Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. janvāris, 2015
Drukāt

Ko sagaidāt no Latvijas prezidentūras ES Padomē? (2)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Andris Felss, zemnieks: “No amatpersonām sagaidu loģisku rīcību tautsaimniecības jautājumos. Ir jārisina jautājums par to, kā tiek piešķirti ES fondi atbilstoši katras dalībvalsts vajadzībām un risināmām problēmām. Būtisks jautājums ir ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” virzīšana prezidentūras laikā. Ja esi pie ruļļiem, brauc atbilstošā tempā un gūsti labumu savai valstij – mums nav jābūt atturīgiem. Nevajadzētu pieņemt iekšpolitiski nepārdomātus jautājumus par lauksaimniecību. Ekonomiskā krīze parādīja, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība bija atslēgas nozares iziešanai no tās, tad kāpēc šīs nozares būtu jāapliek ar papildu nodokļiem un prasībām? Prezidentūras laikā Latvija varētu mazināt birokrātiskās procedūras Latvijā un ES.”

Pēteris Sproģis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps: “Būtu labi, ja prezidentūru mēs varētu izmantot, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību Eiropā un pasaulē. Galvenais ir prezidentūru aizvadīt labi un neizgāzties. Prezidentūra liks mums domāt, kas ir īpašais mums pašiem. Vajadzētu parādīt, ka mēs cenšamies būt par ģimenei draudzīgu nāciju. Negribas, lai aizejam pseidovērtībās un esam pakaļskrējēji. Lai tiek ievērotas vecāku un ģimeņu cilvēktiesības, bet lai nenotiek aizraušanās ar pārprastām cilvēktiesībām, kas attiecas uz seksuālajām minoritātēm. Ja varam sevi parādīt kā maza, adaptēties spējīga, investīcijām droša valsts, kurā ir cilvēki ar savu pašapziņu, tas ir labākais, ko varam gūt no prezidentūras. Negribas, lai tam nozog uzmanību geju tiesības. Lai arī mums bija padomju okupācija, tomēr mums ir pasargātas daudzas lietas no Rietumu izlaidības, piemēram, kultūra un māksla un mūsu attiecības ģimenēs, un no šīm lietām nevajag kautrēties. Mazvērtībai šeit nav vietas. Mums jārunā par mūsu sirsnību, pazemību un pašapziņu, tas būtu labākais, ko mēs varētu dot prezidentūrai. Otra lieta ir parādīt mūsu uzņēmējdarbības iespējas.

Andris Vanags, uzņēmējs, “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs: “Gaidu tikai vienu – lai Latvijas vārds izskanētu pozitīvi Eiropā. Nedomāju, ka prezidentūra piesaistīs vairāk investīciju Latvijai un būtiski uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Uz Latviju brauks augstas amatpersonas un ierēdņi, viņi redzēs, ka šeit ir labi, un varbūt vēlāk atbrauks uz mūsu valsti atpūsties ar savām ģimenēm. Manuprāt, cilvēki pārvērtē prezidentūras nozīmi. Uz mani kā uzņēmēju prezidentūra neatstās ietekmi.”

Baiba Sipeniece-Gavare, TV raidījumu vadītāja: “Mēs nedaudz pārspīlējam prezidentūras nozīmi. Varam cerēt, ka Latvijas vārds labā nozīmē izskanēs pasaulē ar to, ka spējam labi sarīkot lielus pasākumus. Tā nevar būt, ka pēc prezidentūras strauji mainīsies ekonomiskā situācija vai Latvijas prestižs strauji pieaugs. Prezidentūra tomēr nav olimpiskās spēles, bet gan reģionāls pasākums. Parastais iedzīvotājs par iepriekšējām prezidentūrām, visticamāk, nezina – visi cilvēki nedzīvo, lai atcerētos politiskos notikumus. Zinu, ka prezidentūras vadīšanai un koordinēšanai nepieciešamais personāls tika rūpīgi atlasīts, un ar to mums nevajadzētu būt problēmām. Mums ir pieredze un resursi, turklāt mūsu cilvēki ir precīzi un punktuāli, un tas noteikti atstās labu iespaidu uz ārzemju viesiem. Prezidentūru ES Padomē neuzskatu par galveno lietu, par kuru mums jāsatraucas, drīzāk jādomā par to, vai prezidents Andris Bērziņš tiešām tiks ievēlēts uz otro pilnvaru termiņu – manuprāt, viņam ir laiks doties atpūtā.”

Andris Liepiņš, vēstures un filozofijas skolotājs: “Prezidentūra Latvijai nozīmēs gan izdevumus, gan ienākumus, taču jāņem vērā, ka tas ir prestižs pasākums. Nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs vienkāršo tautu. Man ir svarīgs Latvijas vārds, un priecāšos, ja prezidentūra nesīs Latvijai lielāku atpazīstamību. Mēs varēsim parādīt mūsu kultūru, Dziesmu svētkus, tautas dziesmas, varēsim parādīt savu pasaules uztveri, kuru raksturo pamatīgums.”

Uzziņa

Šā gada pirmajā pusgadā Latvija ir ES Padomes prezidējošā valsts. Latvija ir vienā prezidentūras trio kopā ar Itāliju un Luksemburgu. Trio princips nozīmē, ka trīs secīgu valstu prezidentūrām ir jāpieņem kopīga 18 mēnešu ES Padomes prezidentūras programma.

Par prioritātēm prezidentūrā ES Padomē Latvija izvirzījusi kokurētspējīgu Eiropu, digitālu Eiropu un iesaistītu Eiropu.

Latvijā prezidentūras laikā notiks ap 300 dažādu pasākumu. Vairāk informācijas par Latvijas prezidentūras norisi var gūt mājaslapā www.eu2015.lv, bet par Saeimas aktivitātēm prezidentūras laikā – mājaslapā www.parleu2015.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cien. FELSA kungs! 99% no amatpersonām VISPĀR nezin vārda -TAUTSAIMNIECĪBA -JĒGU!?… Vārdu izprot cilvēki, kuriem ir sakars ar laukiem un tur notiekošiem pārtikas ražosanas procesiem!?!

  2. nebija lemeji leisi nebus lemeji latviesi ta ir polupcija nejedziga lems vacija anglija francija macaties vesturi sikie letini leisini igaunisi kas lemj par pasauli….

Draugiem Facebook Twitter Google+