Foto no Jēkabpils pilsētas pašvaldības arhīva

“Noziedzība sabiedrības spogulī” – tāds bija “Latvijas Avīzes” publiskās diskusijas temats pagājušajā piektdienā Jēkabpils Grāmatu svētkos. Diskusijā piedalījās iekšlietu ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma un 11. Saeimas deputāti – Ainars Latkovskis (“Vienotība”), Romualds Ražuks (Reformu partija) un Jānis Ādamsons (“Saskaņas centrs”). 


Lasītākie

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas dienas notikumu hronikās atkal un atkal parādījās Jēkabpils vārds – aizdomās par nežēlīgu slepkavību tika aizturēts gados jauns vīrietis, tika atsavināti 372 litri nelegālā alkohola. Uz diskusiju atnākušie jēkabpilieši improvizētā balsojumā atzina, ka nejūtas droši savā pilsētā, taču neuzskata, ka Jēkabpilī būtu nedrošāk kā citur Latvijā.

Jēkabpilī cer izveidot pašvaldības policiju

NMPD mediķim piespriests vien nosacīts sods par kļūdu, kuras cena bija jaunas sievietes dzīvība

VIDEO. Senajā Olimpijā iespaidīgā ceremonijā iedegta olimpiskā lāpa, atzīmējot atlikušās 100 dienas līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm

Uzbekistānas izcelsmes rozīnēs konstatēta toksiska ķīmiskā viela; PVD aizliedzis tās ievest ES

D. Holma: – Ministrijai šobrīd pats svarīgākais ir cilvēks, kurš strādā dienestos – ugunsdzēsējs, policists, robežsargs, jo no viņu darba ir atkarīga mūsu drošība. Tāpēc mēs plānojam algas pieaugumu, sociālās garantijas, lai darbinieki paliktu un turpinātu strādāt.

A. Latkovskis: – Iekšlietu sistēmā situācija ir sarežģīta. Mums ir 8000 policistu, it kā liels skaits, bet, kad vajag, viņu līdzās nav. Policisti strādā novadu centros, bet nav uz vietām. Jēkabpili satrauc lielais zādzību skaits un pēdējā laikā – arī izdarītie smagie noziegumi. Mani interesē – cik ātri policija spēj reaģēt uz noziegumiem, kas ir pastrādāti. Pēdējos gados policija ir izmēģinājusi vairākus pilotprojektus, viens no tādiem darbojas Talsos. Uzlabojot saikni starp iedzīvotājiem un policiju, noziedzība tur ir samazinājusies par 15%.

R. Ražuks: – Noziedzība nav saistīta tikai ar Iekšlietu ministriju, bet gan ar krīzi, bezdarbu un ar to, kādus kaitīgos ieradumus mums neizdodas apkarot. Protams, jādara viss, lai arī policistiem būtu motivācija strādāt, lai viņi varētu saņemt izdienas pensijas.

Svarīga ir arī sabiedrības attieksme – kaut vai vēlme nepārkāpt ātrumu, jo tas apdraud ne tikai pašu, bet arī citus. Radaru ieviešana un sodi ir instrumenti, lai mēs varam cīnīties ar šiem likumpārkāpējiem. Milzīgu zaudējumu mūsu budžetam nodara nelegālais alkohols un cigaretes.

J. Ādamsons: – Man komandieri iemācīja – pirms no padotajiem kaut ko var prasīt, viņi ir jāpabaro, jāizmāca, jānodrošina ar dzīvojamo platību. Diemžēl mums pēdējos 15 gados policistiem netiek maksāts pienācīgs atalgojums, nebija sociālo garantiju. Tagad mēs gribam, lai policists, kurš saņem 283 latus uz rokas, strādā ar pilnu atdevi. Manuprāt, daudzas reformas šajā jomā ir bijušas noziedzīgas un ir jābūt adekvātai reakcijai. Policijas galvenais uzdevums ir prevencija jeb noziegumu novēršana. Tāpēc svarīgi ir šie iecirkņu inspektori. Tāpēc mums būtu laiks sadalīt kompetences un Kārtības policijas funkcijas nodot pašvaldībām. Jo pašvaldības ir daudz, daudz tuvākas sabiedrībai un zina, cik policistu novadā vai pagastā vajag.

Liela kļūda ir Policijas akadēmijas likvidācija, jo mums nav iestādes, kas gatavotu operatīvos darbiniekus ar augstāko izglītību. Mēs esam aicinājuši valdību izveidot nacionālās drošības akadēmiju, bet trīs gadu laikā atbildi neesam saņēmuši. Mēs naudu tomēr varētu tērēt apdomīgāk un efektīvāk.

– Tātad jūs domājat, ka pašvaldībām vajadzīga sava policijas struktūra?

J. Ādamsons: – Agrāk es biju pret šādu struktūru, bet situācija ir kardināli mainījusies pēc pašvaldību reformas. Es esmu par to, lai Kārtības policijas funkcijas kopā ar finansējumu tiktu nodotas pašvaldībām visos novados. Analoģiska sistēma ļoti veiksmīgi darbojas Igaunijā. Ieguvēji būs iedzīvotāji. Tas būs papildu uzdevums pašvaldībām, ja tā vēlas, lai iedzīvotāji vakaros var mierīgi staigāt pa ielām.

A. Latkovskis: – Likums nenosaka par uzdevumu pašvaldībām dibināt pašvaldības policijas, tā ir deputātu un iedzīvotāju izšķiršanās. Pavasarī mēs pieņēmām lēmumu, ka vienu pašvaldības policiju var izveidot arī vairākas pašvaldības kopā, lai ir mazāki administrācijas izdevumi. Es dzīvoju Siguldā, un mēs redzam, ka vietējā policija patrulē, un tas mums ļauj justies droši.

R. Ražuks: – Pašvaldības ir dažādas, un man, dzīvojot Jūrmalā, nu gan negribētos, lai Kārtības policija pilnībā būtu pašvaldības rokās. Ir bijušas dažādas varas, un tāpēc labi, ka kārtību mēs nodrošinām valstiskā līmenī. Tāpēc es šādai idejai nepiekrītu. Vietējā pašvaldības policija ir liels atbalsts iedzīvotājiem, bet pārvaldībai un sistēmai jābūt nacionālā līmenī.

Jānis Raščevskis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks: – Jautājums ir ļoti svarīgs. Agrāk Jēkabpilī tāda policija bija un diemžēl darbojās neefektīvi, tāpēc deviņdesmito gadu beigās to likvidēja. Ar šā brīža policijas štatu mēs jūtam, ka daudzviet vairs netiekam galā. Esam sākuši sarunas par pašvaldības policijas atjaunošanu un veidošanu Jēkabpilī. Taču tās atduras finansēs, jo, lai mēs šādu struktūrvienību varētu atļauties, mums nākamā gada budžetā jāatrod 100 – 150 tūkstoši latu. Vai mums šādi līdzekļi būs, mēs redzēsim, tuvojoties Jaungadam, kad apzināsim nākamā gada budžetu, bet mums ir vēlme šajā sasaukumā šo jautājumu risināt. Agrāk mums bija 170 policisti, bet tagad tikai 90. Pilsētā ar sabiedrisko kārtību mēs tiekam galā, bet novados ir situācija, ka iecirkņa inspektoru kardināli trūkst. Mēs finansiāli cenšamies policijai palīdzēt, bet likums mums to neļauj. Drīzumā tiks atvērts jauns naktsklubs, būs sabiedriskā naktsmiera traucējumi, un mēs jūtam, ka bez pašvaldības policijas nevarēs iztikt. No ilgās pieredzes pašvaldības darbā es zinu – valsts jau funkcijas ir gatava nodot, bet finansējumu gan ne.

Vai valsts nevēlas likvidēt “točkas”?

– Mums radies priekšstats, ka valstiskā līmenī nelegālā alkohola un tabakas jautājumus neviens nevēlas risināt. Nezinu nevienu veikalu, kuram būtu atņemta tirdzniecības licence par alkohola tirdzniecību nakts stundās, neviens par to nav ielikts cietumā. Kāpēc likumdevēji nav ielikuši policijas rokās tik spēcīgus likumus, lai ar kontrabandu varētu cīnīties, lai varētu tirgotājus sēdināt aiz restēm? Kā jums trūkst, lai sakārtotu šo jautājumu?

A. Latkovskis: – Nelegālā alkohola tirgotāji dzīvokļus, kuros tirgo preci, īrē. Turpmāk mēs paredzam, ka sods pēc otrās pieķeršanas reizes pienāksies arī īstajam saimniekam. Cerēsim, ka tas situāciju mainīs. Par brīvības atņemšanu. Mums tāpat kā visā pasaulē jau tagad ir problēmas ar recidīvistiem, kuri izdara atkārtotus noziegumus neilgu laiku pēc iznākšanas no apcietinājuma. Tāpēc ne vienmēr labākais variants ir uzreiz visus salikt cietumā.

Mēs esam veikuši vēl virkni labojumu Alkohola aprites likumā. Piemēram, lai mazinātu dzeršanu jauniešu vidū, līdz pat 25 gadu vecumam, pērkot alkoholu, ir jāuzrāda dokumenti. Tāpat tagad policija drīkst izmantot pusaudžus kontrolpirkuma veikšanai, lai varētu pieķert veikalniekus, kuri nepaklausa likumam.

R. Ražuks: – Laba lieta ir interneta lapa, kurā var sniegt ziņas par visām nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām. Tas rada sabiedrības spiedienu.

D. Holma: – Tas tiešām darbojas, jo cilvēki labprāt sniedz šo operatīvo informāciju, pēc kuras policija var uzsākt savu darbu.

– Ir sajūta, ka valstij ir izdevīgi, ka cilvēki nodzeras, tāpēc policijai ir grūti cīnīties ar nelegālajiem tirgotājiem – trūkst likumu, grūti saņemt kratīšanas orderus.

J. Ādamsons: – Tam es nepiekrītu, kratīšanas orderi saņemt nav grūti, ir tikai jābūt vēlmei kaut ko darīt.

– Bet ko iesākt vecākiem, kuru atvases var nopirkt legālās narkotikas un policija neko tur nevar padarīt?

D. Holma: – Legālās narkotikas un straujais lietotāju skaita pieaugums ir liela mūsu problēma. Diemžēl izdarīts ir par maz, šī industrija ražo arvien jaunas vielas, kas neatrodas policijas sarakstos un par ko nevar sodīt. Tāpēc nepieciešams vēl viens likums, kas šobrīd atrodas Saeimā. Tas ir pagaidu aizliegums, kas dos policijai tiesības izņemt narkotikām līdzīgās vielas uz laiku līdz gadam, un pa to laiku ir iespēja šo vielu iekļaut aizliegto sarakstā.

Tagad pret šiem legālo narkotiku tirgotājiem cīnāmies citādi – policija iet kopā ar darba inspekciju, ugunsdzēsējiem, lai tikai atrastu kādu pārkāpumu un tirdzniecības vietu varētu slēgt. Taču būs nepieciešamas vēl vairākas izmaiņas likumos, lai vēl vairāk atvieglotu darbu policistiem.

J. Ādamsons: – Lietuvā to visu risina vienkārši – lēmumu, kuras vielas ir kaitīgas, pieņem veselības ministrs. Mums, lai apstiprinātu vielas kaitīgumu, paiet divi gadi! Taču mēs esam atraduši kompromisu un noteikuši formulu, kas raksturo narkotikas, visi šīs vielas atvasinājumi ir aizliegti, un par to izplatīšanu draud kriminālatbildība.