Mobilā versija
+19.1°C
Malvīne, Malvis
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
14. jūnijs, 2017
Drukāt

Piemin deportācijas – vienu no šokējošākajiem noziegumiem (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Fonds “Sibīrijas bērni” šodien rīko konferenci „1941.gada 14.jūnija piemiņai”, kurā piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.

Pirms 76 gadiem mūsu tauta piedzīvoja vienu no šokējošākajiem un baisākajiem pret sevi vērstajiem noziegumiem visā Latvijas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji neko tādu agrāk nebija piedzīvojuši un pat nevarēja iedomāties, ka cilvēkus var aizturēt, arestēt un aizvest prom no viņu zemes, turklāt bez jebkāda tiesiska pamata. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 14.jūnijā, uzrunājot klātesošos fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē „1941.gada 14.jūnija piemiņai”.

“Psiholoģiskais iespaids, ko uz tautas garu atstāja deportācijas gan 1941.gadā, gan arī 1949.gadā, bija ļoti smags. Diez vai šo baigo pieredzi, ko Latvijai atstājusi Padomju Savienība, vispār ir iespējams dzēst no tautas atmiņas,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja un atgādināja – nevienam civilizētajā pasaulē nav šaubu, ka deportācijas ir vērtējamas kā noziegums pret cilvēci. To nav iespējams piedot, jo vairāk tādēļ, ka mums neviens nav prasījis piedošanu.

I.Mūrniece ar nožēlu atzina, ka šie notikumi joprojām turpina mest ēnu uz Baltijas valstu un Maskavas attiecībām. Turklāt Krievija tagad, 21.gadsimtā, Eiropā atkal ir atgriezusi agresijas un kara elpu. Ārkārtīgi bīstams signāls ir tas, ka pēc iebrukuma Ukrainā Kremlis ir izvēlējies reabilitēt aliansi starp Hitleru un Staļinu. Vēl vairāk, tas sāk reabilitēt arī Molotova-Ribentropa paktu, paziņojot, kas tas tolaik bijis pareizs.

“Tieši tādēļ mēs tik lielu uzmanību pievēršam tam, lai stiprinātu savu drošību. Tieši tādēļ šodien pie mums ierodas NATO sabiedrotie, lai kopā ar mūsu karavīriem valstij nodrošinātu vēl nepieredzēti augstu aizsardzības līmeni. Lai neviens iebrucējs vairs nevarētu apdraudēt Latviju un tās tautu,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja, pateicoties mūsu bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem par ieguldījumu valsts drošībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šajos atjaunotās neatkarības gados svarīgi ne vien pieminēt savas tautas vēstures melnās dienas, bet arī censties izprast šos notikumus daudz dziļāk, piemēram, turpinot apzināt vēsturiskos dokumentus un cenšoties arvien dziļāk izprast konkrētu cilvēku dzīves un likteņus.

I.Mūrniece pauda gandarījumu, ka izsūtīto likteņstāsti arvien biežāk iemiesojas mākslas darbos – grāmatās, teātrī, filmās. Kā piemēru I.Mūrniece minēja mākslas filmu “Melānijas hronika”, kas īsā laikā kļuva par skatītāko filmu Latvijā.

Saeimas priekšsēdētāja īpaši pateicās fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājai Dzintrai Gekai, kura ar savām unikālajām dokumentālajām filmām uzsāka šo radošo dokumentēšanu.

I.Mūrniece uzsvēra, ka ir būtiski nepazaudēt nevienu likteņstāstu no tiem, kurus var izstāstīt represētie, kas izgāja cauri Sibīrijai, un aicināja no šiem likteņstāstiem paņemt svarīgāko – tēvzemes mīlestību, izturību, varonību un cilvēcību. Viņa pateicās izsūtītajiem un viņu ģimenēm par spēku un spēju saglabāt gaišu skatu uz dzīvi.

Okupācijas režīmam cilvēks bija tikai statistika

Uzrunājot fonda “Sibīrijas bērni” rīkotās konferences dalībniekus, Raimonds Vējonis aicināja vienmēr atcerēties un pieminēt vienu no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē, kad tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši nevainīgu cilvēku un pirmo reizi Latvijā tik skaidri atklājās komunistiskā režīma patiesā būtība. “Okupācijas režīmam cilvēks bija tikai statistika. Jums un jūsu ģimenēm, piederīgajiem – ciešanu ceļš izsūtījumā, salauztas dzīves un daudziem uz mūžu zaudēta dzimtene,” teica Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis pateicās fondam “Sibīrijas bērni” un personiski tā vadītājai Dzintrai Gekai par pašaizliedzīgo devumu deportāciju vēstures apzināšanā, izpētē un upuru piemiņas iemūžināšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ASV dzimus ties pec II pasaules karu Atbildēt

    Man vecaki bij begli. Mans vecmates bralis tik deportets uz Sibiriju kur nomir kautgan neko nezinajam par
    vinu liktene kads 40 gadus — un vel eestneeba nezinam. Ari vinu sievas radi ar diviem berniem. Mazais tur ari nomir. Un tevu
    gimene viens 15 gadu vecu braliens tik izsutits auksha ziemelos no “Arctic Circle’. Kaa vec cilveks vins teic ka vel varej izjuust kriev zabak spaarien pa plecu. Krievi Latvijaa sak ka padaudz ir runats. Mana gimene
    bij klusums par vis to. Padaudz sapeeg. Bet tas nav aizmirstams. Tas zaudejums latvieshiem un tautai ir
    gandriz nesagremojams. Es ludzu ka krievi kadien vares sprast. Tad vini nonems lenteetes un seros prieksh ko
    vinu valdeeba izdareej. Es apkamp Latviju un visus latviesh (bet ne Ushakov sievu un tadiem ka vina) ar neizbeidzam milestibu.

  2. Varnešu lielā divkosība – puķītes pie pieminekļā un okupantu ziņotāju maisu neizbēršana ( varbūt vel noderēs… ).

  3. Ta ir meliga divkosiba pie varas esosiem kaut ko slupstet par lidzjutibu upuriem, kad tie iestajas par cekas noziedznieku slepsanu, faktiski sadarbojoties ar noziedzniekiem, slepjot noziegumus. Nemaz nerunajot par visu no ta izrietoso, gan lustracijas blokesanu, gan kolonistu valodas citigu uzturesanu, segregaciju, latviesu aparteidu pasu zeme, utml.

Draugiem Facebook Twitter Google+