Mobilā versija
Brīdinājums +19.2°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
13. janvāris, 2017
Drukāt

Mudina jauniešus būt sociāli uzņēmīgākiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Oktobrī "Sociālās inovācijas centrs" kopā ar vēl četrām partnerorganizācijām no dažādām Eiropas valstīm uzsāka "Erasmus+" projektu "Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana jauniešu sektorā".

“Sociālās Inovācijas centrs” (SIC) kopā ar četrām partnerorganizācijām no Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Itālijas sācis “Erasmus+” projektu “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana jauniešu sektorā”. Šis projekts ilgs līdz pat nākamā gada oktobrim, bet tā galvenais uzdevums ir izstrādāt mehānismus, kas palīdzētu jauniešiem attīstīt savas sociālās uzņēmējdarbības idejas un sākt biznesu.

 

Latvijā sociālā uzņēmējdarbība vēl jāattīsta

Sociālā uzņēmējdarbība, ražojot preces un nodrošinot pakalpojumus, dod labumu sabiedrībai veselības aprūpē, izglītībā, rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanā. Latvijā ar šādu uzņēmējdarbību nodarbojas labdarības veikals “Otrā elpa”, kur var nodot sev nevajadzīgās grāmatas un apģērbu, ko pēc tam pārdod par simbolisku samaksu, un iegūtie līdzekļi tiek ziedoti dažādiem sociāliem projektiem. Spilgts sociālās uzņēmējdarbības piemērs Latvijā ir biedrības “Cerību spārni” izveidotais sociālais uzņēmums “Pogotava”, dodot iespēju cilvēkiem ar dažādiem attīstības traucējumiem radīt dažādus sadzīves priekšmetus un dekorus, kurus pārdodot “Pogotavas” veikalā, šiem cilvēkiem tiek dota iespēja nopelnīt nelielus līdzekļus.

“Latvijā par sociālo uzņēmējdarbību runāt ir ļoti grūti, jo šeit šobrīd nav ne konkrētas definīcijas, ne juridiska regulējuma, ne atbalsta infrastruktūras. Sociālie uzņēmumi lielākoties šobrīd ir biedrību statusā, kam ir ierobežota iespēja nodarboties ar saimniecisko darbību,” uzsver SIC valdes locekle Anita Stirāne, kura ir arī projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana jauniešu sektorā” vadītāja. “Ņemot vērā, ka līdz šim nav bijuši noteikti kritēriji sociālās uzņēmējdarbības atpazīšanai, iespējams, daudzi nemaz nezina, ka viņi atbilst šim statusam. Tomēr tuvāko dažu gadu laikā situācijai vajadzētu uzlaboties, ņemot vērā Labklājības ministrijas sākto sociālās uzņemējdarbības atbalsta programmu, kas gan palīdzētu identificēt, gan finansiāli atbalstītu sociālos uzņēmumus. Likumprojekts jau sāk iegūt pavisam reālas aprises, un tajā ir paredzēts, lai arī ne iespaidīgs, tomēr noteikts labumu grozs.”

Tieši vēlme uzlabot sociālās uzņēmējdarbības situāciju Latvijā mudināja izveidot projektu “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana jauniešu sektorā”. Tā laikā iesaistītās organizācijas veicinās sadarbību starp esošiem biznesa inkubatoriem un jauniešu nevalstiskajām organizācijām, lai atrastu mehānismus šāda veida uzņemējdarbības inkubēšanai un izstrādātu pūļa finansēšanas platformu jauniešu sociālā biznesa ideju finansēšanai. Iecerēts, ka šis projekts atbalstīs jauniešu radošo un inovatīvo domāšanu, lai viņi varētu spert pirmos soļus sociālajā uzņēmējdarbībā.

 

Jaunieši nedibina uzņēmumus

Kā norāda Anita Stirāne, SIC pastāvīgi meklē jaunas projektu iespējas, lai radītu pozitīvu ietekmi uz sociālās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. “2014. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija sasniedzis 18,2%, kamēr Igaunijā tas bija 14,4%, bet Lietuvā – 18,5%. Savukārt “Lursoft” veiktā ilgtermiņa pētījumā secināts, ka tikai 1,61% no jaundibinātiem uzņēmumiem ir dibinājuši jaunieši vecumā no 18 – 20 gadiem. Arī Lietuvā un Igaunijā nav izdevies pārkāpt 3% slieksni.

Tomēr tas nenozīmē, ka jauniešos nav vēlmes sākt uzņēmējdarbību, drīzāk tas ir atbalsta, jo īpaši finanšu, iespēju trūkums. Ne velti Eiropas Savienības uzņēmējdarbības plāns 2020. gadam, kā arī citas programmas un plāni īpaši uzsver nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību jauniešu uzņēmējdarbības, tai skaitā sociālās uzņēmējdarbības, veicināšanai.”

 

Iepazīs franču inkubatoru

Projekta Baltijas valstu dalībnieki dosies uz apmācībām pie Francijas partnera, kas ir sociālās uzņēmējdarbības inkubators ar plašu tīklu visā pasaulē, lai apgūtu gan labo pieredzi, gan apjaustu šķēršļus, kas jāpārvar, informē Anita Stirāne. Pirmās apmācības janvāra beigās tiks rīkotas Parīzē.

Savukārt piecu dienu apmācībās vasarā Pierīgā piedalīsies 20 jaunieši no visas Latvijas, pieci no Igaunijas un pieci no Lietuvas, kuriem jau ir savas sociālā biznesa idejas un kuriem nepieciešams izstrādāt piemērotu biznesa modeli. Apmācīs idejas sagatavot publicēšanai Baltijā pirmajā jauniešu sociālā biznesa ideju pūļa finansēšanas platformā – impactyouth.eu, kas gan šobrīd vēl nav publiski pieejama.

Papildus apmācībām nākamā gada septembrī katrā Baltijas valstī tiks organizēts forums “Sociālās uzņēmējdarbības inkubēšana jauniešiem”. Forumi Rīgā, Viļņā un Tallinā tiks organizēti projekta beigu posmā – septembrī ar mērķi popularizēt gan jauniešu iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā, gan nepieciešamību un katra iespējas to atbalstīt. Cik apjomīgs būs katrs no šiem forumiem, atkarīgs no tā, cik dalībnieku uz forumiem reģistrēsies. “Jo vairāk pieteiksies, jo labāk. Iespējams, foruma laikā mēs noorganizēsim kādu praktisko darbnīcu jauniešiem par būtiskajām lietām savas idejas veiksmīgai virzīšanai,” atklāj Anita.

Projekta laikā tiks izstrādātas arī īpašas vadlīnijas “Kā veicināt jauniešu sociālās uzņēmējdarbības inkubāciju jauniešu sektorā”, kas turklāt elektroniski būs pieejamas četrās valodas – angļu, latviešu, lietuviešu un igauņu.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+