Kultūra
Teātris un kino

Indra Briķe: Mums bija pietāte pret Artmani0


Indra Briķe
Indra Briķe
Foto – Timurs Subhankulovs

Gatavojot materiālus Latvijas Televīzijas veidotajai dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja režisorus, aktierus un teātra ekspertus.

Starp intervētajiem bija arī Dailes teātra aktrise Indra Briķe, kura gan spēlēja uz vienas skatuves ar Viju Artmani, gan gatavojās izrādēm vienā grimētavā.

Pilnu interviju ar Indru Briķi iespējams noskatīties “Replay.lv.

Intervijā Indra Briķe atminas gan to, kā pirmoreiz dzīvē ieraudzījusi Viju Artmani, vēl pati nekādi nebūdama saistīta ar teātri, gan to, kā viņu pirmo reizi sastapusi, kad aktrises dēls Kaspars Dimiters saaicinājis jauniešu bariņu mātes viesnīcas numuriņā, domādams, ka aktrise būs vēlu.

Pirmais kopdarbs Indrai Briķei bijis režisora Kārļa Auškāpa iestudētajā izrādē “Romeo un Džuljeta” (1994), kurā Artmane spēlēja Džuljetas aukli, bet viņa pati – Džuljetu.

“Mums bija pietāte pret Artmani.

Tajā laikā vispār aktieri – gan Radziņa, gan Pāvuls un Pūcītis – bija tādā dieva statusā,”

atceras Indra Briķe. Viņa bijusi šokā, kad, pārnākot uz Dailes teātri, nokļuvusi vienā grimētavā kopā ar Artmani, taču lielā aktrise viņu sagaidījusi mīļi un vienkārši, un ar laiku abām kolēģēm izveidojušās tuvas, draudzīgas attiecības.

Uz Dairas Āboliņas jautājumu, vai Indras Briķes paaudze pret aktrisēm, īpaši padomju aktrisēm, izturējās kā pret pielūgsmes, apbrīnas objektu, aktrise atbild: “Manas paaudzes cilvēki kaut kādā veidā Artmani uzskatīja par Latvijas sauli un es arī, kā jauna meitene un pēc tam arī kā jauna aktrise, pēc tām visām filmām, kuras rādīja. “Mērnieku laiki” un Kristīne “Purva bridējā”.

Viņa bija tāds latviešu etalons. Skaistuma etalons, tīrības etalons.

Un visās tajās filmās viņa bija tik skaista, tik tīra, tik cēla, un, protams, visi gribēja līdzināties.”

Tomēr pielūgsme pret Viju Artmani Latvijā, lai cik dziļa būdama, neesot bijusi salīdzināma ar to, kā viņu dievināja Krievijā.

“Pateikts, ka viņai tur, tajā upes krastā, viena māja būs viņas, ka viņai nopirks māju un viņai būs milzīga alga, lai tikai viņa pārceļas uz Krieviju. Tai vakarā tur bija ļoti daudz piedāvājumu.

Saistītie raksti
Vārdu sakot, viņa teica – es būtu bagāta, ja es aizbrauktu uz Pēterburgu, un miljonāri apkārt un krievu tauta.

Viņa teica – nē, es tomēr gribu savā Latvijā, kur viņai bija saimnieku māja bez apkures, no kurienes viņa nāca pārsalusi, kur viņai noslēdza ūdeni, un beigās viņai bija jāatvadās no tā dzīvokļa un viņa dzīvoja Murjāņos. Bet to mēs piedzīvojām, ka Artmani tur nēsā uz rokām, un līdz ar to mēs viņu novērtējām vēl vairāk,” intervijā atklāj Indra Briķe

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Nedēļas nogalē pilis un muižas vērs durvis tradicionālajai Leģendu naktij
8 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Čaka mēnesis: pasniegs Aleksandra Čaka balvu; Lielbritānijā iznākusi viņa dzejas izlase
9 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Lielajā dzintarā” sastapsies Reinis Sējāns, Jānis Šipkēvics un LSO
10 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Cienīgtēvs neatzīst grēku: par cilvēka sabraukšanu uz apsūdzēto sola nonācis mācītājs 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Neskaidras kodīgas vielas dēļ Juglā no daudzstāvu nama evakuē iedzīvotājus
4 minūtes
LE
LETA
Latvijā
ECT pret Latviju vērsies vīrietis, kuru tiesā 25 gadus pēc zādzības izdarīšanas
3 minūtes
AG
Aleksejs Grigorjevs
Pasaulē
Aleksejs Grigorjevs: Krievu nācija ir slima
2 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
“Latvijas lepnuma” laureāti izraudzīti!
41 minūtes