Muižiņa, kur iegavilējas sirds. Ciemos pie gleznotājas Lailas Kelles 0
– Kad te dzirdu lakstīgalu vai varžu kori, man vairs nevajag nekādu Vivaldi mūziku, – pasmaidot teic gleznotāja LAILA KELLE, izrādīdama savu pusmuižiņu Tukuma novada Pūres pagastā, kur gleznainā apkārtne liek iegavilēties sirdij. Domājams, tas bija viens no iemesliem, kas aicināja mākslinieci pārcelties no Rīgas dzīvot “Ružciemā”.
Iespaidīgi lielajā ēkā, kurai pamati likti jau 15. gs., esot dzīvojis vagars. Lai gan Laila uzaugusi Torņakalnā, viņu lauku dzīvesveids nav atbaidījis, tieši pretēji – tas iedrošinājis gan atjaunot 500 gadu seno ēku, gan iekopt aptuveni 40 ha plašo zemi, puķu un augļkoku dārzu, gan izveidot 3 km garo dabas taku. Tik daudz līdzekļu, lai muižiņu spētu ātri renovēt atbilstīgi tās vēsturiskajam izskatam, māksliniecei nebija. Taču, liekot lietā radošu izdomu, saimniecei izdevies ar minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu rezultātu.
