Foto – Artis Drēziņš

Mukšana no policijas staicelietim beidzas cietumā
 5

17. aprīlī Limbažu rajona tiesa par mukšanu no ceļu policijas 25 gadus vecajam Staiceles pilsētas iedzīvotājam Ivaram Karpovam piesprieda astoņus mēnešus cietumsoda. Sods varētu likties bargs, bet, iepazīstoties ar notikušo, tā vairs nešķiet.

Reklāma
Reklāma

Gribējās 
nelikumīgi braukt


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

No cietuma Ivars iznāca pagājušā gada februārī. Tā jau bija ceturtā reize, kad viņš sēdēja par zādzībām un huligānismu – kopumā jaunais vīrietis aiz restēm pavadījis piecus gadus. Brīvībā vismaz darba ziņā dzīve nokārtojās – dabūja palīgstrādnieka vietu firmā “Optimus”, kas kopj VAS “Latvijas valsts meži” īpašumus. Pelnījis ap 400 eiro mēnesī uz rokas. Apnika vienmēr un visur braukt ar sabiedrisko transportu vai iet kājām, tāpēc šopavasar nolēma nopirkt sev automobili. Tas nekas, ka nav vadītāja tiesību. Internetā atrada arī piemērotu braucamo: palietotu “Škoda Felicia”. Saimnieks, kāds students no Smiltenes, neprasīja daudz – tikai 170 eiro. Automobili nepārreģistrēja: to vecais saimnieks, bet joprojām automobiļa likumīgais īpašnieks atstāja jaunā saimnieka ziņā un paturēja gan tehnisko pasi, gan numurus. Sak, parūpējies par braucamā pārreģistrāciju un tad dabūsi gan dokumentus, gan numurus. Kā man vēlāk sacīja smiltenieks, kurš lūdza neminēt savu vārdu, Ivars bija viņam solījis līdz tam braukāties tikai pa pļavām.

Policijai vajadzēja 
pusotru stundu


CITI ŠOBRĪD LASA

3. aprīlī Ivars kopā ar mammu nolēma aizbraukt ciemos pie māsas Limbažu pusē. Lai nepiesaistītu policijas uzmanību, Ivars škodai piestiprināja kaut kur sadabūtus numurus. Atpakaļceļā pēc desmitiem vakarā Limbažos škoda tomēr piesaistīja ceļu policijas patruļmašīnas uzmanību, jo braukusi arī pa ceļa apmalēm un pretējo braukšanas joslu. Piedevām datubāze uzrādīja numuru neatbilstību. Policisti nolēma automašīnu apturēt, taču tās vadītājs nepakļāvās rīkojumam. Kā man vēlāk sacīja Ivars, viņš gribējis mammu nogādāt tuvāk mājām Staicelē…

Sākās pakaļdzīšanās. Vairāk nekā trīsdesmit kilometru un pusotras stundas garumā. Skaidrs, ka policistiem bija jārūpējas par citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, tāpēc likumsargi sākumā izmantoja tikai bākugunis un skaņas signālu. Bet Ivars, kā saka, brauca uz visu banku. Vajāšanai pieslēdzās policijas džips, kas mēģināja škodu kantēt uz ceļa malu, bet škoda deva pretim, un džips bija grāvī. Tas nu policistiem bija par daudz, un tika izvilkta pistole. Vispirms brīdinājuma šāvieni gaisā, kas tika atstāti bez uzmanības, tad mērķtiecīgi šāvieni uz škodas aizmugurējām riepām. Vēl vairāk nekā puskilometru Ivars mēģināja braukt. Vēlāk noskaidrojās, ka viņš atradies 1,5 promiļu alkohola reibumā, bet mammai, kas sēdēja blakus, bija 3,4 promiles.

“Pie Ungurpils netālu no Alojas varēju vien ar pirmo ātrumu pabraukt. Apgriezos uz ceļa, apstājos un izkāpu no mašīnas. Policisti mani noguldīja uz zemes un uzlika rokudzelžus,” par tās dienas notikumiem Ivars ir skops vārdos. Viņš atzīst, ka darījis slikti, taču dziļākā grēku nožēlā viņš neielaižas.

Lūdz nelikt cietumā


Tiesā Ivars savu vainu atzīst pilnībā un nožēlo. Lūdz nelikt cietumā, gatavs nodarīto atstrādāt piespiedu darbos. Advokāta nav, jo nevarot atļauties. Tiesa notiek ātri – nepilnu pusstundu, jo visiem viss skaidrs, nav gandrīz neviena jautājuma. Prokurore apsūdzībā stāsta, ka nav neviena vainu mīkstinoša apstākļa, un lūdz piemērot desmit mēnešu cietumsodu. Tiesnesis tomēr iedod astoņus mēnešus. Tiesas lēmumu Ivars pārsūdzēs.

Ivars man atļauj sevi fotografēt un ir pietiekami komunikabls. Pie saviem cietumsodiem vaino alkoholu – kad skaidrā, problēmu neesot. Deviņu klašu izglītība. Divus gadus Staicelē trenējies futbolā un izbraukājis visu Latviju. Laimīgā dzīve beigusies 17 gadu vecumā, kad kopā ar diviem citiem vienaudžiem apzadzis māju, internātu un veikalu. Kopš tā laika visi trīs pamatā pa cietumiem. Viņam tur neejot slikti: esot augstu hierarhijā, kas neļauj strādāt. Cietumā laiku vadot, pārsvarā lasot grāmatas vai vienkārši nekā nedarot, bet tur atpakaļ negribot. Tomēr pie brīvības tagad arī grūti pierast – nav īpašu interešu un tracinot, ka cilvēki brīvībā neatbild par saviem vārdiem. Esot draudzene, kas gaidot dvīnīšus.

Reklāma
Reklāma

Nelaimīgo škodu atrodu Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumā. Ar sabuktētu kreiso sānu, uz kura redzamas baltā policijas automobiļa krāsas švīkas, un tukšām aizmugurējām riepām. Kamēr aplūkoju braucamo, uzrodas arī satrūcies students no Smiltenes, kurš saņēmis paziņojumu no policijas, lai brauc saņemt savu mantu.

“Kad internetā sazīmēju savu incidentā iesaistīto škodu, sabijos, jo nebiju pārliecināts, ka man nekas nedraud. Par laimi… Tomēr nekad vairs tā nedarīšu… Gribēju ātri vismaz kādu naudiņu dabūt, paļāvos uz cilvēku,” stāsta smiltenieks.

Par stāvlaukumu 11,34 eiro par diennakti un evakuatora pakalpojumiem būs jāmaksā Ivaram. Kopā sanāks vairāk nekā otra automašīnas cena.