×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
14. janvāris, 2018
Drukāt

“Mums jāceļ barikādes!”. 30 svarīgākie notikumi Latvijai (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Barikāžu laikā neatkarības atgūšanā bija iesaistīta visa tauta, dienu un nakti pie ugunskuriem pulcējās jaunieši un seniori.

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

Šodien, kad kopš atmodas un Latvijas neatkarības atgūšanas pagājis jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, no tiem laikiem man atmiņā nāk trīs notikumi – 4. maijs, barikādes un augusta pučs.

Lēmums celt barikādes Rīgā tika pieņemts pēc traģiskajiem notikumiem Viļņā, kur 1991. gada naktī uz 13. janvāri sadursmēs ar PSRS armiju gāja bojā 13 cilvēki. Tieši barikādes Rīgas ielās kļuva par visspilgtāko apliecinājumu tautas gribai atgūt neatkarīgu valsti. Mēs darījām visu, ko varējām, visu, kas tajā laikā un situācijā bija mūsu spēkos. 4. maijā cilvēki varēja skaitīt par neatkarību nodotās balsis pie Saeimas nama, augusta puča laikā vien noraudzīties uz Maskavā notiekošo. Bet barikāžu laikā neatkarības atgūšanā bija iesaistīta visa tauta – sākot no puišiem uz barikādēm un beidzot ar senioriem, kuri viņiem pienesa tēju un sviestmaizes.

Betona bluķi un ugunskuri šodien jau pārvērtušies par ikonām. Es vēl atceros cilvēkus, kuri tur pie auss nemitīgi ieslēgtus radioaparātus. Saspringto, draudīgo klusumu, kas burtiski virmo gaisā. Atmiņā palikusi 13. janvāra tautas manifestācija Daugavmalā, milzīgā cilvēku un karogu jūra. Lielākā pulcēšanās latviešu tautas vēsturē, ap pusmiljona cilvēku. Tajā pašā vietā, kur 1905. gada 13. janvārī cara armija nošāva 56 demonstrantus. Un pavisam netālu no Saeimas nama, kura logos 2009. gada 13. janvārī lidoja akmeņi. Varbūtība, ka trīs tik svarīgi vēsturiski notikumi atkārtojas trīs vienādos datumos, ir 1 no 133 000. Dīvaina, gandrīz neiespējama sakritība.

Šodien mums būtu jāpiemin barikāžu dienu upuri – Vladimirs Gomanovičs, Ilgvars Grieziņš, Sergejs Konoņenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Ja gribam būt godīgi pret vēsturi, jāatceras arī Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina drosmīgais aicinājums karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas republiku iedzīvotājiem, arī tie 100 000 maskavieši, kuri 20. janvāra mītiņā izteica atbalstu Baltijai.

Pirmais vārdus “Mums jāceļ barikādes!” esot pateicis Augstākās padomes deputāts Odisejs Kostanda, kurš barikāžu laikā bija Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks. Tagad piezvanīju Kostandas kungam un vaicāju – kāpēc tieši barikādes? Un vai šodien tauta atkal ietu uz barikādēm? Lūk, viņa atbilde: “Vēl pirms liktenīgajiem 1991. gada janvāra notikumiem, apspriežoties ar Lietuvas Seima deputātu Audri Butkeviču, mēs sev uzdevām jautājumu – kāda pretestības forma būtu vispiemērotākā “X stundā”? Nonācām pie secinājuma, ka 20. gadsimta nogalē mežabrāļu taktika vairs nav efektīva, ka mūsdienu pasaulē daudz piemērotākas ir pilsētās celtas barikādes. Lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētās, turklāt blīvajā apbūvē smagajai kara tehnikai, tankiem un bruņutransportieriem ir grūti izvērsties. Tātad pretestība bija jāorganizē tieši pilsētās. Sava loma bija arī ārvalstu žurnālistu klātbūtnei Rīgā. Šodien presē dažkārt izskan šaubas, vai mūsdienu jaunatne būtu gatava cīnīties par Latviju. Esmu pārliecināts – būtu! Neatkarības gados izaugusī paaudze nekad vairs nebūs ar mieru dzīvot zem naglota zābaka. Bet par barikādēm runājot – tādas, kādas tās bija toreiz, vairs nebūs nekad. Nav brīnums, ka barikādes pamazām pārvēršas par leģendu, par mītu. Te ir attāla līdzība ar strēlniekiem. Līdzīgi kā latviešu strēlnieki tautas atmiņā palīdzēja uzturēt sapni par brīvo Latviju, tā barikāžu slava būs tā, kas mūs sargās nākotnē.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  3. Tas tavs komentārs ir izrauts kā konteksts no plašāka raksta, kur Kostanda stāsta par piedzīvoto pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kostanda nevaimanā, ka saņēmis atteikumus darbam, jo zina, ka cīnījies par brīvību, kā galveno vērtību un ir pārliecināts, ka pretstatā tev, ekskomunist, jaunatne arī šodien ietu uz barikādēm. Tas tev nav un arī nebūs saprotams, kas pieradis visās nebūšanās vainot citus, tikai ne sevi: iekārtas, valdības, šķiras, utt. Šo brīvību izcīnīja tauta, kura tobrīd bija pārāka par veco režīmu, kuru tu te centies aizstāvēt.

  4. Nu nevajag sacerēt patiņus ka tur bija visi ,tur bija tikai tie kurus saorganizēja uz veda ar autobusiem no visām malām ,kolhoziem un iestādēm ,sovhoziem,bija doma ka būsim brīvi un neatkarīgi bet kā parasti mūs kārtējo reizi piekrāpa un tie kas tur dižojas sodien ir tie kuri pozēja uz kopējā fona atnākot uz tām barikādēm ar saviem intervētājiem un fotogrāfiem,un pelēko masu padzenot pāris soļu nost lai netraucē šiem dokumentēt vēsturinu lūk īstenībā jau mums par tur pavadīto laiku arī samaksāja.

  5. Ja valsts un pašvaldību parāds tuvojas 10 000 000 000 EUR, tad visbrīvākie cilvēki ir tādi kā Odisejs Kostanda. Kas par mežonīgu kapitālismu cīnījās – tas uz tā arī uzrāvās. Latvijas Avīzes raksts:
    ” Triju zvaigžņu kavalieris, bezdarbnieks” ( 25.07.2012.) (..)
    Odisejs Kostanda stāsta par savu “odiseju”: “Kur nesu iesniegumu, saņēmu atteikumu pēc atteikuma. Gāju uz Aizsardzības ministriju, jo man krājusies bagātīga pieredze gan Saeimā, gan LR AP darbojoties Aizsardzības un iekšlietu komisijā, pretendēju par skolu izglītības inspektoru Izglītības ministrijā, pieteicos Iekšlietu ministrijā – nekur darbs neatradās. Nodomāju, ka Kultūras ministrijā man būs šeftīte kā ekspertam nacionālo mazākumtautību jautājumos (Kostanda ir Latvijas grieķu biedrības vadītājs. – E. L.), taču tur jautāja – ko es šais lietās uzskatu par prioritāti? Atbildēju – uzskatu, ka pamatjautājums Latvijā ir attiecības starp latviešiem un krieviem. Mani atvēsināja – ES un valdības pamatnostādnēs esot kas cits uzsvērts, proti, ka jau esot un vairošoties imigranti no trešās pasaules zemēm. Tos vajagot integrēt. Kā – jānodarbojas ar sešu melno un piecu arābu integrēšanu? Jā, tas ir tieši tas, ko ministrijā gribot. Es tam nepiekritu. Tā kā man ir vēsturnieka diploms, devos uz skolām – pat krievu skolās piedāvājos par vēstures skolotāju. – Jūs to nopietni? – šādā skolā sabijusies mācību pārzine iepleta acis. Aizgāju uz Valsts vēstures arhīvu, sak, esmu ar mieru strādāt par arhivāru. Bet nekur neesmu piemērots. Lielākais humors, ka darba vietas meklējumos atmetu ar roku Rīgas ministrijām un aizgāju uz dzīvesvietai tuvo gateri. Kaut baļķus krautu, septiņus, desmit latus dienā nopelnītu. Īpašnieks mani nopētīja un novilka – pa-do-mā-šu. Domā jau pusgadu. Tā ka arī baļķi nest neesmu piemērots.”

  6. Jā skaudri atceroties tos notikumus! Baidījāmies toreiz. Paldies VISU Latvijā pārstāvēto tautību cilvēkiem. Tur bijām visi kā viens. Bet ja godīgi, tad pajautāsim katrs sev – cik brīvi esam šodien – tagad?
    Vai neatrodamies zem paši savu bāleliņu naglotā papēža?! Cik tikumīga, likumīga ir mūsu Barikāžu veidotā Latvija? Vai tā kalpo uz barikādēm stāvētājiem? Pārņem patiesas bažas. Vai man tikai vienai, tāds ir jautājums?

Draugiem Facebook Twitter Google+