Publicitātes foto

Morālā dilemma godalgotā bulgāru drāmā 0

Izrādīta arī Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, kinofestivālos novērtētā un ar melnu humoru piesātinātā drāma “Slava” piestājusi kinoteātrī “Kino Bize”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Uz šo brīdi bulgāru drāma “Slava” saņēmusi vismaz 32 balvas dažādos pasaules kinofestivālos un, nokļuvusi kinoiznomā, patīkami atšķaida “meinstrīma” piedāvājumu, kurā jau tik daudzus gadus dominē Holivudas izklaide un naudaskāsēji. Taču – kā jau ne vienā vien rudenī – festivālu sezonas noslēguma labā pēcgarša ir tā, ka daļa no lentēm paliek repertuārā, lai ikviens varētu noķert to, kas, iespējams, pārāk blīvā piedāvājuma dēļ festivālu norises laikā paslīdējis neskatīts.

Bulgāru un grieķu kopražojuma filma “Slava” Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros tika demonstrēta tikai vienā seansā, un tā uzskatāmi parāda sabiedrības kaites, kas valda ne tikai mūsdienu Bulgārijā. Neminot filmas notikumu vietas nosaukumu, tā varētu būt jebkura pasaules valsts, kas ir uz tu ar karjerismu, netaisnīgām algām un to izmaksu kavēšanos, un pārliecību, ka otra dzīves ritējums ir ne tik nozīmīgs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Petrovs ir viens no simtiem dzelzceļa darbinieku, taču tieši viņš, kādā rītā iedams uz darbu pa sliedēm, ko vīra kājas minušas tik daudz reižu, atrod naudas banknoti. Tad vēl vienu un vēl, un… milzu kaudzi, kas, kā atklājas, apstājas pie miljona atzīmes. Taču dzelzceļnieks ir vistuvākajās attiecībās ar sirdsapziņu, un tā vietā, lai beidzot dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, viņš visu naudas summu atdod policijai, kas savukārt Petrovu ierauj publicitātes riņķa dancī, padara par apsmieklu paša kolēģu acīs un niecīgu bandinieku dzelzceļa PR nodaļas vadītājas Jūlijas rokās. Viņa ir no tām, kas gatava iet pāri līķiem savos darba uzdevumos, un tos izpildīt sievieti neapturēs nekas – pat pa vīlēm irstošā ģimenes dzīve ne.

Uz ekrāna notiekošo iedvesmojis kāds raksts avīzē, taču “Slavas” darbība sākas brīdī, kad publikācijai bija pielikts pēdējais punkts. Filmas autori Kristīna Grozeva un Petars Valčanovs Eiropas kinoskatītājiem nav svešs tandēms – pirms dažiem gadiem pēc pirmizrādes Lokarno festivālus raitā riksī apskrēja abu debijas pilnmetrāžas filma “Mācība” (2014), ko arī izrādīja Latvijā un kas arīdzan apspēlē morāles jautājumus, nesniedzot konkrētas atbildes. “Slava” ir skaudra reālisma piesātināta, un kāds no kinokritiķiem raksta, ka šādu lenti spētu izveidot brāļi Dardēni, ja vien viņu uzmanības lokā būtu arī komiskais.

Grozeva un Valčanovs spēj savienot šķietami nesavienojamo – nieka dzelzceļa darbinieka ar runas problēmām un augsta līmeņa sabiedrisko attiecību darbinieces likteņus, kas diezin vai kā citādi krustotos, ja vien ne aiz nejaušības, bet lai otra dzīvesstāstā atstātu paliekošus nospiedumus. Nebūt ne tos patīkamākos.

 

“Slava”/”Glory”

Bulgārija, Grieķija, 2016.

Režisori: Kristīna Grozeva, Petars Valčanovs

No 6. oktobra “Kino Bize”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.