Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Mundruma eliksīra meklējumos

Šodienas saspringtais darba un sadzīves ritms paņem daudz spēka un enerģijas. Kas palīdz uzturēt sevi formā, kas veldzē dvēseli un miesu un kā saglabāt dzīvesprieku, vaicāju mūsu cienījamajiem skatuves māksliniekiem.


 

Anta Krūmiņa, bijusī Jaunatnes teātra aktrise: “Sīkstumu un izturību esmu mantojusi no vecākiem. Ja jūtu, ka kādam varu palīdzēt un esmu vajadzīga, tad eju un daru, cik tanī brīdī spēju un saprotu, neprasot, kas man par to būs. Es gribu būt vajadzīga savai ģimenei, atvieglot viņiem ikdienas soli, taču protu arī paslinkot. Ja ko negribu – nedaru. Īgņa noteikti neesmu. Es par visu priecājos, un tas arī palīdz saglabāt optimismu.”

 

Ludmila Leimane, bijusī Jaunatnes teātra aktrise: “Pats galvenais man ir bērni un mazbērni. Man ir četri bērni un septiņi mazbērni. Septītais – Jānis Miķelis – nupat piedzimis. Man ir arī daudz draugu. Cenšos bieži satikties ar viņiem. Aktīvi sekoju līdzi politikai, mākslas dzīvei, eju uz izrādēm, cenšos nenoslēgties vientulībā. Vēl man spēku palīdz saglabāt Latvijas daba. Mums Aizkrauklē ir lauku māja. Kad izeju laukā, apkārtējā daba mani ļoti uzlādē.”

 

Zigurds Neimanis, Nacionālā teātra aktieris: “Man palīdz izdzīvot tikai divas lietas: nemitīga darbošanās un veselīgs skats uz dzīvi. Protams, neviens no šiem postulātiem mūslaikos nav viegli realizējams. Bet mans iedzimtais optimisms neļauj sēdēt un neko nedarīt. Esmu darbīgs cilvēks. Ja kādu brīdi esmu brīvāks radošajā jomā, tad ņemos pa dārzu – tur nekad darbu netrūkst. Pieskatu mazbērnus, kas man patiešām sagādā gandarījumu, jo paša meitām viņu bērnības laikā man pievērsties sanāca pamaz. Manuprāt, mums vairāk būtu jāpriecājas par visu labo, kas notiek apkārt, un mazāk jākreņķē par norisēm, kuras iespaidot nav mūsu spēkos.”

 

Ināra Kalnarāja, bijusī Liepājas teātra aktrise, folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja: “Ikdienā es esmu spiesta saglabāt savu enerģiju, jo man ir jāuztur ģimene. Es labprāt būtu pensionāre, kura saņem savu pensiju un ceļo pa skaistām zemēm, un neliekas par ko citu vairāk ne zinis, bet man ir ģimene, kurai jāpalīdz. Lai es sevi uzmundrinātu, dodos uz laukiem. Vienīgi man ir skumji, ka pašai nav savas mājas, jo tad es būtu vēl enerģiskāka. Cilvēkam jādzīvo pie zemes. Man ir tikai dārziņš. Aizskrienu, apravēju, skaisti sakopju un saku tam: uz redzēšanos. Dārziņā stādu puķes, šo to ēdamu izaudzēju. Mīļas ir rozes, kas jāapčubina, tāpēc gurķiem tik daudz laika nesanāk, taču kaut kas, ko salikt burciņās, izaug. Gribētos jau tā dīki sēdēt savā rožu dārzā un dzert kafiju, bet… Tas mani tā maķenīt nomāc. Kādā laikā tu dzīvo, tādā tev jāspēj dzīvot. Vēl – ja man nebūtu “Atštaukas” un šī kontakta ar publiku, kas man kā bijušajai aktrisei ir ļoti svarīgi, būtu grūti. Ja kontaktējies ar cilvēkiem, ar publiku, dziedot dziesmas un lustējot citus, tad arī pats esi lustīgs. Bet, ja tu tāds skābuma pods staigā pa pasauli, ne sev, ne citiem neesi vajadzīgs. Rezultātā pats sevi nomoki.”

 

Austra Pumpure, dziesminiece: “Spēks pats no sevis rodas. Es to uzņemu no kosmosa. Man Austrasbērni jāuzmundrina, nevaru atslābt. Bet, ja tā nopietni, tas notiek abpusēji – mēs apmaināmies ar spēku un enerģiju. “Atštaukas” dod spēku un arī koncerti. Ceļojumi izkustina gan prātu, gan miesu. Ceļojumā tu uzņem spēku un pēc tam vari atkal strādāt. Šogad biju Austrijā, skaistos, sniegotos kalnos, biju Velsā, kur bezgala skaista daba, Slovākijā, kur ūdeņi brīnišķīgi. Koki, puķītes … Tas viss dod spēku.”

 

Ilga Martinsone, bijusī Liepājas teātra aktrise, folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece: “Tā ir daba, kas man dod spēku. Mums ar vīru Pērkonē ir zemesgabals, ko kopjam un veidojam. Es izstaigājos pa mežu un uzreiz saņemu enerģiju. Cik skaisti bērzi, kā egles aug, kuras ir tevis stādītas no sēkliņām. Lielu enerģiju saņemu no zāles. Spēks rodas, arī satiekot kādu jauku, simpātisku cilvēku. Ir jāturas. Arī tad, kad nav nemaz spēka.”

 

Valda Vīksna, bijusī Liepājas teātra aktrise, folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece: “Laime ir tad, kad es varu ceļot. Tikko biju Alpos, kalnos. Es domāju, ka to nevarēšu, bet tur bija tā-ā-āds adrenalīns, turēju visiem līdzi. Ceļojums dod man spēku visam gadam. Arī ar “Atštauku” meitenēm ir labi. Un mājās, protams, ar savējiem.”

 

Aina Karele, bijusī Liepājas teātra aktrise, folkloras kopas 
”Atštaukas” dalībniece: “Man spēku un enerģiju dod aizgājusī vasara. Es filmējos jaunajā filmā “Džimlairūdirallalā”, kuras režisori ir Māris Putniņš un Jānis Cimmermanis. Komiska filma, bet būs arī kāda nopietnāka nots. Mēs tur bijām aktieri seniori – kolosāla kompānija – Leons Krivāns, Pēteris Liepiņš, Astrīda Kairiša, Velta Skurstene. Filmējāmies gandrīz visu vasaru, pusotru mēnesi, Ādažu poligonā. Un es pat braucu ar tanku! Tiekoties ar vecajiem kolēģiem, esmu sevī uzkrājusi pozitīvo enerģiju. Šī vasara man dos spēku priekšdienām. Es ilgi ar to dzīvošu.”

 

Cienījamie lasītāji!

Jūsu vēstules lasīs un zvanus uzklausīs:

* Anda Hailova, tālr. 67096608, 
e-pasts: anda.hailova@la.lv

* Rita Ruska, tālr. 67096649, e-pasts: rita.ruska@la.lv

Pasta adrese: “Latvijas Avīze”, Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+