Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Plūdu barjeru sistēma nespēj pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru.
Foto – AFP/LETA

Plūdu barjeru sistēma “Mozus” neglābs Venēciju 2

Venēcijas plūdu barjeru sistēma “Mozus”, kuras uzcelšana prasījusi 30 gadus un izmaksājusi vairāk nekā piecus miljardus eiro, tomēr nespēs pildīt savu pamatuzdevumu – pasargāt no applūšanas Venēcijas Svētā Marka laukumu un pilsētas vēsturisko centru, brīdina biedrība “Svētā Marka laukums”, kurā apvienojušies Venēcijas centra uzņēmēji.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Vērienīgais projekts, kas paredz plūdu barjeru izmatošanu pilnā režīmā no 2017. gada, zaudējis savu efektivitāti, jo nav veikta virkne sīku papilddarbu, bez kuriem nav iespējams pasargāt tūristu iecienītās pilsētas vēsturisko centru.

Pietrūkst naudas papilddarbiem

Pirms 30 gadiem sāktais vērienīgais uz moderno tehnoloģiju izmantošanu balstītais eksperimentālais plūdu barjeru sistēmas projekts “Mozus” pa šiem gadiem ne reizi vien ir nonācis sabiedrības uzmanības centrā dažādu problēmu dēļ. Pērnā gada vasarā ap projektu jau otrreiz uzliesmoja korupcijas un nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanas skandāls, kura dēļ tika aizturēti 35 cilvēki, galvenokārt pazīstami politiķi un valsts ierēdņi, izpelnoties Veneto apgabalam korupcijas visvairāk apsēstā reģiona slavu. Tagad plūdu barjeru sistēmai uzmanību pievērsuši uzņēmēji, restorānu un veikalu īpašnieki, kas strādā Venēcijas vēsturiskajā centrā, kā arī tā iedzīvotāji, kuri ir noraizējušies, ka 1,6 kilometru garumā izvietotās 39 paceļamās un nolaižamās barjeras nepasargās Svētā Marka laukumu, Rialto kvartālu un apkārtējās ieliņas no plūdiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau sākotnēji bija paredzēts, ka barjeru sistēma “Mozus”, kuras celtniecība izmaksājusi 5,4 miljardus eiro, no 2017. gada tiks pacelta ik reizi, kad ūdens līmenis Venēcijas lagūnā pacelsies par 110 centimetriem un augstāk. Taču pilsētas vēsturiskā centra zemākās vietas, sākot ar Svētā Marka laukumu, sāk applūst jau tad, kad ūdens līmenis lagūnā paceļas par 80 centimetriem, un tas notiek aizvien biežāk – pērn Svētā Marka laukums applūda 240 reižu. Ja ūdens līmenis paceļas par 90 cm, applūst divi procenti no Venēcijas gājēju ieliņām, pie 100 cm – pieci procenti. Ūdens līmenis Venēcijā beidzamā gadsimta laikā ir paaugstinājies par 60 cm, pirms nepilna gadsimta ūdens līmenis pacēlās par 110 cm retāk nekā reizi gadā, bet pērn tas gadījās jau 15 reižu.

Lai gan visi projekta autori un darbu vadītāji zināja par šo problēmu jau no paša sākuma, sākotnējais pirms 30 gadiem tapušais projekts paredzēja arī virkni nelielu papilddarbu ar mērķi pasargāt tūristu iecienīto pilsētas vēsturisko mantojumu – apmaļu pacelšanu, noteku tīkla sakārtošanu, būvju ūdensnecaurlaidības uzlabošanu un līdzīgi. Sākotnēji šiem papilddarbiem bija paredzēts tērēt 100 miljardus Itālijas liru (1 eiro = 1936 liras), laika gaitā šī summa dubultojās līdz 100 miljoniem eiro, sasniedzot 1,8 procentus no darbu kopējās vērtības. Lai gan šis skaitlis ir neliels salīdzinājumā ar projekta kopējām izmaksām darbus nav iespējams paveikt, jo ir beigušies fondi, kuri projektam bija piešķirti ar īpaša valsts likuma palīdzību. Visa iedalītā nauda ir iztērēta plūdu barjeru pabeigšanai, bet nepilnus divus procentus vērtie darbi vismaz pagaidām tā arī paliks neīstenoti, tādējādi neļaujot pilnībā pabeigt “Mozus” projektu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.