Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Motosporta entuziasts savācis unikālu sporta motociklu kolekciju
 (2)

Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Sešdesmit deviņus gadus vecais motosporta veterāns jelgavnieks Alfrēds Zamockis nav nekāds anarhists, ar valdību ir visnotaļ apmierināts un neaicina gāzt pastāvošo iekārtu. Kad Fredis uzsauc – “Veči, gāžam!”, tad tas nozīmē aktīvi, pat trakulīgi dzīvot. Var arī lēkt mocim seglos un pārgalvīgi, taču saprāta robežās drāzties pa trasi.

 

To Alfrēds pāris reizes gadā dara arī tagad – kad motokrosos satiekas vecie puikas, viņiem atsevišķā trasē iet vaļā baigie mači. Lai interesantāk pašiem, seniori sacenšas ar mopēdiem, kuru dzinēju darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus. Uz starta līnijas stājas dažādos apģērbos, te izdoma nav ierobežota. Pirms diviem gadiem Vaidavas kausā Alfrēds tika atzīts par atraktīvāko braucēju ar Melnā bruņinieka tērpu mugurā un zobenu pie sāniem, bet pērn uzvarēja, uzvelkot indiāņa drēbes.

Ar motosportu Alfrēds Zamockis nopietni sāka nodarboties, dienot padomju armijā, kur radās iespēja uzsēsties uz krosa moča. Viņa azartisko braukšanas stilu un meistarību ievēroja un piedāvāja pārstāvēt DOSAAF sporta klubu.

Pēc dienesta Alfrēds pārstāvēja Ozolnieku motokluba krāsas, ir piedalījies gan spīdveja, gan šosejas sacensībās, gāzis pa ledus celiņu. Taču vislabākie rezultāti Fredim bija motokrosā ar lielajiem močiem – trīssimts piecdesmitniekiem un piecsimtniekiem. Septiņdesmitajos gados ieguva augsto PSRS sporta meistara nosaukumu, vairākas reizes bija ļoti tuvu Latvijas PSR čempiona titulam, taču visatbildīgākajos brīžos pievīla tehnika. Toties Alfrēds var lepoties ar Lietuvas PSR čempiona medaļām. Toreiz motosports Latvijā bija ļoti populārs, Alfrēdam laimējās sacensties ar izciliem braucējiem un lieliskiem cilvēkiem, leģendāros Gunāru Draugu un Genādiju Moisejevu ieskaitot.

Aktīvās sportista gaitas Fredis turpināja līdz 1980. gadam. Mači sezonas laikā notika katrās brīvdienās. “Lieliskas trases bija Talsos, Ziepniekkalnā, Vaidavā. Dragājām kā velns pa bietēm. Pēc tam trīs dienas tā sāpēja kauli, ka ne pakustēt. Tad divas dienas ķīlējām močus un atkal uz starta. Kā tik nav gājis, bija uzvaras un sāpīgi kritieni,” atceras Alfrēds.

 

Kādreiz visam pienāk beigas, arī Fredis izlēma paiet malā un dot iespēju jaunajiem. Taču tehnikai un motoru sportam ardievas nav teicis. Pašlaik viņš ir Ozolnieku novada jaunatnes tehniskā sporta centra instruktors, trīs reizes nedēļā vietējiem puikām māca, kā izjust motoru dvēseli, kā apieties ar dzelžiem, kā pareizi un veiksmīgi braukt trasē. 
Moci_AJ_11

 

Nu, bet nopietnākais vaļasprieks Alfrēdam Zamockim ir sporta motociklu kolekcionēšana. Novada dome blakus Ozolnieku skolai viņam piešķīra un izremontēja telpas, tagad šajā muzejā ir vairāki desmiti dažādu marku un motosporta veidu motociklu. Te skatāmi un aptaustāmi krosenieki, spīdveja un ledus celiņa moči, šosejnieki. Alfrēds savu kolekciju veidojis vismaz divdesmit gadus. Par vērtīgākajiem eksponātiem viņš uzskata tos spēkratus, ar kuru modeļiem iegūtas pasaules čempionu godalgas. Īpaši kolekcionārs lepojas ar 1925. gada izlaiduma FN–350, ar kuru tajā gadā uzvarēja Sahāras tuksneša rallijreidā. Sešdesmito gadu beigās lielisku krosa moci ražoja čehi. Ar tādu izcilais beļģu braucējs Robērs četras reizes izcīnīja pasaules čempiona titulus, septiņdesmitajos gados augstākā kaluma medaļas tika iegūtas ar zviedru “Husqvarna” kroseniekiem, trīs reizes par pasaules čempionu ar KTM moci kļuva krievs Genādijs Moisejevs. Visi šie motocikli ir Alfrēda Zamocka privātajā kolekcijā. Un gandrīz visi ir ar oriģinālajām detaļām un braucami, sit pa pederi un vari gāzt. Un Alfrēds tā arī dara, nu jau retāk un prātīgāk, bet gāž vienalga.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Viss ir baigi kruta. A apskatit dziivajaa var?
    Kaa un kur?

  2. Dārgi, bet kaifīgi

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+