  4. Matemātika ir visu zināšanu māte. Tā ir objektīva realitāte, lai te komentāros spriež, cik grib par to, ka matemātiku var aizvietot ar kaut ko citu. Ja pacels matemātikas apguves līmeni un skolās novērsīs izklaidi apmācības procesā, tad vēl kaut kā izdosies šo valsti un sabiedrības degradāciju saglābt. Pretējā gadījumā mums nākotne ir tīta biezā tumsā.

    • nemuldi, tev muļķības sastastija un tās tu pļeperē talāk

      no tādiem matemātikmētēm izaug padevīgie Dombrovski, ka tik cipari sakrīt, bet citādi – ar SVF svētību – pār līķiem un

      paši jūtas tiik gudri (skolā tak teica), bet neredz tālāk par degungalu

  5. PROBLĒMAS DIRSĀ Atbildēt

    Tagad vainosim skolēnus, jo viņi ir tie, kas kārto eksāmenus.
    Bet tiem, kas viņas tik hujova sagatavo, sniegsim kaudzi aplausu…

  6. Paldies, M.Zīlei! Atbildēt

    “Zemu jāpaklanās pedagogiem, kas jaunajai paaudzei tomēr spēj kaut ko iemācīt, ilgstoši strādājot lielas spriedzes gaisotnē.”

  7. Tas nozimē tikai to, ka no apmācības kursa jāizņem politisko partiju propoganda, par ko vēl runāja Atmodas laikā. Maisa.

  8. Ir skumji.bet bez privatskolotaja sekmes zemas. Domāju, ka lielās klases noteiktos priekšmetos ir jaadala uz pusēm.esmu ome,kura vasarā cenšas bērnam pielāpīt kādu robu.sapratu , ka skolotājam trūkst laika uzklausīt skolēna nesaprasto.skumji…pie tam no abām pusēm

  9. Jàsàk ar izglítības ministrijas izglítosanu.Skolotàji profesionàlo cieñu jau ir nopelníjusi ar to vien,ka ir spéjígi stràdàt tàdà”putras katlà”.Gandríz 10 gadus vien mullàjas un gràbstàs bez rezultàta.Piedodiet,rezutàts ir-skolnieku samazinàjums.

  10. Priekš kam skolēnam mācīties, ja eksāmena nokārtošanai vajag iegūt 5% vai 4 punktus no 80?

  11. Reāls raksts.

  12. Pēterīts ar Miķeļīti Atbildēt

    Maksāsim skolotājiem lielas algas par šādu HALTŪRU!

  13. Un kā mēs zināt varam, pēc kādiem kritērijiem tiek sastādīti eksāmenu darbi? Tos var uztaisīt grūtus, vidējus, vieglus. Jaunā kompetenču pieeja vēl skolās nav sākusies, bet pārbaudes darbi jau pēdējos 2 gadus esot balstīti uz kompetencēm. Vai tas ir normāli?

    • Kritēriji kļūst arvien zemāki. Ja ir kāda saprašana matemātikā, iesaku salīdzināt pēdējo gadu eksāmenus ar tiem ap 2000. gadu vai agrāk.
      Pagrūti gan būs atrast, jo IZM mājas lapā tie nez kāpēc ir tikai no kāda 2008. gada.

  14. Kopš kura laika tieši matemātikā uzrādītie rezultāti nosaka skolēnu ne-zināšanu līmeni? Uzskatu, ka matemātikas nozīme ir krietni pārspīlēta.

    • Pilnīgi noteikti! Un ko gan nozīmē loğiskā domāšana- tas ir jau sen novecojis uzskats, ka tieši matemātika attīsta, attīsta arī mākslas un ne tikai loğisko, bet radošo, kas ir daudzas reizes svarīgāka!

      • trallalāāā>saulei Atbildēt

        saulīt,vai zini kas ir loģiskā domāšana, ar trallināšanu un dainošanu nekādi nedabūsi no cenas ārā PVN, šodienas skolu beigušajiem vajag datoru un progrmmu, jo pat sistēmu nejēdz sastādīt, nav tās “nelaimīgās” loģiskās………

Draugiem Facebook Twitter Google+