Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Muižnieks līdz vēlēšanām nebrauks


Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks Latvijā oficiālā vizītē plāno ierasties pēc Saeimas vēlēšanām un runāt par nepilsoņu bērniem. Par šādu lēmumu komisārs vakar paziņoja lekcijas laikā par cilvēktiesību diplomātiju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Viņš skaidroja, ka tā ir vispārpieņemta prakse – komisārs nedodas uz valstīm priekšvēlēšanu laikā, jo pastāvot risks vizītes politizēšanai.

Uz jautājumu, kāda varētu būt vizītes tematika, N. Muižnieks atbildē bija izvairīgs, taču norādīja, ka noteikti uzsvērs jautājumu par bērniem nepilsoņiem. “Par bērniem bez pilsonības es jau runāju iepriekšējos 15 gadus un runāšu arī nākamajos, un ne tikai Latvijas vai Igaunijas, bet arī citu valstu kontekstā,” sacīja komisārs. “Es esmu arī cilvēktiesību komisārs Latvijai. Nāku no mazas valsts ar skarbu vēsturi, man ir zināšanas par bijušajām komunistu valstīm, un zinu krievu valodu – tās man labi noder darbā,” teica N. Muižnieks.

Politoloģe Iveta Kažoka jautāja komisāram, cik bieži viņam jāsaskaras ar “arhaiskiem noskaņojumiem” no juristu puses, atsaucoties uz gadījumu, kad Latvijas tiesa liegusi reģistrēt kādu biedrību ar komunistisku ideoloģiju. “Es bieži saskaros ar to, ka spriedumi ir specifiski katrai valstij. Juristiem ir piedāvātas labas apmācības par tiesu praksi, taču beigās parādās slikti tiesu spriedumi. Kad es skatos uz juristiem un tiesnešiem bijušajās austrumbloka valstīs, es zinu, ka viņiem bija jāiziet garš ceļš – jāaizmirst par likumiem līdz 1991. gadam, jāapgūst jaunie likumi, jāizzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un vēl jāmācās angļu valoda. Nav pārsteidzoši, ka liela daļa tiesnešu nezina tiesu prakses principus šajos jautājumos.” Uz jautājumu par viņa vērtējumiem attiecībā uz Satversmes preambulas veidošanu, N. Muižnieks atbildēja, ka Latvija šajā jautājumā var konsultēties ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju, kam ir pieredze un zināšanas konstitucionālo reformu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka Latvijā pievērsīs uzmanību ieslodzīto apstākļiem cietumos un romu minoritātes dzīves apstākļiem – tie esot jautājumi, kas skar arī daudzas citas EP dalībvalstis. Kā trīs pēdējā laika Eiropas aktuālākos jautājumus komisārs minēja lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības, kā arī ieslodzīto un migrantu tiesības. “Aktīvākais izaicinājums LGBT jomā ir Krievija, kur varas iestādes apgalvo, ka ar saviem likumiem tās cenšas pasargāt bērnus. Tomēr man nav ziņu, ka LGBT jautājumi atstātu sliktu iespaidu uz bērniem,” teica N. Muižnieks. Viņš norādīja, ka migrācijas jomā lielu spiedienu izjūt Malta, Itālija un Grieķija, kur “temperatūra pieaugusi”. Savukārt par Lielbritāniju esot daudz sūdzību no ieslodzītajiem, jo valsts esot atteikusies piešķirt vēlēšanu tiesības cietumniekiem un tai jāpieņem lēmums, vai ieviest šo praksi. Īpaša uzmanība pievērsta Čehijai, kur pastāvot diskriminācija pret romiem, piemēram, būvējot robežsienas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+