Mobilā versija
Brīdinājums -3.5°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
28. decembris, 2017
Drukāt

Mums jau ir savs “Skype”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

"Imprimatur Capital Fund Management" un "FlyCap" par vienām no veiksmīgākajām investīcijām atzīst ieguldījumus inovatīvajā austiņu kalibrācijas programmatūras izgatavotājā "Sonarworks" (attēlā jaunuzņēmuma kolektīvs).

Viens no investīciju “tēviem” Latvijā ir Andris Bērziņš, kurš šogad nominēts arī Latvijas gada cilvēka Eiropā balvai. Viņš ar domubiedriem Latvijā pārvalda “Change Ventures” riska kapitāla fondu. “Mēs atšķirībā no akseleratoriem ieguldām nedaudz vēlākā fāzē un nepievēršam tik lielu uzmanību apmācībām, jo mums nevajag tik īsā laikā uzņēmumu pacelt jaunā līmenī. Mēs dodam padomus, kontaktus, izrunājam dažādas detaļas, taču ne tādos tempos. Daudzi riska kapitāli iegulda arī vēlāk, kad jau produkts ir tirgū un galvenais jautājums ir – kā kompāniju padarīt lielāku?” norāda “Change Ventures” pārstāvis. Nākamo piecu gadu laikā fonds plāno ieguldīt 40 uzņēmumos – puse aizies pa burbuli, bet vismaz ar dažiem viņi cer trāpīt desmitniekā. “Investējam no 50 līdz 500 tūkstošiem eiro. Caurmērā pirmās daļas var pārdot pēc astoņiem gadiem, tā ka vēl ir daudz laika.”

A. Bērziņš piekrīt, ka igauņi mums ir priekšā jaunu­zņēmumu nozarē, taču viņiem izrāvienu vienatnē paveicis “Skype” un tā bijušie darbinieki. “Igaunijā ir “Skype” mafija, kas sastāv no bijušajiem “Skype” darbiniekiem, kuri tālāk radījuši paši savus uzņēmumus. Tādu ir apmēram 60,” sacīja investors. Taču viņš nepiekrīt, ka Latvijā nav sava “Skype”. Viņš par tādu dēvē “Mikrotīklu”. “Bez šaubām, tas ir uzņēmums vienradzis. Ja salīdzina apgrozījumu un peļņu ar jebkuru citu spēlmani tirgū, tad skaidrs, ka viņiem ir vienkārši fantastiski rezultāti. Vienīgi žēl, ka viņu veiksmes stāsts nav patērētāju zīmols, jo tad viņus zinātu visi. Latvijas iedzīvotāji par viņiem uzzināja tikai tad, kad noziedoja miljonu bērnu slimnīcai, bet tas, ka pasaulē ir tūkstošiem ēku, kurās internets darbojas, pateicoties “Mikrotīklam”, paliek nezināms.” Taču “Mikrotīkls” neesot vienīgais labais piemērs. Viņš par tādiem min arī “Anatomy Next”, “Printify”, “Funderful” un “Nordigen”, taču potenciāls esot vēl daudziem.

 

Trūkst “izdarītāju”

Latvijā darbojas vēl virkne citu riska kapitālu fondu. “Imprimatur Capital Fund Management” pārstāvis Tobijs Moore norādīja, ka viņi septiņu gadu laikā investējuši apmēram desmit miljonus eiro 70 Latvijas jaunuzņēmumos. Viņš gan neatklāj, cik izdevies nopelnīt, taču par savām veiksmīgākajām investīcijām nosauc “Sonarworks”, “PlayGineering” un “Anatomy Next”.

Liels veidojums ir arī “LatBAN” jeb Latvijas Biznesa eņģeļu (investori, kuri investē savus privāti nopelnītos līdzekļus biznesa projektos. – Aut.) tīkls, kas uzņēmējiem piedāvā iespēju sākt investīciju sarunas ar potenciālajiem investoriem. Kā norādīja “LatBAN” pārstāve Aiga Kalbjonoka, tad katrā investīciju sesijā piedalās seši jauni biznesa projekti, kuri pirms tam atlasīti ar ekspertu palīdzību. Piemēram, pērn kopējās investīcijas sasniegušas 8,4 miljonus eiro, tikai jaunuzņēmumos – 2,44 miljoni, bet lielākā summa no viena investora bijusi 300 000 eiro liela. Beigās investīciju saņem apmēram viens no sešiem projektiem.

A. Kalbjonoka norādīja, ka Latvijā noteikti trūkstot gan projektu kvantitātes, gan kvalitātes. “Naudas piedāvājums biznesa sākšanai un attīstībai ir krietni lielāks nekā tās pieprasījums. Statistika rāda, ka Latvijā investīcijas biznesa eņģeļu stadijā notiek divreiz biežāk pret iesniegto projektu skaitu nekā, piemēram, ASV, jo mums nav pietiekama projektu skaita, līdz ar to investori bieži vien iegulda labākajos no tiem, kas ir. Savukārt nākamās kārtas investīciju rādītājs ir zemāks, kas parāda, ka kvalitāte ir samērā zema. Esam novērojuši, ka Latvijas projektiem trūkst biznesa fokusa. Mūsu valstī ir ļoti daudz ideju konkursu, pasākumu, ir radīts ideju kults, līdz ar to nozarē ir daudz cilvēku, kuri pēc savām spējām var radīt un uzlabot, bet šiem cilvēkiem komandā trūkst cilvēku, kuri skatās caur biznesa prizmu,” sacīja “LatBAN” pārstāve. “Pasaules statistika rāda, ka 92% no projektiem, kuri ir saņēmuši investīcijas, izgāžas, bet investori turpina uzņemties risku, cerot ieguldīt kādu dienu projektā, kurš noteikti aizies un atpelnīs visas pārējās investīcijas. Šobrīd kā vienu no perspektīvākajiem projektiem varu minēt “Sonarwoks”, kas ir ļoti strauji augošs jaunuzņēmums.”

 

Investē vismaz miljonu vienā

Cita riska kapitāla fonda “BaltCap” investīciju direktors Pēteris Treimanis sacīja, ka “BaltCap” strādā ar vietējo pensiju fondu naudu, tādējādi pastarpināti gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju var uzskatīt par fonda investoru. Izrādās, “BaltCap” investē uzņēmumos jau kopš 1995. gada, un kopumā investēts vairākos desmitos Latvijas un Baltijas uzņēmumu. Vienā uzņēmumā “BaltCap” parasti investē apmēram vienu miljonu eiro. Kopumā P. Treimanis esošo situāciju nozarē vērtē pozitīvi. “Ir jūtams gan valsts atbalsts, gan attīstās privātās iniciatīvas. Pozitīvi, ka jaunuzņēmumu dibināšana kļuvusi par tādu kā modes lietu. Svarīgi, lai šī tendence turpinātos, jo izaugsmes iespējas vēl ir ļoti lielas. Pozitīvi arī, ka latvieši pārstāj baidīties kļūdīties un sāk cienīt tos, kuri riskē un dara, astoņas reizes krīt un deviņas ceļas atkal kājās,” sacīja “BaltCap” pārstāvis, tomēr uzsvēra, ka ir arī problēmas un lielākā ir “izdarītāju” trūkums. “Ar idejām problēmu nav, mums trūkst izdarītāju. Ir domātāji, ir darītāji, bet trūkst izdarītāju. Taču tā ir vispārēja problēma pasaulē, un situāciju palīdz risināt labie piemēri medijos.”

Latvijā ir vēl vairāki citi riska kapitāla fondi, piemēram, “FlyCap”, kas investē ar 5 – 7 gadu termiņu, pēc kura beigām saņem aizdevuma atmaksu vai pārdod savas daļas citiem. Kā pastāstīja fonda pārstāvis Jānis Skutelis, minimālā investīcija ir 200 000 eiro. Labākie uzņēmumi, kuros investēts – “Sonarworks”, “Tapcore” un “Molport”. Savukārt “ZGI Capital” Latvijā investē jau kopš 2005. gada. Pavisam nesen sadarbībā ar “Altum” sākts jauns izaugsmes kapitāla fonds “ZGI–4” – vienā uzņēmumā būs ļoti lielas investīcijas – līdz 3,75 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka uzņēmumam būs jābūt jau sevi pierādījušam. Fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese pavēstīja, ka kopumā fonds ieguldījis apmēram 30 uzņēmumos, no kuriem Latvijas uzņēmumos investēti apmēram 17 miljoni eiro. “Vēlamies, lai uzņēmuma vadības komanda saglabā motivāciju un vēlmi attīstīt uzņēmumu, tāpēc izvēlamies mazākuma stratēģiju attiecībā uz iegūstamajām kapitāla daļām,” norādīja R. Krese. Viņaprāt, Latvijā ar idejām problēmu neesot, taču ideja vēl neesot bizness. Vājais punkts esot tieši ideju komercializēšana.

 

Fondi_7

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+