Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. marts, 2014
Drukāt

Zemnieku saeima spriež, kā vairāk izspiest no stratēģiskā resursa – zemes (10)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Vakar Ādažos ar karstās tēmas konferenci “Lauksaimniecības zeme – Latvijas stratēģiskais resurss” biedrība “Zemnieku saeima” iezīmēja ikgadējo kongresu, kas šoreiz ir 15. pēc kārtas. Pirmajam uzrunājot sanākušos, lauksaimnieku līderis Juris Lazdiņš apņēmās “darīt visu, lai lauksaimniecība būtu Latvijas mugurkauls”. Vakar kā lielāko “mugurkaula” problēmu identificēja zemes efektīvu izmantošanu.

Kongresa un konferences atklāšanā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vērsa uzmanību uz trim lietām. “Neko netaisos mainīt,” bija pirmais ministra paziņojums, norādot, ka nav labi, ja ar ministra maiņu mainās lauksaimniecības politika. Lauku attīstības plāns tādā veidā, kā to sagatavojusi Zemkopības ministrija un viņa priekšgājēja kopā ar lauksaimnieku organizācijām, “šorīt esot nosūtīts Eiropas Komisijai”. Tā kā divi lauksaimniekiem vissvarīgākie likumi par zemes izmantošanu tiek diskutēti Saeimā, otrais, uz ko ministrs vērsa uzmanību, ir to pieņemšana tuvākajā laikā. Svarīgi, lai “tie ne tikai tiktu apspriesti, bet arī visdrīzākajā laikā pieņemti”, iedzeļot Edvardam Smiltēnam (“V”) par lielo (45!) iesniegto priekšlikumu skaitu. Vēlāk gan Smiltēns taisnojās, ka lielākā daļa iesniegto priekšlikumu (no pavisam 54) ir zemnieku pašu. Dūklavs apņēmās vistuvākajā laikā tikties ar komercbanku pārstāvjiem, lai arī mazās un vidējās saimniecības tiktu pie kredītresursiem zemes pirkumam. Vēl viņš pabaidīja klātesošos ar gaidāmajām ES revidentu pārbaudēm, kam “būtiski mainījusies attieksme, pārbaudot Lauku atbalsta dienesta darbu”. “Īstenojot projektus, jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai darbība atbilstu to mērķim. Pretējā gadījumā jārēķinās ar neatgriezeniskām, nē, ar atgriezeniskām sekām, nepareizi ieguldītā nauda būs jāatgriež ES budžetā.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“V”) uz kongresu bija atnākusi kā uz tikšanos ar savējiem – īpaši priecīga, taču ne īpaši gatavojusies. Uzlielījusi lauksaimniekus par lielo eksportu, viņa uzaicināja klātesošos izteikties un tūliņ pat jau demonstrēja premjera stila atbildes: “Gatavojiet priekšlikumus!” vai “Prasiet zemkopības ministram!”

Konferences pirmajā daļā iezīmēja ainu Latvijā. LLU profesore Irina Pilvere norādīja, ka, vērtējot pēc saražotās lauksaimniecības produkcijas uz hektāru, Latvijā saražo vismazāk produkcijas Eiropā – tikai par 586 eiro (ES 27 valstīs – vidēji EUR 2164 /ha, jaunajās dalībvalstīs ES 12 – EUR 1249). Lai ražošanu intensificētu, jāpalielina nekustamā īpašuma nodoklis neapstrādātajām zemēm (ja tās nav apstrādātas ilgāk par gadu), jāparāda reālā ražība (jo ir ēnu ekonomika), jāapvieno sadrumstalotie zemes gabali, uzskata profesore. Jāatgūst arī 400 tūkstoši neapstrādāto hektāru no lauku bloku kartēs apvienotajiem 1,996 miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. “Vēl ir 150 tūkstoši hektāru aiz­augušas zemes, kas vēl nav mežs, bet kas jārekultivē, lai to varētu izmantot lauksaimniecībā,” piebilda Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors. Viņš iepazīstināja zemniekus ar jaunajiem zemes iegādes ierobežojumiem un atbildēja uz jautājumiem, vai varēs apiet šos ierobežojumus.

Otrajā daļā ārzemnieki stāstīja savu pieredzi. Ungārijā ar jauno zemes likumu centīsies zemes pārdošanas tiesības dot, pirmkārt, ģimenes saimniecībām, otrkārt, jaunajiem zemniekiem, treškārt, iesācējiem – vēstīja Miklošs Kiss, Ungārijas zemnieks, Eiropas lauksaimnieku apvienības COPA/COGECA viceprezidents. Savukārt Austrijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis Ginters Rorers iepazīstināja ar zemes iegādes juridiskajām procedūrām savā valstī. Francijas lauksaimniecības konsuls Polijā un Baltijas valstīs Aleksandrs Martiness iepazīstināja ar tiem ierobežojumiem, kurus šeit Latvijā cenšamies kopēt. Racionālākā bija tā daļa, kā izveidotā valsts institūcija SAFER un pašvaldības, kontrolējot zemes izmantošanu, var panākt, ka 76% lauksaimniecības zemju tiek apsaimniekoti ar nomas līgumu (un katru gadu par 2% nāk klāt). Minimālais nomas termiņš Francijā ir deviņi gadi, un nomas cenu regulē prefektūra.

“Lielā daļā Eiropas valstu jau sen ir radīti nosacījumi, lai zeme tiktu izmantota lauksaimnieciskai ražošanai un tā būtu pieejama vietējiem lauksaimniekiem. Ir pēdējais laiks līdzvērtīgus nosacījumus radīt arī Latvijā, jāsaprot, ka zemei ir jārada pievienota vērtība. Tādēļ ir jāizskauž līdzšinējā prakse, ka daudzi zemi iegādājas kā investīciju objektu, aizaudzē ar nezālēm un krūmiem,” secināja Juris Lazdiņš.

Vēlā pēcpusdienā kongress apstiprināja darba programmu šim gadam un cienājās ar 15 gadu jubilejas torti.

Uzziņa


Zemnieku saeima 


 apvieno 856 lauksaimniecības produkcijas ražotājus;

 biedri apsaimnieko vairāk nekā 300 000 hektāru (1/5 no kopējās apstrādātās) lauksaimniecības zemes;

 nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Galvenais ka kūku paēda!!! Smieklīgi!
    Un kas tā par problēmas identificēšanu- zemes efektīva izmantošana. Sagāž ķimikālijas un pesticīdus un nauda tik nāk lielajiem graudaudzētājiem. Labāk būtu lēmuši, kā saražot kvalitatīvu, drošu pārtiku bez pesticīdiem un ķimikālijām, nevis saka, ka tik laba organizacija, bet galvenais uzdevums izspiest no zemes visus ko var izpiest! Absurds!

  2. un meži jāpārdot kas izzāģē nevar skatīties ka investīcijas objektu

  3. Kas tā par lielo organizāciju ?Bioloģisko lauksaimnieku biedriba manuprāt ir vismaz 3 reizes lielāka

  4. Bildē no visiem tikai 58 % zsa biedri Būtu vismaz tur savus biedrus salikuši

  5. Ko šai mazajai lielsamnieku organizācijai pievērš tik lielu uzmanību ? Par to ka sacūko zemi ar randapu u c ķimikālijām Par to ka graudus pirms kulsanas miglo ? Par to ka lopi gandriz vai zemgalē nav un tur audzē tikai graudaugus un rapsi ? Riebjas jau braukāt pa zemgali Tur vairs neredz ne skaistus izkoptus ganampulkus ne ganibas ne papuves zeme tiek noplicināta Saimniekošana šausmīga

  6. Cik zinu, tad šī nožēlojamā organizācija vakar pat nesavāca kvorumu savā 15 gadu jubilejas kongresā. Varbūt sāciet ar sevi, nevis kaut ko “izspiediet” no Latvijas zemes īpašniekiem!

  7. Laikam Zemnieku Saeima sāks ar cilvēku izspiešanu no laukiem….

    • viņi jau to sen ir sākuši! viņi priecājas par katru cilvēku, kas pamet laukus, pamet Latviju un pārdod zemi viņu lielbaroniem! cilvēks laukos, nekad nav bijusi viņu prioritāte, galvenais ir lielas ražas, lai Latraps ir ko eksportēt!

  8. Virsraksts ļoti labi ilustrē šīs organizācijas un tās biedru attieksmi pret vidi un cilvēkiem apkārt, kuri nav ”savējie ” IZSPIEST”. Precīzāk to vienkārši nevar pateikt.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+