Muguras sāpju slogs 0
Daudzi sūdzas par muguras sāpēm. Dažkārt tās izstaro uz kāju vai roku, sagādājot sirdzējam lielas ciešanas. Tomēr ne jau vienmēr sāpju cēlonis ir tieši mugurkaulā.
Balsts protestē
Mugurkauls ir galvenais ķermeņa balsts, kas uzņemas lielāko daļu slodzes. Tāpēc ir saprotams, ka uz pārslodzi tas reaģē ar sāpēm dažādās mugurkaula daļās: kakla, krūšu, jostas zonā, krustos… Lielākoties tās rodas no nepareizas muguras muskuļu izmantošanas, smaga fiziska darba, smagumu celšanas, ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas darba vietā, mugurkaula traumām un patoloģijām, vibrācijas ietekmes, liekā svara, dažādām blakus slimībām, muskuļu saspringuma un pastāvīgas pārslodzes (profesionālajā sportā), stresa un depresijas vai atstaro no iekšējiem orgāniem un citām locītavām. Muguras sāpes visbiežāk ierobežo cilvēku aktivitāti, un 20 – 50 gadu vecumā tā ir visdārgāk risināmā veselības problēma.
Mugurkaula veselības traucējumu pakāpe ir ļoti individuāla, tā atkarīga no iedzimtības, fizisko aktivitāšu rakstura un pieredzes, blakusslimībām, traumām un citiem faktoriem. Ja radušās deģeneratīvas izmaiņas (piemēram, jostas un krustu daļas osteohondroze), sāpes mēdz uznākt pēkšņi un ir ļoti asas. Tās nav svešas, piemēram, šoferiem, kuri garus ceļa gabalus ieraduši veikt bez apstāšanās un atpūtas, vai arī automobilī nav atbilstoši noregulēts sēdeklis.
Laiks pie ārsta!
Sāpes var radīt gan mugurkaula un locītavu patoloģijas, gan vecas, jau piemirstas muguras traumas, tāpēc izmeklējumu veikšana vispirms jāuztic ģimenes ārstam, pēc tam jādodas pie traumatologa, ortopēda, neiroķirurga, vertebrologa vai manuālās terapijas ārsta. Var gadīties, ka problēmas novēršanai pietiks vien ar masāžu vai ārstniecisko vingrošanu.
Reizēm sāp mugura, taču īstais cēlonis meklējams citā orgānu sistēmā. Ja mugurkaulam un locītavām nav nekādas vainas, ļoti bieži muguras sāpes izraisa dzimumorgānu, nieru un urīnpūšļa saslimšanas. Šīs problēmas identificē ginekologs, urologs, nefrologs, ķirurgs vai endokrinologs. Ārstēšanā izmantojama gan fizioterapija, gan medikamenti.
Uz muguru izstarojošas sāpes rada dažādi gremošanas sistēmas traucējumi, ko diagnosticē gastroenterologs, hepatologs vai endokrinologs. Tā izpaužas arī sirds un asinsvadu patoloģijas, iekšējo orgānu stāvoklis, noslīdējums vai novietojums, organisma enerģētiskā līdzsvara traucējumi, nepareizi sabalansēta fiziskā un garīgā slodze.
Atšķirīga pieeja
Algoloģe (sāpju speciāliste) profesore Ināra Logina uzsver, ka daudzo iemeslu dēļ ikvienā muguras sāpju gadījumā ir svarīgi meklēt pazīmes un simptomus, kas liecina par atšķirīgi un reizēm ļoti steidzami ārstējamu slimību. Muguras sāpes ir brīdinājums, ka obligāti nepieciešama padziļināta izmeklēšana un konsultācija pie atbilstoša speciālista. Ja nav specifisku brīdinājuma pazīmju, problēmu var risināt ģimenes ārsts, ņemot vērā šo sāpju biopsihosociālo dabu. Tas nozīmē, ka ir jāizprot un jāievēro nepārtrauktā mijiedarbība starp ķermeni, psihi un vides faktoriem. Izmantojot psihosomatiskās medicīnas pieeju, slimību ārstē ciešā dažādu speciālistu sadarbībā, kombinējot farmakoterapiju (medikamentus), psihoterapiju un fizioterapiju. Dažādos pētījumos pierādījies, ka pacientiem ar muguras sāpēm var sekmīgi palīdzēt, izmantojot šādu pieeju gan izmeklēšanā, gan ārstēšanā.
Fizioterapeite Daina Šmite apstiprina, ka emocionālie traucējumi izmaina sāpju sindroma izpausmes – daļēji tāpēc, ka tiešā veidā izraisa muskuļu saspringumu un maina muskuļu darbību.
Tabletes vietā
Muguras sāpju profilakse ir daudz vienkāršāka nekā ārstēšana, jo noder jebkuras kustības, kas vingrina ķermeni un sagādā pozitīvas emocijas. Sāpju cēloņu ir daudz un skaidrs, ka visiem vienāda ārstēšana un rehabilitācija nav piemērota, tomēr gultas režīms muguras sāpju gadījumā nav efektīvs. Ir jāturpina ierastās aktivitātes, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas slodzes.
Pats vienkāršākais sāpju novēršanas veids ir lokālu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu izmantošana. Tomēr ziedes un geli vai kāda pretsāpju tablete ir tikai ātrā palīdzība.
Arī masāža ar eļļām (piemēram, piparmētru), kam piemīt pretsāpju darbība, sniedz tikai atvieglojumu – uzlabo asinsriti un palēnina iekaisuma procesus. Šai nolūkā mēdz izmantot arī sildošas vannas, kam pievienoti daži pilieni ciedru eļļas vai piparmētras, mārsila, kumelīšu novārījums, vannas sāls.
Dažkārt sāpes pāriet, nomainot mīkstu pēli pret krietni cietāku guļvietu, vai izvēloties spilvenu, kas balsta, nevis izliec sprandu. Svarīga arī gulēšanas poza. Lielāka slodze mugurkaulam ir, guļot uz sāna, pievelkot ceļgalus (tā sauktā embrija poza).
Muguras sāpju profilaksē liela nozīme ir racionālu darba pozu un pareizu kustību apgūšanai. Savukārt vingrojot svarīgi saprast, kuras muskuļu grupas saspringst, stiepjas vai konkrētajā kustībā nedrīkst piedalīties. Manuālais terapeits un rehabilitologs Uģis Beķeris brīdina, ka aplami ieteiktas fizikālās medicīnas procedūras un nepareizi izpildīti fiziskie vingrinājumi labākajā gadījumā nedos pozitīvu rezultātu, bet sliktākajā – situāciju saasinās vēl vairāk.
Diskutabls ir jautājums par peldēšanu. Pret muguras sāpēm šī nodarbe var palīdzēt vienīgi tad, ja māk pareizi peldēt. Ja to lāgā neprot, piemērotāka ir ūdens aerobika. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kas cieš no mugurkaula kakla daļas spondilozes. Turklāt fiziskas slodzes radītas pozitīvas izmaiņas muskuļos sagaidāmas tikai tad, ja nodarbības apmeklē vairākus mēnešus un vismaz trīs reizes nedēļā.
No biomehānikas viedokļa muguras jostas daļas sāpju profilaksē būtiska loma ir labam vēdera muskuļu tonusam, jo tie veido atbalstu mugurkaulam no priekšpuses. Svarīgs arī sēžamvietas, gūžas locītavas, augšstilba un jostas daļas muskuļu tonuss.
Uz neatgriešanos!
Pie mugurkaulāja deģeneratīvo izmaiņu profilakses pasākumiem pieder stājas korekcija, adekvātas fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, ķermeņa svara samazināšana (ja tas ir palielināts), kaitīgo faktoru (alkohola, narkotisko un toksisko vielu lietošana, smēķēšana) novēršana. Pat jāiemācās pareizi apsēsties, nevis krišus iegāzties krēslā, jo tad starpskriemeļu diski no trieciena zaudē amortizējošās un fiksējošās funkcijas.
Lielākā slodze mugurkaulam ir, noliecoties uz priekšu. Papildu grūtības rada nepieciešamība kaut ko pacelt no grīdas, vienlaikus pagriežoties sāņus. Tāpēc jāpierod pietupties, savukārt ceļotājiem jāiegādājas čemodāns uz ritenīšiem.
Starp citu, mugurkaula veselību grauj arī nepiemērots, šaurs, apspīlēts, kustības ierobežojošs apģērbs un apavi. Lai nekaitētu mugurai, augstpapēžu (virs 4 cm) kurpēs un zābakos nevajadzētu staigāt ilgāk par divām stundām dienā.
Padoms
Ja, stundām ilgi sēžot pie datora, jūt diskomfortu plecos un stīvumu kakla daļā, palīdz ne vien pašmasāža, bet arī vienkāršs vingrinājums. Vispirms labo roku pieliek pie labā vaiga un cenšas noliekt galvu uz sāniem, cenšoties pārvarēt plaukstas pretestību. Pēc tam to pašu atkārto ar kreiso roku un vaigu, tad – uz priekšu, liekot roku pie pieres, visbeidzot – atpakaļ, liekot roku uz pakauša. Katra pozīcija būtu jāiztur 5 – 7 sekundes.
