“Mums taču ir kopīgs uzdevums!” 0
Kā vērtējat Valsts kontroles centienus pašvaldībās panākt atbildīgāku attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu?
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Nevienam jau nepatīk, ka skatās uz pirkstiem, taču viens skaidrs – Valsts kontroles pārbaudes ir nepieciešamas, kaut vai tāpēc vien, ka tās mums palīdz novērst nepilnības. Piemēram, pagājušajā gadā ar kontrolieru palīdzību tikām daudz lielākā skaidrībā gan par finansēm, gan par datortehniku. Vienmēr sakām paldies par lietišķajām sarunām kontroles noslēgumā, īpaši, ja ieteikumi balstīti uz skaidri saprotamu argumentāciju. Mums svarīgi, lai kontrolieri saprastu, ka mēs neesam ierēdņi, kam galvenais, lai papīri būtu kārtībā. Cik nav dzirdēts, ka papīri kārtībā, bet dzīvē nekas nav izdarīts. Pašvaldības darbojas saskaņā ar likumu par pašvaldībām, pārlieku liela centība papīru sakārtošanas virzienā var ievest otrā grāvī, un tas var izrādīties dziļāks. Vienmēr esam pateicīgi, kad kontrolētāji – te es domāju ne tikai no Valsts kontroles puses – palīdz saskatīt mūsu darba trūkumus un kopīgi varam spriest, kā tos novērst. Slikti, ja gadās, ka kontrolētāji neieklausās pašvaldības viedoklī. Darbs ar cilvēkiem nav darbs ar papīriem, tas ir daudz sarežģītāks, jo cilvēkiem ir ne mazums ikdienas problēmu. Protams, ir likumi, ir normatīvie akti, ir kontroles mehānismi, bet – ir arī cilvēku sirdsapziņa.”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “No Valsts kontroles spēcīgajiem speciālistiem mācāmies, par to viņiem paldies. Viņi veikuši pārbaudes gan par mūsu autotransporta izmantošanu, gan par datorprogrammām. Es saku tā – katra pārbaude ir uz labu. Taču reizēm formālisms, lai arī nelielās devās, traucē ikdienas darbā. Piemēram, kontrolētājs nepiekāpīgi prasa, lai ceļazīmē būtu formulēts brauciena mērķis. Bet formāla prasība var izraisīt arī formālu ierakstu. Kā lai pagasta pārvaldnieks formulē savu brauciena mērķi no punkta A uz punktu B, ja brauciena laikā viņam iznāk kārtot arī vairākas citas lietas! Kam vajadzīga tāda papīra smērēšana?”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Pozitīvi. Vienalga, vai tiek veiktas plānveida pārbaudes vai reaģē uz sūdzībām, mēs ar kontrolieriem cenšamies sadarboties. Ieteikumus izvērtējam un ņemam vērā. Piemēram, pēc pašvaldības iepirkumu pārbaudes saņēmām ieteikumu organizēt iepirkumu komisijas locekļu mācības. Tā arī izdarījām. Taču kontrolieri nav speciālisti par visiem jautājumiem, nereti mēs ar viņiem diskutējam. Bet reizēm arī pasperam solīti pretī un palīdzam viņiem iedziļināties mūsu atsevišķajās problēmās. Lai rūpīgāk uzmanītu pašvaldības līdzekļu izlietojumu, esam iedibinājuši tādu kārtību, ka revidenti, kas kontrolē budžetu, pārbauda arī pašvaldības iestādes. Savukārt, lai mēs labāk zinātu, kas notiek pašvaldības uzņēmumos, ar šo gadu katra uzņēmuma valdes sēdēs jāpiedalās gan domes ieceltajam kapitāla daļu turētāja pārstāvim, gan atbildīgajam darbiniekam, tā palielinot viņu atbildību. Protams, katru soli nevar izkontrolēt, tāpēc svarīgi, lai vadītāja krēslā būtu godprātīgs cilvēks.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Valsts kontrolei ir liela pieredze, tās darbinieki dod vērtīgus ieteikumus. Labi speciālisti pārbaudītāji palīdz mūsu darbā. Mums taču ir kopīgs uzdevums – rūpēties, lai lietderīgi izmantotu gan pašvaldības mantu, gan pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus. Šobrīd strādājam pie tā, lai labāk ieviestu kontroles ieteikumus. Pašvaldībā pats galvenais ir maksimāli efektīvi izmantot resursus, kontrole nekad nav par ļaunu. Protams, svarīgi, lai valdītu savstarpēja sapratne, lai nebūtu tā, ka viena puse otrai uzspiež savu viedokli. Galvenais, lai arī mēs paši visam rūpīgi sekotu un strādātu maksimāli godprātīgi.”
