Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Dainis Bušmanis

Monika Zīle: Teiksim, solījums atgriezties pie lata nav pat smieklīgs 29

Iespējams, jaunu mesiju 13. Saeimā gaidošos patiesi aizkustinājusi atklātībā nonākusī ziņa par “KPV LV” listes kandidātu parakstīto līgumu (vai kā nu to sauc?…) pēc ievēlēšanas glabāt uzticību savam politiskajam spēkam un nolikt mandātu, ja radies kārdinājums šķielēt uz cita partnera gultu.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jo sociālajos tīklos jau uzpalojusi klusas aizgrābtības dvesma: cik cēli, aleluja, beidzot esam sagaidījuši īstos tautas kalpus, kas parlamentā nemeklēs pašlabumu. Ka tik ne tā!… Konkrētā saraksta mērķus neaplūkojot, ir sakāms vienīgi, ka šie uz Saeimu kandidējošie tikpat labi varēja rakstiski apsolīties pirms brokastīm vingrot, uzturā lietot vairāk pākšaugu, izlasīt vienu grāmatu mēnesī, apgūt saikļu “ka” un “kad” lietošanu – vispār jebko, kas iešaujas prātā, piesaistot deputāta mandātam.

Par ko ne, taču likuma spēka tādiem sacerējumiem nav. Deputāts pakļaujas tikai Satversmei, bet šie zvēresti liecina, ka politiskais spēks apzināti maldina elektorātu, bet partijas spice ļoti labi apzinās zem sava karoga pulcētās draudzes neuzticamību un mēģina to cementēt ar apšaubāmu deklamāciju saistvielu. Šķiet, galvenie “KPV LV” runasvīri pārliecināti, ka viņu vēlētājs niansēm nepievērsīs uzmanību un līksmi notiesās bezjēdzīgā līguma “kotleti”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir pierasts, ka pirms katrām Saeimas vēlēšanām tajās kandidējošie politiķi būvē dekorācijas sava uznāciena izrādei. Žanri, bez šaubām, tikai nopietnie un visbiežāk izmantoti nacionāli patriotiskās mistērijas elementi, ar kuriem, uz labu laimi šķaidoties, mobilizējoša drāma mēdz pārtapt komēdijā vai farsā. Teiksim, solījums atgriezties pie lata un piecām ballēm skolēnu zināšanu novērtējumā nav pat smieklīgs. Tas jau liek bažīties par šādu mērķu izvirzītāju garīgo līdzsvaru.

Bet par ko tad lai balso? – šis jautājums arvien biežāk izskan gan publiskajā telpā, gan sadzīviskās sarunās. Sabiedrībā cīnās pārmaiņu vēlme un bažas, ka ilgotās jaunās slotas kopā ar gružiem aizslaucīs vērtīgo un attapsimies tukšumā. Diemžēl ir piedzīvots.

Kur meklēt apstiprinājumu, ka svaigo vēsmu sludinātāji būs arī nastu nesēji un arkla vilcēji? – arī tas ir dienaskārtībā un atbildes meklējumu ceļi visdažādākie. Absolūti nekļūdīgā laikam nav, taču vērts ar kritsku aci pārlūkot politisko spēku programmas. Lai gan tajās ir daudz deklaratīvu teikumu un dekoratīvu rotājumu, starp rindām tomēr izlasāms, kā partija izprot valstiskumu un cik nopietni gatava to uzturēt, kopt un tam kalpot.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.