Muižnieks: Jāmaina princips, ka taksometru biznesā svarīgi “apčakarēt” valsti 0
“Rīgas Taksometru parka” (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.
Viņš uzsver, ka kompānija patlaban izdzīvo tikai tāpēc, ka savus riskus ir diversificējusi. Ar autobusu biznesā nopelnīto naudu tiekot nosegts vieglo taksometru bizness. Tas tiekot darīts cerībā, ka nozare tiks sakārtota un kompānija varēs nopelnīt.
Kā skaidro Muižnieks, kompānijas taksometru mašīnas atšķirībā no daudzām citām kompānijām nav pārrakstītas uz citām firmām, taču noturēt šo līmeni esot sarežģīti. “Kamēr būs tādas “Pandas”, varam cīnīties tikai ar pakalpojuma kvalitāti. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā (LPPA) savulaik teicu, ka jānonāk līdz līmenim, ka svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi “apčakarēsi” valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi savu klientu. Iestājos par to, lai būtu vienāds pilsētas tarifs. Tikko atgriezos no Dublinas, kur ir noteikts vienots valsts tarifs. Par šo ideju esam cīnījušies 22 gadus, taču ir daudz lobiju, kam patīk pašreiz esošais “bardaks” taksometru nozarē,” uzsver kompānijas vadītājs.
Ja būšot vienots tarifs, tad kompānija var darīt jebko, piesaistot klientu. RTP papildu bonusā piedāvā norēķinus ar “Mobilly”, klientu kartes, norēķināšanos ar banku kartēm, Wi-Fi salonā. “Pievienotai vērtībai, ko dodam, ir jābūt salīdzinoši lielai iepretim tam, ko dod citas zemo cenu segmenta kompānijas,” skaidro Muižnieks.
Muižnieks norāda, ka RTP izdzīvo tikai tāpēc, ka ir savus riskus diversificējuši. Kompānijai ir pasažieru pārvadājumi ar lielas ietilpības un mazākas ietilpības autobusiem. Tāpat ir neregulārie pārvadājumi, kuros pārvadā skolēnus, kompāniju darbiniekus. Ar šo nopelnīto naudu daļēji varot segt vieglo taksometru biznesu, cerot, ka kādreiz nozare tiks sakārtota un varēs nopelnīt. Dublinā, piemēram, taksometra nolīgšana maksājot 4,45 eiro, bet kilometra maksa – 1,36 eiro. Rīgā attiecīgi maksimālā iekāpšanas maksa ir 2,13 eiro un kilometra maksa – 0,71 eiro. “Principā – uz pusi mazāk. Šādus griestus ir noteikusi Rīgas dome. Šie tarifi ir aptuveni desmit gadu veci, un degvielas cenas pa šo laiku ir cēlušās,” secina nozares pārstāvis.
Vēl gan esot iespēja pakalpojuma cenu bez jēgas pazemināt – varot taču braukt arī par desmit eiro centiem kilometrā, taču tad, kad izsniedz čeku, varot redzēt, ka klients braucis ar pavisam citu tarifu. Bieži tiekot uzlikti impulsa paātrinātāji jeb tautā iesauktās turbīnas, kas braucienu sadārdzina. Tā esot globāla problēma Rīgai, un to nevar sakārtot salīdzinoši ātrā laika posmā. “Kādam ir jābūt pakalpojumam, ja klients tomēr izvēlas braukt dārgāk? Piemēram, var par noteikta garuma braucienu, kurš maksās astoņus eiro, ko prasām mēs, braukt par pieciem eiro. Tas nekas, ka salonā smird, riepas nodilušas, bet es tomēr aizbraucu. Tātad nosacīti dārgajā taksometrā ir jābūt kam tādam, lai cilvēku piesaistītu braukt nākamo reizi,” secina Muižnieks.
Kā ziņots, “Rīgas Taksometru parks” pērn strādāja ar 6,2 miljonu eiro apgrozījumu un 409 512 eiro peļņu.
Šogad “Rīgas Taksometru parks” investējis aptuveni 60 000 eiro jaunos taksometros – divos “Ford Tourneo Custom” minibusos, kuri ir speciāli aprīkoti, lai varētu pārvadāt cilvēku ratiņkrēslā.
“Rīgas Taksometru parks” pērn iegādājies 30, bet iepriekšējā gadā 50 jaunas “Ford S-MAX” automašīnas, kas darbināmas ar gāzi.
