Mobilā versija
+7.6°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
21. augusts, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Muižnieks izcels Staburagu (7)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Indriķis Muižnieks

Lielie politiskie sabiezējumi (Solvitas ūjināšana pensionāriem) aizēnojuši citus tikpat svarīgus notikumus. Proti, kādus līdzstrādniekus sev pie labās un kreisās rokas nosēdinājis jaunais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Un tās ir personas kā ar politisku pagātni, tā ar UZSKATIEM. Prorektoru vidū ir ultraliberāļu nīstā konservatīvā valodniece Ina Druviete. Arī politologs Jānis Ikstens, par kuru kā mērenu, ieturētu cilvēku man labpatiktu labu domāt. Muižnieka biroju vadīs pavisam “politiski nevēlama” eksministre Baiba Broka no Nacionālās apvienības. Tāda rektora izvēle šķiet pazīme, ka valsts visuaugstākās mācību iestādes kurss tiks ievirzīts mazliet citā gultnē.

Zināmām “kultūrmarksistu”, Sorosa mācības mantinieku, kreisi noskaņotām aprindām tas JAU nav paslīdējis secen bez ievērības. Muižnieka izdarītā atlase viņiem ir “bomba”! Kas zin, vai pašreizējai ņurdēšanai, nevalodām skābuma tonī pēc atgriešanās Alma Mater 1. septembrī un, jo sevišķi rektora “kabinetam” uzsākot pārkārtojumu darbu, nepievienosies skaļāki parkšķi un vesels varžu koris.

Kolīdz radās iespēja, no ganiņiem cēlusies, arāju, audēju, ratiņu dreimaņu un jēru slakteru tauta savas meitas un dēliešus sūtīja aug­stās skolās. Tievs kā skelets saimniekdēls fuksis ieradās no laukiem un, labā profesoru kopšanā nodots, smēla ar krūzi no gudrības akas, remdēja zināšanu slāpes, tiecās pēc gara gaismas, un pārsvarā šis gars iemājoja studentā ļoti nacionāli piesātināts. No pirmskara Latvijas Universitātes plūda zinātnisku atziņu Daugava, prestižs slējās augstāk par Pētertorni, šeit izpildīja lietišķus pakalpojumus Republikai, noteica valsts sabiedrisko dzīvi. Par to ir atmiņas kā par nogrimušo Staburagu.

Arī patlaban LU vajadzēja baudīt augsto gaismas pils reputāciju un autoritāti kā toreiz. Nav jau mūsdienās tās sabiedriski politiskā vērtība nokritusies līdz nullei, taču kādreiz augstās debesis nav sasniegtas. Dažādu iemeslu dēļ. Jo pastāv konkurējošās augstskolas, jo pastāvīgi noniecina Latvijā iegūstamo augstāko izglītību utt. Taču ir vēl viens iegansts reputācijas kritumam. Nav retums, ka no turienes dzirdams tāds pseidozinātniskums un vēdī tāds antilatviskums, kā baznīcā būtu ienācis Antikrists, bet Raiņa bulvārī izvietota Tumsas pils. Aizstāvot Satversmes preambulas pieņemšanu, prof. Maija Kūle runāja par “kreisi nenormālām idejām”, kuru autoriem šķiet, ka viņi ir pasaules naba. Izmantojot labdabīgo demokrātiju neierobežot zinātnisko pētījumu un akadēmisko vidi, Universitātē ieperinājušies “pētnieki”, mācībspēki ar savdabīgiem uzskatiem. Vieni ir piesūcekņi dažādu pasugu bezsakņu kosmopolītismam, otriem naids pret nacionālo, citi degradējušies tiktāl, ka biedrojas ar Girsa – Osipova kompāniju. Jedritvaikociņ! – sašutumā iesaucas sabiedrība –, kas tā par sēra smaku! Kādus zirgābolus viņi tur saražo un uzdod par zinātniskiem darbiem, ko iemāca studentiem un cik tālu liberālismā bez krastiem, akadēmisko brīvību deformācijā var iet! Vai līdz kangarismam?

Politkorekti domāsim, ka dīvainie pētnieki, sasituši olveida galvas, uz vecuma pusi iedarbinās smadzenes, atgriezīsies pie nacionālo vērtību, ideālu godāšanas. Viņi ir meklētāji, kā tādi pārstrādājams, pāraudzināms materiāls. Tomēr Universitāte ir latviskās inteliģences, gara kultūras darbinieku kalve, un LU beigušie veidos nākotnes Latviju. Noteikti, ka Muižnieka komanda meklēs ceļu, kā atjaunot nacionālās augstskolas prestižu tēvzemē.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Latvijas Universitātei ir laimējies! Izcila personība un valstsvīrs apstiprināts amatā. Lai veicas padarīt Galveno intliģences kalvi atpazīstamu pasaulē līdzvērtīgu Tartu Universitātei! Veselību, veiksmi un spēku!

  2. Man bija darīšana ar Studentu celtnieku vienībām 5 gadus . Latvijas valsts unversitātes studenti bija TĀDI DOMĀTĀJI PASAULES LĪMEŅOS, KA NESPĒJA SAGREMOT ESOŠO ĪSTENĪBU. DOD MUMS IEKĀTAS UN DARBA RĪKUS , KĀDI IR RIETUMOS…. Tipski sarosīti! Beidzot tiks pie zemēti, cerams

  3. Nesaprotu, ko juus tur cepaties. Bet viens gan ir skaidrs: latgaliete Broka nav nekaada ekstremiste. Ekstremisti ir Putina npiekriteeji!

  4. Ko līdz šie prātojumi? Tik un tā viss notiks kā ,,biezie,, liks. Es saku ,,biezie,. jo tie ir valdības elite un ar viņiem saistītie oligarhi, kaut arī tie ir aizgājuši no politikas!

  5. Jā, laikam Daugavas ūdeņi tik smagi skalojušies pa smadzeņu rievām, ka sarkastisko vārdu blīvējumos jēga zudusi, atstājot vien kārtējo tukšizpausmi. Žēl. Varēja jau arī ko sakarīgu uzrakstīt.

  6. Man patīk ! Lai Muižniekam izdodas !

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (27)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+