Mobilā versija
+17.7°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

“Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir galīgi garām. Mums ir citi principi.” Jauniešu aptauja (15)

Jauniešu Saeima. Foto - LETAJauniešu Saeima. Foto - LETA

“Latvijas Avīze” vaicāja: “Kas motivē jauniešus iesaistīties politikā?”

Anete Biķe, 11. klases skolniece, 7. Jauniešu saeimas deputāte:

“Manuprāt, tā ir vēlme Latvijas pašreizējā politikā viest izmaiņas. Mūsu redzējums veidojas pēc pavisam citiem principiem, un mums ir citas prioritātes. Jaunieši ir daudz liberālāki, mēs savu valsti vēlamies redzēt bez korupcijas, ar augstu caurskatāmību un godīgu birokrātiju. Jaunieši pilnīgi noteikti neredz nekādu Latvijas atpakaļceļu uz austrumiem. Mūsu valsts politikā trūkst atklātības, kā arī nav skaidri definēti ilgtermiņa mērķi. Tas mani visvairāk uztrauc. Cilvēkos jāveicina kritiskās domāšanas attīstība un vienlaikus jāstiprina valstiskā identitāte.”

Gints Jankovskis, 12. klases skolnieks, 7. Jauniešu saeimas deputāts:

“Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir galīgi garām. Mēs varam vienkārši parunāt par to savā starpā, varam sūkstīties par to, cik viss ir slikti, bet, ja mēs iesaistāmies, tad varam arī kaut ko pārmainīt. Vienlaikus tā ir iespēja pilnveidoties un nodibināt jaunus kontaktus. Patlaban politiskajā vidē galvenā lielā problēma ir korupcija. Skaidrs, ka to nevar izskaust pusgada laikā, bet ilgākā laikā to var. Viens nav cīnītājs, tāpēc jāmeklē sev domubiedri.”

Olga Jasjuļaņeca, studente, 7. Jauniešu saeimas deputāte:

“Dažādi projekti, kas vērsti uz jauniešu iesaisti politikā, lielā mērā pamudina jauniešus pamēģināt. Nenoliedzami, arī politisko partiju izveidotās jauniešu nodaļas piesaista gan jauniešu interesi par politiskajiem procesiem, gan arī mudina iesaistīties tajos. Šobrīd politikai ir liela loma sabiedrībā, un to veicina dažādi notikumi gan pasaules, gan valstiskā mērogā. Tas pavelk līdzi arī jaunus cilvēkus. Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, cilvēki pamana, kas notiek politikā, taču būtu jāseko pastāvīgi. Arī politiskajiem procesiem vajadzētu būt aktīviem ne tikai pirmsvēlēšanu periodos. Ir jāmaina sabiedrībā iesakņojušies stereotipi par to, kāda vispār ir mūsdienu politika.”

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. mainīt paaudzes ! Atbildēt

    Vecos komūnistus/oligarhus ārā !!

  2. Par maz vietu, kur padzert bezalkoholisko alu.

  3. Uzskatu ,ka Saeimā nedrīkstētu ievēlēt deputātus kuri nezin angļu ,vācu vai franču valodu.Skolu beidzot visiem ir jārunā un jālasa angliski. Krievu valoda nav obligāta , Latvija dzīvojošajiem ir jāzin latviešu valoda ,jo neatkarībai jau 26 gadi . Savukārt Krievijā izdotie tulkojumi ir 5-8 gadus veci un tos lasot , jaunumu kavējums laikā ir nepieļaujams. Angļu valodā var lasīt Rietumos publicēto pēc nedēļas,Krievijā tulkoto pēc gadiem . Kāda te loģika.

  4. Skolā mums mācīja, ka demokrātija ir taisnīga, jo tā esot vairākuma vara. Bet, ja tā ir vairākuma vara – kā gan var būt, ka valsti formāli pārvalda un politiskos procesus virza aptuveni 0,1% pavalstnieku, jo apmēram tāds ir partijnieku īpatsvars mūsu kopējā balsstiesīgo pulkā?
    Ja Satversme – Valsts Pamatlikums neko nesaka par partijām un koalīcijām, bet skaidri norāda, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, bet tā kā tautas suverenitāte ir nedalāma un partija pārstāv tikai tautas daļu, tad kā iespējams, ka likums tiek pārkāpts un mūs pārvalda neliela ļaužu grupa?
    Tiek īstenots smags noziegums pret valsti (tautu) – šaura cilvēku loka diktatūra, kopīpašuma izlaupīšana un piesavināšanās, un apmaiņa pret starptautisku VIRSVALSTU naudaszīmju ražotāju – banksteru konglomerātu drukāto produkciju. Tas viss “likumīgi” tiek realizēts ar klusējošu faktiskā cietušā Latvijas pilsoņu kopuma atbalstu visaugstākajā valsts līmenī. Atbilde ir pavisam vienkārša – to nodrošina pastāvošā pseidodemokrātiskā partiju SISTĒMA.

  5. Jauniešu pulciņš, kas patīk parunāt par politiku un kurus neviens nav vēlējis nevar tik saukti par saeimu.
    Ja jaunietis nedarbojas politisko partiju jauniešu organizācijās, tad viņš ir tikai infantīls jaunietis, muldoņa.

  6. Tak kas šitas pa bulšitu. kādā sakarā Bluķe te intervēta? Tēlo baigo oficālo VEVO profilu, deguns pa augstu.
    Jankovskis vispār pašpasludināts pro fotogrāfs. Ko jūs šitos intervējat. citi jauniešu saeimā ir tikuši 100x augstāk par šiem un ir daudz attīstītāki.

  7. protams, ka citi. 25 000 Latvijas jauniešu no 18 līdz 25 gadiem nekur nemācās un nestrādā. Tādi tie principi: uzpūstas prasības un pārspīlēts pašnovērtējums, ja nepiedāvā augstu amatu un vismaz 5 000 eiro algu, tad labāk nemaz nekust no mājas, kaut gan nav ne zināšanu, ne spēju

  8. mūsu ‘deputātiem’ frunzes ‘augstskolas’ un loģika. Paklausies ziņas no krievijas, precīzi tas pats.

  9. nu kas notiek valstī protams ir galigi garām Atbildēt

    bet ari jaunatnei uzticet jelko ir galigi garām, tieši jaunieši uz urrā ieveleja artusu saeimā, un klauns tur labi jūtas. mums ko vajag vel tādus klaunus pie teikšanas vairumā?

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai izdosies atņemt bagātajiem un atdot nabagiem?

Valdošā koalīcija pirmdien nāca klajā ar jaunu ideju nodokļu reformā – esot panākta vienošanās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būtu 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka šis modelis rīt tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tas satracinājis turīgo ļaužu lobijus un uzņēmumu pārstāvjus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņoja, ka atsauc savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīšoties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien pulcējas ārkārtas sēdē, lai lemtu par savu attieksmi. LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku IIN likmes progresivitāti.

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+