Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. jūnijs, 2013
Drukāt

Mūsdienīga psihiatriskā aprūpe kļūst ambulatora

Cēsīs pie daudzprofilu slimnīcas darbojas psihiatrijas dienas stacionārs

 

“Garīgās veselības centri ārpus lielajām pilsētām ir ļoti vajadzīgi. Ar katru gadu novadā pieaug to cilvēku skaits, kuriem tiek atklātas garīgas kaites, piemēram, demence, ieilgusi depresija. Ļoti daudz ir pārstrādājušos cilvēku ar izdegšanas sindromu, ilgstošu bezmiegu. Arī pacienti, kuri izrakstīti no psihoneiroloģiskas slimnīcas, bieži vien jūtas kā no laivas izmesti. Psihiatrijas dienas stacionāra mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties darbā, būt noderīgiem savā lauku sētā vai vismaz parūpēties par sevi,” skaidro Cēsu klīnikas finanšu direktore Iveta Ozoliņa.

Cēsu klīnika ir pirmā reģionālā daudzprofilu slimnīca, kas pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem pērn oktobrī atvērusi garīgās aprūpes centru ar dienas stacionāru. Telpu remontā ieguldīja 4000 latu un līdz gada beigām apmaksāja arī speciālistu darbu. Kā stāsta I. Ozoliņa, ideja aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur psihiatrijas dienas stacionārus veido pie neatliekamās medicīniskās palīdzības, nevis psihoneiroloģiskām slimnīcām, kā tas ir raksturīgi Latvijā.

 

Pēc rehabilitācijas atsāk smaidīt

Lai ārstētos Garīgās veselības centra dienas stacionārā, pietiek ar psihiatra – tiešās pieejamības speciālista – atzinumu. Ārstēšanās šeit ir par brīvu – valsts kompensē pacienta iemaksas un šajā laikā nodrošina arī ar medikamentiem. “Arī hroniski slims cilvēks slimības saasinājuma brīžos šeit var ārstēties, jo saņem medikamentus, tiek uzraudzīts un nodarbināts,” uzskata centra vadītāja Inga Sudmale. Viņa min piemēru ar kādu pacienti, kas centrā nonākusi akūtā stāvoklī, noskumusi, pesimistiska un satraukta, bet pēc rehabilitācijas kursa – smaidīga un atplaukusi.

Dienas stacionārā ar pacientu strādā mediķu komanda, kurā ietilpst psihiatrs, psihiatrijas māsa, ergoterapeits, sociālais darbinieks un sociālais aprūpētājs. Ārsts izraksta medikamentus, bet psihiatrijas māsa gādā par zāļu pareizu lietošanu un novēro to iedarbību, lai vajadzības gadījumā mainītu devas vai pašas zāles. Ergoterapeits izvērtē, kas pacientam ikdienā traucē, un dod ieteikumus sociālajam darbiniekam un aprūpētājam, kuri tos īsteno dzīvē, piemēram, palīdzot uzrakstīt CV, izskaidrojot, kā saņemt sociālo palīdzību, pat māca iepirkties un gatavot. Sociālā aprūpētāja Tatjana Tihomirova atceras kādu pacienti – jaunu meiteni, kas pratusi tikai izcept kartupeļus, bet par citiem ēdieniem nebija pat dzirdējusi.

Šobrīd dienas stacionārā ir divas palātas ar piecām gultas vietām – divas vīriešiem un trīs sievietēm. Vidēji viens pacients dienas stacionārā ārstējies 30 – 40 darba dienas. Pacientu plūsmu iespējams arī dalīt divās maiņās – no rīta un pēcpusdienā. Piemēram, kāda cēsniece vakaros strādā par apkopēju, bet dienā – ārstējas.

Īsajā periodā, kopš Cēsīs darbojas psihiatrijas dienas stacionārs, tajā garīgo veselību uzlabojuši 20 novada iedzīvotāji. Divi no viņiem arī atraduši darbu, viens atsācis mācības skolā, bet vairāki citi – ieguvuši bezdarbnieka statusu, mainījuši pasi vai beidzot sadūšojušies friziera vai zobārsta apmeklējumam.

Inga Sudmale tikai vēlētos, lai Strenču psihoneiroloģiskā stacionāra ārsti sūtītu uz Cēsu garīgās aprūpes centra dienas stacionāru savus pacientus, lai viņi turpinātu ārstēšanos sava novada dienas stacionārā. Arī ģimenes ārsti pagastos pacientus varētu aktīvāk informēt par šo iespēju.

 

Plāni lieli, darbi mazi

Ik gadu par 8 – 11% palielinās psihiatriskajās slimnīcās ārstēto pacientu skaits, lai gan Veselības ministrija bija paredzējusi laikā no 2009. līdz 2014. gadam izveidot valstī 24 sabiedrībā balstītas garīgās veselības aprūpes iestādes, no tām sešus ambulatoros garīgās veselības centrus ar psihiatrijas profila dienas stacionāriem. Finansējuma trūkuma dēļ līdz šim izveidoti tikai divi centri ar dienas stacionāriem – Rīgā un Daugavpilī, un tie paši atrodas psihoneiroloģisko slimnīcu pakļautībā.

Visticamāk, pārmaiņas tomēr būs. Jūnija sākumā Ministru kabinets apstiprināja garīgās veselības pamatnostādņu īstenošanas plānu 2013. – 2014. gadam. Jau tuvākajos gados psihiatrijā uzsvars no dārgās un ilgās stacionārās ārstēšanas tiks pārlikts uz lētāko ambulatoro aprūpi un psihiatrijas pakalpojumi pakāpeniski tiks integrēti daudzprofilu slimnīcās. Plānots ieviest arī jaunus pakalpojumus, piemēram, mobilās psihiatriskās palīdzības komandas, kā arī veidot ilgtermiņa aprūpes sistēmu personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Atsevišķu pasākumu īstenošanai 2014. gadā Veselības ministrijai būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 71 405 latu apmērā.

 

Fakti

Latvijā uzskaitē ir 79 485 pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

2012. gadā 19 005 pacienti specializētajās slimnīcās pavadīja 848 756 gultasdienas.

Vidējais gultasdienu skaits psihiatrijā uz vienu pacientu – 46,5 dienas (visos profilos – 8,4 dienas).

Viena psihiatriska pacienta ārstēšanās tarifs stacionārā 2013. gadā – 529 lati.

Latvijā ir seši psihiatrijas dienas stacionāri: divi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, slimnīcā “Ģintermuiža” Jelgavā, Piejūras slimnīcas psihiatriskajā klīnikā Liepājā, Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā un Cēsu klīnikā.

 

viedokļi

Nacionālā Veselības dienesta vadītājs Māris Taube: “Ideju par psihiatrijas lielāku iekļaušanu vispārējā ārstniecībā virza Pasaules veselības organizācija un arī man kā psihiatram šķiet daudz pieņemamāk, ja cilvēki ar garīgās veselības problēmām nav izolēti no sabiedrības. Pacientu ievietošana psihiatrijas dienas stacionārā varētu kļūt par preventīvu soli, lai viņi nenonāktu slimnīcā, ja veselības stāvoklis nedaudz pasliktinājies, kā arī samazināt ārstēšanās laiku slimnīcā tiem pacientiem, kuru stāvoklis uzlabojies.”

Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds: “Psihiatrijas dienas centru atvēršana pie daudzprofilu slimnīcām uzlabotu garīgās veselības aprūpi reģionos. Protams, neatliekamās situācijas jārisina stacionārā. Diemžēl dienas stacionārā var palīdzēt tikai tiem pacientiem, kuri dzīvo salīdzinoši netālu un var nokļūt tajā ar sabiedrisko transportu. Taču tas ir labi, ka psihiatrijas dienas stacionāri tiek atvērti Latvijas reģionos, kur nav lielo psihoneiroloģisko slimnīcu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+