Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. augusts, 2013
Drukāt

Mudina apbruņot ES

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pēc tam kad jūlija beigās Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka vēlas uzlabot bloka aizsardzības spējas, arī Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgāko valstu Francijas un Vācijas ārlietu ministri kopīgā vēstulē mudinājuši ES uzņemties lielāku lomu miera nodrošināšanā.

Jūlija pēdējās dienās ES likumdevēji apņēmās palīdzēt finanšu krīzes novājinātajai Eiropas aizsardzības nozarei, ko tie tradicionāli atstājuši valstu pārziņā. Tagad, kad šī nozare kļuvusi par vienu no finanšu krīzes ieviesto taupības pasākumu vistiešāk skartajām, eirokrāti uzskata, ka tai nepieciešams papildu atbalsts. “Lielie tēriņu samazinājumi, kurus valdības veikušas ekonomiskās krīzes dēļ, apdraud sektora konkurētspēju,” ar EK ziņojuma tekstu iepazīstina ziņu aģentūra “Reuters”. Brisele īpaši nobažījusies, ka taupības pasākumu dēļ britu “BAE Systems”, Francijas un Vācijas kopuzņēmums “EADS” un Itālijas “Finmeccanica” varētu tikt novājinātas. “Ierobežota budžeta apstākļos aizsardzības spēju uzturēšana un attīstība var būt iespējama tikai politisku un strukturālu reformu rezultātā. Pienācis laiks izvirzīt ambiciozus mērķus,” teikts komisijas 17 lappušu garajā paziņojumā. EK rosina uzlabot valstu kiberaizsardzības sistēmas un dalībvalstu gaisa un jūras spēkus ar nolūku aizstāvēt savas “stratēģiskās intereses”. Tiesa, to, cik šie mērķi būs ambiciozi, varēs apjaust vien gada nogalē, kad notiks ES aizsardzības jautājumiem veltīta bloka virsotņu apspriede. Tā, kā savā vēstulē sola arī Francijas un Vācijas ārlietu ministri, būs veiksmīga un sniegs “taustāmus rezultātus”.

Pagājušajā nedēļā Stokholmas Starptautiskais miera izpētes institūts (SIPRI) publicēja pētījumu, kurā norādīts – kamēr Krievija aizvien vairāk naudas atvēl bruņojuma attīstībai, pretējas tendences vērojamas NATO, jo īpaši tas attiecināms uz aliansē ietilpstošajām Austrumeiropas valstīm. SIPRI izpētījis, ka laikā no 2000. līdz 2012. gadam militārie tēriņi šajā apgabalā samazinājušies par 14 procentiem. “Saskaņā ar statistikas datiem gandrīz visas bijušās Padomju Savienības bloka valstis līdz 2007. gadam spēja palielināt savus militāros tēriņus. Līdere tēriņu pieaugumā bija Latvija, kura laikā no 2000. līdz 2007. gadam izdevumus militārajā nozarē spēja četrkāršot. Igaunija šajā laikā tos trīskāršoja. Taču pēc ekonomiskās lejupslīdes tie tika būtiski samazināti,” atsaucoties uz pētījumu, norāda Igaunijas raidsabiedrība “ERR”. “Tikmēr Krievija arī krīzes laikā aizvien palielināja savus militāros tēriņus, un tagad salīdzinājumā ar 2000. gadu tie ir trīskāršojušies,” secina SIPRI. Savukārt, kā atzīmē interneta vietne “EUObserver.com”, īpaši svarīgi Eiropas aizsardzības jautājumi kļūst arī tāpēc, ka ASV paziņojušas, ka lielāku militāro uzmanību pievērsīs Āzijas un Klusā okeāna reģionam. “ES būs jādara vairāk, lai aizsargātu savu teritoriju,” secina ES jautājumiem veltītais ziņu portāls.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+