Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

“Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir galīgi garām. Mums ir citi principi.” Jauniešu aptauja (15)

Jauniešu Saeima. Foto - LETAJauniešu Saeima. Foto - LETA

“Latvijas Avīze” vaicāja: “Kas motivē jauniešus iesaistīties politikā?”

Anete Biķe, 11. klases skolniece, 7. Jauniešu saeimas deputāte:

“Manuprāt, tā ir vēlme Latvijas pašreizējā politikā viest izmaiņas. Mūsu redzējums veidojas pēc pavisam citiem principiem, un mums ir citas prioritātes. Jaunieši ir daudz liberālāki, mēs savu valsti vēlamies redzēt bez korupcijas, ar augstu caurskatāmību un godīgu birokrātiju. Jaunieši pilnīgi noteikti neredz nekādu Latvijas atpakaļceļu uz austrumiem. Mūsu valsts politikā trūkst atklātības, kā arī nav skaidri definēti ilgtermiņa mērķi. Tas mani visvairāk uztrauc. Cilvēkos jāveicina kritiskās domāšanas attīstība un vienlaikus jāstiprina valstiskā identitāte.”

Gints Jankovskis, 12. klases skolnieks, 7. Jauniešu saeimas deputāts:

“Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir galīgi garām. Mēs varam vienkārši parunāt par to savā starpā, varam sūkstīties par to, cik viss ir slikti, bet, ja mēs iesaistāmies, tad varam arī kaut ko pārmainīt. Vienlaikus tā ir iespēja pilnveidoties un nodibināt jaunus kontaktus. Patlaban politiskajā vidē galvenā lielā problēma ir korupcija. Skaidrs, ka to nevar izskaust pusgada laikā, bet ilgākā laikā to var. Viens nav cīnītājs, tāpēc jāmeklē sev domubiedri.”

Olga Jasjuļaņeca, studente, 7. Jauniešu saeimas deputāte:

“Dažādi projekti, kas vērsti uz jauniešu iesaisti politikā, lielā mērā pamudina jauniešus pamēģināt. Nenoliedzami, arī politisko partiju izveidotās jauniešu nodaļas piesaista gan jauniešu interesi par politiskajiem procesiem, gan arī mudina iesaistīties tajos. Šobrīd politikai ir liela loma sabiedrībā, un to veicina dažādi notikumi gan pasaules, gan valstiskā mērogā. Tas pavelk līdzi arī jaunus cilvēkus. Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, cilvēki pamana, kas notiek politikā, taču būtu jāseko pastāvīgi. Arī politiskajiem procesiem vajadzētu būt aktīviem ne tikai pirmsvēlēšanu periodos. Ir jāmaina sabiedrībā iesakņojušies stereotipi par to, kāda vispār ir mūsdienu politika.”

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. mainīt paaudzes ! Atbildēt

    Vecos komūnistus/oligarhus ārā !!

  2. Par maz vietu, kur padzert bezalkoholisko alu.

  3. Uzskatu ,ka Saeimā nedrīkstētu ievēlēt deputātus kuri nezin angļu ,vācu vai franču valodu.Skolu beidzot visiem ir jārunā un jālasa angliski. Krievu valoda nav obligāta , Latvija dzīvojošajiem ir jāzin latviešu valoda ,jo neatkarībai jau 26 gadi . Savukārt Krievijā izdotie tulkojumi ir 5-8 gadus veci un tos lasot , jaunumu kavējums laikā ir nepieļaujams. Angļu valodā var lasīt Rietumos publicēto pēc nedēļas,Krievijā tulkoto pēc gadiem . Kāda te loģika.

  4. Skolā mums mācīja, ka demokrātija ir taisnīga, jo tā esot vairākuma vara. Bet, ja tā ir vairākuma vara – kā gan var būt, ka valsti formāli pārvalda un politiskos procesus virza aptuveni 0,1% pavalstnieku, jo apmēram tāds ir partijnieku īpatsvars mūsu kopējā balsstiesīgo pulkā?
    Ja Satversme – Valsts Pamatlikums neko nesaka par partijām un koalīcijām, bet skaidri norāda, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, bet tā kā tautas suverenitāte ir nedalāma un partija pārstāv tikai tautas daļu, tad kā iespējams, ka likums tiek pārkāpts un mūs pārvalda neliela ļaužu grupa?
    Tiek īstenots smags noziegums pret valsti (tautu) – šaura cilvēku loka diktatūra, kopīpašuma izlaupīšana un piesavināšanās, un apmaiņa pret starptautisku VIRSVALSTU naudaszīmju ražotāju – banksteru konglomerātu drukāto produkciju. Tas viss “likumīgi” tiek realizēts ar klusējošu faktiskā cietušā Latvijas pilsoņu kopuma atbalstu visaugstākajā valsts līmenī. Atbilde ir pavisam vienkārša – to nodrošina pastāvošā pseidodemokrātiskā partiju SISTĒMA.

  5. Jauniešu pulciņš, kas patīk parunāt par politiku un kurus neviens nav vēlējis nevar tik saukti par saeimu.
    Ja jaunietis nedarbojas politisko partiju jauniešu organizācijās, tad viņš ir tikai infantīls jaunietis, muldoņa.

  6. Tak kas šitas pa bulšitu. kādā sakarā Bluķe te intervēta? Tēlo baigo oficālo VEVO profilu, deguns pa augstu.
    Jankovskis vispār pašpasludināts pro fotogrāfs. Ko jūs šitos intervējat. citi jauniešu saeimā ir tikuši 100x augstāk par šiem un ir daudz attīstītāki.

  7. protams, ka citi. 25 000 Latvijas jauniešu no 18 līdz 25 gadiem nekur nemācās un nestrādā. Tādi tie principi: uzpūstas prasības un pārspīlēts pašnovērtējums, ja nepiedāvā augstu amatu un vismaz 5 000 eiro algu, tad labāk nemaz nekust no mājas, kaut gan nav ne zināšanu, ne spēju

  8. mūsu ‘deputātiem’ frunzes ‘augstskolas’ un loģika. Paklausies ziņas no krievijas, precīzi tas pats.

  9. nu kas notiek valstī protams ir galigi garām Atbildēt

    bet ari jaunatnei uzticet jelko ir galigi garām, tieši jaunieši uz urrā ieveleja artusu saeimā, un klauns tur labi jūtas. mums ko vajag vel tādus klaunus pie teikšanas vairumā?

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (24)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+