Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Muita: Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, Latvijas preces ārzemēs vilto reti

soma_leta

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement” jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

“2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā – 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis – 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,” teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Savukārt Latvijas preču viltošana ir pamanīta reti, teica Stinka.

 

“Muitā neesam saskārušies ar Latvijas preču viltotājiem. Līdz šim uz robežas nav konstatēti Latvijas preču viltojumi. Ir gan trīs pieteikumi par Latvijas preču zīmju aizsardzību – saņemti visiem pazīstamo “Rīgas šprotu” un divu medikamentu ražotāju iesniegumi. Latvijas preču zīmes nav pazīstamas viltotājiem,” viņš sacīja.

Stinka sacīja, ka Latvijā ienāk dažāda veida viltotas preces, kas patērētājiem var radīt dažāda veida nepatikšanas – no vilšanās, ka faktiski esi apkrāpts, līdz apdraudējumam veselībai rotaļlietu un nekvalitatīvu elektropreču gadījumā.

“Viltots tiek viss – pazīstamu modes zīmolu apģērbi, rotaļlietas un elektropreces, arī medikamenti. Rotaļlietu, elektropreču un medikamentu viltojumi var būt cilvēkiem bīstami. Redzam, ka elektropreces, īpaši viltotus mobilos telefonus, piedāvā internetā par šķietami ļoti izdevīgām cenām,” secināja Stinka.

Galvenais viltoto preču piegādes ceļš ir pasts vai kurjerpasts, skaidroja Stinka. “2009.gadā 20% no aizturētājiem viltojumiem bija sūtīti pa pastu, 2010.gadā tas jau bija 46%, bet 2011.gadā – 59% no aizturēšanas gadījumiem bija pasta un kurjerpasta sūtījumi. Tās bija elektropreces un arī pēdējā laikā – viltoti medikamenti. Medikamentu skaits nav liels, pērn bija tikai viens gadījums. Pievērsām tam lielāku uzmanību, un šogad janvārī jau bijuši trīs gadījumi, kur aizturēti viltoti medikamenti. Februāri arī bija trīs gadījumi,” viņš stāstīja.

Par 80% viltoto preču apjoma avotu Stinka nosauca Ķīnu, kas diskusijā izraisīja komentārus, ka Ķīna ACTA vispār nav iesaistīta. Uz to Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce atbildēja, ka “organizētajai noziedzībai galvenais jautājums nav Ķīna. Tā spēj noorganizēt viltotu preču ražošanu arī citās valstīs.

 

Jautājums ir par to, kur notiek muitas un preču kontroles, kur ir atbilstoša civiltiesiska un krimināltiesiska aizsardzība, lai nodrošinātu, ka šīs preces nenonāktu Eiropas Savienības (ES) tirgū. ES nav tiešas robežas ar Ķīnu, un viltotās preces ienāk pa jūras, zemes un gaisa ceļu. ACTA mērķis nav Ķīna, bet valstis, kas atrodas pa ceļam no Ķīnas”.

Jau ziņots, ka Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja ACTA.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā, kur 13.februārī notika pikets pie valdības ēkas. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas. Ekonomikas ministrijas mājaslapā “www.em.gov.lv” ir ievietota īpaša sadaļa par ACTA.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu izvērtēt ACTA atbilstību bloka tiesību normām. EK “nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības” principiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+