Mūrniece: Krievijas ietekme uz potenciālo provokāciju rīkošanu arvien ir stipra 9
Vēstures notikumu pieminēšana un atzīmēšana ir Latvijas iekšējais jautājums, lai gan Krievijas ietekme uz potenciālo provokāciju rīkošanu arvien ir stipra, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Pēc viņas domām provokācijām vienmēr ir jābūt gataviem, tāpēc Mūrniece ir pārliecināta, ka drošības dienesti spēs laicīgi tās novērst, it īpaši 16.martā.
Kā ziņots, Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā, 16.martā, pasākumus pieteikušas dažādas pretēji noskaņotas organizācijas.
Tradicionāli plašākais pasākums ir biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanu pie pieminekļa. Pasākums norisināsies no plkst.11 līdz 13.
Brīvības pieminekļa laukumā biedrības “Nacionālo karavīru atbalstam” rīkotajā sapulcē tiks atgādināts par 1944.gada 16.martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un tiks skaidrota leģiona kara vēsture garāmejošajiem interesentiem. Tā paredzēta laikā no plkst.7 līdz 13.
Biedrība “Latvijas Antinacistiskā komitejas” sapulce plānota laikā no plkst.10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt “Waffen SS” upurus un paust nosodījumu “Waffen SS” noziegumu attaisnošanai. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs gan noteicis ierobežojumu, proti, sapulcei jānotiek netālu no pieminekļa laukuma Bastjekalnā. Tāpat organizatoriem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces brīdī, kad notiks biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens.
Biedrība “Ceturtā atmoda” no plkst.11 līdz 14 bija pieteikusi sapulci pie Vācijas vēstniecības Raiņa bulvārī 13. Tā būšot solidaritātes sapulce ar Vācijas antifašistu organizāciju “VVN-BdA”, kas rīkošot protestus pie Latvijas konsulātiem Vācijā un pieprasīšot Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās provokācijās pret Latviju, kā arī ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kas piedalās leģiona piemiņas pasākumos Rīgā. Radzevičs noteicis, ka šim pasākumam jānotiek ielas otrā pusē, nevis pie vēstniecības.
Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.17.30 līdz 19 sapulci pieteikusi kāda Alla Berezovska. Sapulce būšot veltīta kritušajiem Latvijas geto un koncentrācijas nometnēs Otrā Pasaules kara laikā. Radzevičs gan noteicis, ka pasākuma ir jānotiek tajā laukuma pusē, kas atrodas Bastejkalna pusē.
Oficiāli Latvija savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī – varoņu piemiņas dienā. “Latvijā kā demokrātiskā valstī gan respektē, gan garantē vārda un pulcēšanās brīvību.16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena, tajā privāti tiek pieminēti karā kritušie. Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos, kuri galvaspilsētas centrā pulcē atceres dalībniekus, nepiedalās,” norāda Ārlietu ministrija.
1944. gada 16.–18. martā leģiona 15. un 19. divīzija kaujās pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā pirmo un vienīgo reizi cīnījās kopā. Pēc neoficiālām ziņām, šajās kaujās krita ap 2000 karavīru, skaidro vēsturnieki.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai „Daugavas Vanagi” Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā.
