Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Mūsdienīgs atbalsts mājražotājiem


Foto-LETAFoto-LETA

Ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu programmu veido tirgu infrastruktūru un atbalsta mājražotājus.


 

Rītdien Viesītē pilsētas svētku laikā atklās piekto no sešiem mājražotāju tirdziņiem, kas izveidoti ar Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda atbalstu Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai. Mājražotāju tirdziņi jeb mājtirgi, kā tos dēvē projekta īstenotāji, jau darbojas Rundālē, Pļaviņās, Žagarē, Kurtuvēnā, Meškučos, bet Šauļu apgabala Gruzdžos to atklās 17. augustā.

Viesītē patlaban tirgi darbojas trīs vietās, bet turpmāk tos apvienos vienā kompleksā ar Mākslas un amatniecības centru un Mazā bānīša kompleksu. Projekta “Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā” Viesītes koordinatore Inese Vītola teic, ka novads projektā iesaistījies ar mērķi palīdzēt vietējiem mājražotājiem saglabāt un attīstīt viņu prasmes, veicināt cilvēku lokālpatriotismu un bioloģisko produktu patēriņu. I. Vītola aicina rītdien uz Viesītes mājtirgu, kur piedalīšoties arī mājražotāji no projektā iesaistītajām pilsētām un no kaimiņu novadiem. “Vismaz sākumā tirgotājus uz mājtirgu neaicināsim,” tā I. Vītola.

Projekta vadītāja Anna Builo-Hoļma teic, ka projekta laikā ir izveidots jauns zīmols, mājtirgi ļāvuši izveidot pavisam 79 tirdzniecības vietas.

Pēc projekta beigām visiem mājtirgiem ir jāturpina sava darbība, nemainot īpašumtiesības, ar tādu pašu mērķi – stiprināt lauku uzņēmējdarbību un konkrēti mājražošanu, stiprinot šos tirgus kā savus vietējās satikšanās 
centrus.

A. Builo-Hoļma teic, ka atsevišķi katrs mājtirgus noteikti meklēšot savu izaugsmes ceļu. Piemēram, jau patlaban Pļaviņu mājtirgus ir sācis sarunas par to, ka līdztekus tūristu apmeklējumam konfekšu ražotnē “Skrīveru saldumi” un pie Skrīveru mājas saldējuma ražotājiem tūristu grupas vedīs arī uz Pļaviņu mājtirgu, kur varēs pirkt vietējo ražotāju produktus.
 Katrs no sešiem mājtirgiem projekta laikā pērk tūrisma norādzīmes, stendus, izveido tirdziņa logo un saukli, izdod trīs vietējos laikrakstus un rīko tirgus iepazīstināšanas, atklāšanas pasākumu.

Projektā iekļautas arī mācības par Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, par vietējo pārtikas produktu iespējām un mārketingu un vēl par citām tēmām.
Projekta īstenotāji arī izdevuši Zemgales Plānošanas reģiona sagatavoto elektronisko grāmatu “Vidusbaltijas vietējo produktu grozs”, kurā lasītāji iepazīstināti ar reģionā unikāliem vietējiem ražojumiem, kurus ražo Zemgalē un Šauļu apkārtnē. Katra pašvaldība Zemgalē deleģēja savu ražotāju, kurš atbilda Vietējo produktu groza kritērijiem – Zemgalē no 22 pašvaldībām 20 šādus vietējos produktus deleģēja, piemēram, Skrīveru mājas saldējums, Svētes maize un Rūķīšu tēja. “Vidusbaltijas Vietējo produktu grozs ir izcilu Zemgales un Šauļu reģionā radītu produktu izlase, kas ļauj patērētājiem ne tikai izvēlēties, iegādāties un baudīt unikālus vietējos ražojumus, bet sekmē arī konkrētās vietas atpazīstamību un ekonomiskās aktivitātes, kā arī tīras vides saglabāšanu,” teic A. Builo- Hoļma.

Viņa piebilst – vēl kā svarīga projekta aktivitāte ir paredzēta apaļā galda diskusija Latvijas un Lietuvas Pārtikas veterinārajiem dienestiem ar mērķi sagatavot priekšlikumus PVD kopējai uzraudzības sistēmai, ņemot vērā šo sešu mājtirgu darbību un brīvo pieeju latviešiem un lietuviešiem tirgoties tajos.

Uzziņa

ERAF atbalstīts Latvijas–Lietuvas pārrobežu projekts “Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā”

* ieviešanas laiks – 2012. gada augusts – 2014. gada janvāris,

* kopējais budžets ir 749 428 eiro, tostarp ERAF līdzfinansējums ir 627 069 eiro,

* izveidotā mājtirgu zīmola vizuālajā noformējumā izmantota arī Jumja (lietuviešu val. Ašvieniai) zīme, kas uzsver spēku un auglību un izsenis ir rotājusi mājas gan Latvijā, gan Lietuvā. Zīmola nosaukums lietuviski ir “Kiemturgis” (tulkojumā – “pagalma tirgus”), uzsverot māju atmosfēras klātbūtni tirdziņos

* Latvijā šā gada aprīlī pavisam bija reģistrēti 926 pārtikas produktu mājražotāji.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+