Mums nav kur atkāpties
 0

Rīt gaidāmais referendums neatstāj vienaldzīgus. Turpinām publicēt mūsu lasītāju viedokļus, aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.


Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas

Rihards Brūns Grobiņā: “Lūdzu, iesim visi vienoti – balsojiet pret krievu valodu. Tas ir tikpat svarīgi kā toreiz Saeimā un barikādēs. Latvija ir apdraudēta!”

Anna Babre: “Visi kā viens iesim uz referendumu un ievilksim krusta zīmi (āmen!) pret krievu valodu kā otru valsts valodu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Lilija Treice: “Aicinu visus latviešus un cittautiešus, kuri atzīst latviešu tiesības būt piederīgiem šai latviešu valstij, visiem, visiem 18. februārī piedalīties referendumā pret valsts pamatlikuma Satversmes grozīšanu par labu okupētājnācijas krievu valodai kā Latvijas valsts valodai, atzīmējot norādei “pret” plusu. Visi, kuri nepiedalīsies referendumā, izpildīs Lindermana aicinājumu nepiedalīties.”

Valters Rudzītis Kocēnu novada Vaidavas pagastā satraucas, ka “referendums ir pirmais mēģinājums likvidēt Latvijas valstiskumu” un ka latvieši kā nācija izzudīs, ja “Aldermanes integrētie pilsoņi nevis integrēsies Latvijā, bet pārkrievos latviešus. Latvija būs viens no Krievijas apgabaliem, jo nākamajā referendumā visi okupanti un kolonisti gribēs kļūt par Latvijas pilsoņiem”.

E. Vilne Baltinavā: “Balsosim pret, jo mūsu uzdevums ir būt mūsu senču pūļu un cīņu cienīgiem. Viņi cīnījās par to, lai mums būtu sava patstāvīga valsts un vienota valoda.”

A. Cimdars Līvānos satraucas, ka referendumā latvieši var zaudēt, jo “krievi darīs visu, lai vinnētu, palīdzēs arī tie latvieši, kuri nav apmierināti ar šo valdību – 20 gadus muļļājamies uz vietas. Tātad krievu laiki tuvojas.”

Agris Liepiņš: “Tautai visās iespējamās formās jāsauc pēc taisnības.”

M. Smilškalne Ventspilī: “Kāpēc mēs, latvieši, mūsu valdība un Saeima, Valsts prezidents ar faktiem nepierādām, ka tie ir meli, ka krievvalodīgie tiek diskriminēti un uzskatāmi par otrās šķiras cilvēkiem?”

P. Mozulis Skrīveros: “Jau sen vajadzēja rīkoties nopietnāk, lai tāds jautājums kā valsts teritorijas neaizskaramība, tās nedalāmība un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda mūsu valstī netiktu apspriesta. Referendums ir rīcība, kura vērsta, lai iznīcinātu latviešu valodu un Latviju kā valsti.”

H. Draviņa Ozolniekos iesaka latviešiem būt modriem: “Kaimiņš ir ļoti ēdelīgs un viltīgs, viņš nerimsies un gribēs vēl. Gribēs Krieviju Latvijā. Būsim vienoti vēlēšanās, jo mums nav kur atkāpties.”

Reklāma
Reklāma

Andris Veikšs: “Referendumam jau iztērēto naudu varētu daļēji atgūt, likvidējot Satversmes aizsardzības biroju vai vismaz izslēdzot no nosaukuma vārdu “Satversme” un attiecīgi sašaurinot tā darbības sfēru.”

Benita Veisberga ASV: “Okupācijas sekas ir jālabo, Latvijas pārkrievošana ir jāpārtrauc. Ar savu nostāju un prasībām liela krievu kopienas daļa rāda, ka būtībā turpina pamattautas nīdēšanu, ko Staļina vadībā veica viņu priekšteči.”

Edgars Vimba: “Televīzijā kāda krieviete stāstīja, ka gadu desmitiem Latvijā runājusi krievu valodā un ar saviem darbabiedriem latviešiem nekādu konfliktu nav bijis. Pareizi. Tie bija gadi, kad sapulcē viena krieva dēļ visiem bija jārunā krievu valodā un par šo netaisnību jāstāv klusu. Pēc inerces šodien daudzās darbavietās tas turpinās. Šādi privilēģijas gadi ir beigušies. Tie bija ne tikai valodā. Tie bija arī specveikalos, kuri Latvijas aborigēniem nebija domāti. Šo privilēģiju beigšanos šodien daudzi nespēj saprast un pieņemt. Var jau arī viņus saprast un ieteikt Latvijā apzinīgi vai neapzinīgi neveidot valstij nelojālu piekto kolonnu, bet doties prom. Nekāda integrācija, iemācot valodu, diemžēl te nepalīdzēs.”

Gunārs Ziemelis Rīgā: “”Latvijas Avīzes” 13. februāra numurā izlasīju Veltas Purlīces dīvaino motivāciju balsojumam “par” gaidāmajā referendumā: “Balsošu par krievu valodu kā otro valsts valodu ne jau valodas dēļ, bet protestējot pret mūsu valsts varas attieksmi pret cilvēkiem.” Iepriekš citētais ir raksturīgs piemērs tā saucamajām aklajām dusmām, kuras tiek vērstas pret tiem, kam ar dusmu patieso cēloni nav ne mazākā sakara, tiek iesperts ar kāju pie mājas gulošam kaķim, bet Viļa Lāča romānā “Ciems pie jūras” brālis Teodors savu sašutumu par to, ka sektas māsa Marga atraida viņa kvēlās jūtas, kompensē, mēģinot nolauzt dārza vārtiņu krampīti. Nav jāvaino valsts vara, kaķis vai vārtiņu krampītis, bet pirms lēmuma pieņemšanas jāpatur galva zem auksta ūdens strūklas vai jāpaosta ožamais spirts.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.