Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
23. oktobris, 2015
Drukāt

Žurnālu “Mājas Viesis” vērtē lasītājs multimediju mākslinieks GINTS GABRĀNS

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Gints Gabrāns

Multimediju mākslinieks GINTS GABRĀNS, dzimis 1970. gadā Valmierā.

– Vide, cilvēki, parādības – tas viss mani spēj rosināt mākslas darbam. Taču mākslu nevar ieplānot, tā dzimst spontāni, nevis mērķtiecīgi, lai gan neapšaubāmi ir jāskatās iecerētajā virzienā, – spriež laikmetīgās mākslas pārstāvis Gints Gabrāns, kurš nominēts šā gada Purvīša balvai. Viņš pieder pie četrdesmitgadnieku paaudzes un šai balvai ticis izvirzīts vairākkārt (piemēram, 2007. gadā par instalāciju “Paraspoguļi”, ar kuru pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē). Šogad viņš pretendē uz balvu par skulptūru un 3D videoinstalāciju “Sešas galvas”, kas veidota no plastmasas. Tā bija apskatāma mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”. Par šā darba izveidi Gints Gabrāns teic: – Pats neveidoju tēlus, to izdarīja daba! Izmantoju labi zināmo paņēmienu – laimes liešanu ziemas saulgriežos, kad izkausētu alvu ielej aukstā ūdenī un tā spontāni iegūst sarežģītas formas. Šoreiz gan aukstā ūdenī ielēju izkausētu plastmasu. Mani interesēja dabisku formu veidošanās process, kas risinās pēc dabas pašorganizācijas principiem. Akcentēju domu, ka pasaulē lietas nav viennozīmīgas, cilvēku uztvere saistīta ar dažādu realitātes modeļu – subjektīvās, objektīvās, paplašinātās, virtuālās un citu – vienlaikus pārklāšanos. Instalācija vēsta arī par transformācijām vai nobīdēm šajos modeļos, katram veidojot savu individuālu pasaules ainu, ko nosaka katra cilvēka subjektīvā pieredze un uztvere.

IZLASĪJU

9. oktobra “Mājas Viesī” ieinteresēja Ilzes Vītolas raksts “Mūsējais no Libānas”, jo tajā atklāta ārzemnieka Sabrī Abdelmasī dzīves un darba pieredze Latvijā.

Neesmu vienaldzīgs pret ceļojumiem, tāpēc Edvīna Kamoliņa veidotais materiāls “Atvasara Sanktpēterburgā”atraisīja paša izjusto par šo pilsētu.

Ļoti aktuāla ir Ilzes Lavrinovičas publikācija “”Mēs un citi” vai “mēs”” par to, kā mazināt iekšējo satraukumu, stresu.

PIEREDZĒJU

+ Vislielāko prieku rada darbs, šovasar guvu pozitīvas emocijas arī atpūtā – braucienā ar gumijas laivu pa Tebru.

– Neciešu, ka cilvēki cenšas attaisnot savu neētisko rīcību, derdzas arī liekulība.

PLĀNOJU

30. oktobris

Rīgā RIXC galerijā apmeklēšu izstādi “Transformējošās ekoloģijas”, kurā izstādīts mans darbs “Metabolical dominance” par nākotnes pārtikas vīziju – tajā pievēršu uzmanību celulozi šķeļošiem enzīmiem, kas ļautu lietot uzturā zāli, koksni, papīru utt.

Novembra beigās

Ar trīsdimensiju lāzeru skenēšu Nacionālās bibliotēkas telpas. Tas būs materiāls topošajai filmai.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nedrīkst taču bērt pērles cūkām priekšā!

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica viedokli, ka Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums Valsts prezidentam atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai ir bijis pārsteigums. Viņa atgādināja, ka VDK izpētes komisijai ir likumdevēja dots uzdevums līdz 2018. gada jūnijam sniegt rekomendācijas valdībai, kā un cik lielā mērā atvērt “čekas maisus”. K. Jaunzeme komisijas priekšlikumu atcelt likumu un vienkārši visu publiskot salīdzināja ar šo cilvēku vārdu izbēršanu uz ielas, lai visi varētu bradāt, bet, par laimi, tiesiskā valstī tā nevarot darīt. “Visu publiskot un iet ar revolucionāro pārliecību nevar, tad “čeka” turpinātu dzīvot,” sacīja Jaunzeme.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+