Mobilā versija
+6.1°C
Leonīds, Leonīda
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
27. janvāris, 2017
Drukāt

Mūs izmanto politiskajā spēlē: SSE Riga rektora paziņojums (11)

Foto no http://www.sseriga.edu/Foto no http://www.sseriga.edu/

Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs izplatījis paziņojumu. Tas seko diskusijām par viņa iespējām turpmāk palikt amatā saistībā ar latviešu valodas zināšanām. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmes līmenim ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei. Šā iemesla dēļ šonedēļ amatā neapstiprināja Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidātu Melu Keniju.

“Šobrīd gatavojamies pārrunām ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ceram rast tādu risinājumu, kurš būtu saskaņā gan ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, gan arī ar attiecīgajām ES direktīvām. Esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie šāda risinājuma,” paziņojumā pauž prestižās augstskolas rektors.

Šonedēļ saņemtais atbalsts “patiesi aizkustinājis” un viņš par to ir pateicīgs.

“Taču jāatzīmē, ka manas latviešu valodas zināšanas un izpratne par Latvijas politiku ir pietiekamas, lai saprastu, ka SSE Riga tiek izmantota kā līdzeklis politiskajā spēlē un tam nav nekāda sakara ar augstskolas rektora apstiprināšanu. Mēs koncentrēsim uzmanību pārrunām ar Izglītības un zinātnes ministriju un publiski atturēsimies no komentāriem šajā jautājumu, kamēr netiks rasts risinājums,” viņš komentē situāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Dina! Jums vēsturē divnieks. Slikti. Spilgts zviedru valdības attieksmes piemērs ir leģionāru-faktiski -bēgļu izdošana krieviem pēc II PK

  2. Nav ko te izdomāt iemeslus un izplatīt skaļus paziņojumus! Ja cienī valsti un tautu, kurā strādā un dzīvo, tad iemācies arī tās valodu! Vai tad to rektora līmenī 18 gados bija tik grūti izdarīt? Tad ko tad te runāt par ierindas cilvēkiem. Runa te ir par ko citu: gribu vai negribu!

  3. Jā, krievi mīļāki nekā ziemeļnieki, jo latvieši tuvi krieviem, arī mīl bardaku.

  4. Ekonomikas augstskolas rektors vieš daudz lielāku cieņu nekā tie, kas peras pa Juridisko augstskolu. tā izskatās.

  5. Apskatīju info par zviedru augstskolas rektoru. Situācija patiešām izskatās natīkama.
    viņs ir rektors kopš 1999.g.. norāda daudzi valodu zinašanas un arī latviešu valodas pamatzinašanas. Manuprāt tas ir normāli. Nemot vēra, ka viņs ir tieši zviedrs, nevis kāds abstrakts kosmopolits un ka šo skolu ir dibinājusi Zviedrija, rektora ilggadību un latviešu valodas pamatzināšanas tomēr viņam ir neskatoties uz visu lielo slodzi, šis varētu būt izņēmuma likums.
    Bet interesanti, ka augstskolas mājaslapā pedeja publicētā rektora ziņa ir uzruna 2015.g. absolventiem, kurā viņs cik saprotu min, ka pamet amatu.
    Grūti pateikt neiznot, kas tur par situāciju.
    Zinot mūsu varas mafiju, nav izslēgts, ka to vietu vienkārši kāds iekāro. Tiešām nezinu. trūkst informācijas.

  6. Skatoties pagātnē, zviedi ir vienmēr izrtādījuši daudz lielāku cieņu pret melnajiem nekā pret baltajiem. Baltijas valstu okupācijas laikā, zviedri tās neredzēja, bet par melnajiem Dienvidāfrikā un citur viņi cīnījās kā apsēsti. Laikam šī attieksme nav mainījusies.

    • Skatoties pagātnē jau no Zviedrijas vidzemes laikiem zviedri ir tradicionāli cēluši šeit izglītību. Arī Tērbatas universitāti, kurā mācījas pēctam daudzi jaunlatviesi ir dibinālis Zviedrijas karalis.
      ____
      Zviedrija vienmēr ir simpatizējusi neatkarīgai Baltijai. Mums ir tiešām ērces sindroms, Mēs NEKAD. Nekad nerūpējamies saprātigi par savu neatkarību. Bet vienmēr brēcam kā tādi parazīti.
      Spilgts piemērs ir 40.g. 39.g. somi ne snauda ne brēkāja. bet kad prasīja situācija cīnījās. un zviedri viņiem gāja palīgā.
      Nav jēgas palīdzet tiem, kuri paši līdz pat šai dienai jūsmo par Ulmani, kurš slēpa notiekošo psrs un pat nebrīdinājqa cilvēkus un neizdeva nekādu pretošanās notu un Balodi, kurš ar krievu vēstnieku kara priekšvakarā sita kārtis.
      Un cik mēs daudz tagad metamies azartiski zviedru cilvēkus brīdināt un celt trauksmi par to, ko nozīmē masu imigracija. lai arī mēs to esam pieredzējuši un vairs neesam naivi šajā sakarā.

  7. Ir jaatbilst latvijas likumiem. E.S. ir s..ds. Smagi izgāzies mēģinajums atkārtot psrs.
    Rektoram, protams, ir jāzin valsts valoda visaugstākajā līmenī. Par to nevar būt saubu.
    Tilki var būt vieslektoriem, kuri uz atsevišķam vieslekcijām ierodas augstskolā.
    ____
    Te nav vienkārsi globalistu izsūcama teritorija. Te ir Latvijas. Samierinieties vai lasieties. ar visām savām bībelēm. CAU!

  8. Mazliet jau padsmit gadus dzīvojot Latvijā un rektora amatu daudzus gadus pildot, latviski runāt varēja iemācīties; tas tikai liecina par SSE rektora attieksmi pret “bauru valodu”, ko nav vērts apgūt; vai mums vajag tādu “rektoru”?

  9. Ka var but augstskolas rektors,kurs nasaprot ne A ne B?

    • Klaja necieņa – ..padsmit gados neiemācīties valsts, kurā dzīvo un strādā, valsts valodu! Un vēl ar to lepojas… Laikam jau nav spējīgs. Vai Izglītības ministrijai katrs dokuments jātulko, lai a. g. rektors ar to varētu iepazīties?

Draugiem Facebook Twitter Google+