Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Monika Zīle: Viņķeles netiešā pļauka godīgajiem nodokļu maksātājiem

Vinkele3

Nākamā gada budžeta portfelis laimīgi sasniedzis Saeimu. Tur gan vēl frakcijās un komisijās diskutēs par valdības piedāvāto, taču satriecošas jau iegrāmatoto tēriņu izmaiņas maz ticamas.

 

Katra koalīcijas partija savu krupi ar pieklājīgāku vai skaļāku klunkšķi norijusi un tagad meklē nākamgad vēlēšanu karogā ierakstāmus spārnotus teicienus. Vispirms tie vēl jāpieradina pašu mutēs, lai vēlāk ripotu bez aizķeršanās.

“Vienotība” gan savējo ar partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas svētību jau parādījusi publikai, kur šī politiskā spēka solījums pievērsties nevienlīdzības samazināšanai pagaidām uztverts vien kā informācija zināšanai. Man personīgi daudz interesantāka liekas šīs partijas deleģētās labklājības ministres Ilzes Viņķeles skaļā sūkstīšanās par to, ka, “Vienotībai” daļēji piekāpjoties Nacionālās apvienības prasībām, no izmaiņām bērnu kopšanas pabalstos līdz pusotra gada vecumam ieguvēji būs ne tikai vecāki ar plāniem maciņiem un maznodrošinātie – arī pirms mazuļa piedzimšanas labi pelnījušie nepaliks ar tukšu sauju. Protams, sociāli mazāk aizsargātie pelnījuši valstisku pieskatīšanu un atbalstu. Bet ministres skaļajā neapmierinātībā mani tracina – tieši tā, atļaujos sacīt! – uzdrīkstēšanās netieši pārmest pirms bērna piedzimšanas lielus nodokļus godīgi maksājušajiem, ka viņi tagad ņems kaut ko atpakaļ. Jūtot līdzi par pieticīgu samaksu strādājošiem, kad mazā alga nereti nozīmē arī izvēles trūkumu vai saistās ar dzīvesvietu, man ir pamats domāt, ka nevienlīdzības mazināšana “Vienotības” spices gaumē būs tikai rūpju bērnu apdāvināšana, pielabinot šo grupu pirms vēlēšanām. Lai Dieviņš katru sargā nokļūt maznodrošinātajos, bet nav noslēpums, ka daļa to izvēlējusies par dzīvesveidu. Sparīgi stimulējot tikai šo grupu demogrāfijas ciparu uzlabošanai, jau tā nedrošais sociālā budžeta maisiņš saplīsīs tirkšķēdams.

Labklājības ministres publiskās runas dara tramīgu to vēlētāju, ko “Vienotība” acīmredzot jau iedomājas turam azotē – tie ir mācīties, pilnveidoties un labi pelnīt sevi motivējoši cilvēki. Ja viņiem palaikam garāmejot iešķils pļauku un neatvainosies, vēlēšanu nakts vīns “Vienotībai” var izrādīties sarūdzis.

Zināmā mērā to veicina arī Jāņa Reira vadītās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paspārnē dzimušais ierosinājums mikrouzņēmumu tagadējo nodokli (9%) no 2015. gada pieaudzēt līdz 15%. Ja neņem vērā, ka šiem uzņēmumiem savulaik izrādītā pretimnākšana bija sāpīga dunka ēnu ekonomikai, tie ir kļuvuši par atspēriena punktu daudziem gados jauniem cilvēkiem un devuši iespēju vairot bērnu pulciņu. Mazais uzņēmums kādai jaunai mātei un tēvam, strādājot bez lūkošanās pulkstenī, ļāvis nopelnīt arī tādu bērniņa kopšanas pabalstu, kurš mūsu labklājības ministrei šķiet netaisnīgs.

Pieļauju, ka esmu sabiezinājusi krāsas. Taču, ja “Vienotība” plāno Nacionālās attīstības plānā definēto ekonomisko izrāvienu panākt bez kaut ko jau sasniegušo motivācijas uzdrošināties būt vēl materiāli veiksmīgākiem, valdošās koalīcijas iemīļotā mantra par Latvijas acīm redzamo izaugsmi būs jādzied sēru meldiņā. Un citā sastāvā jau nākamruden.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+