Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. augusts, 2013
Drukāt

Mūsdienu siltināšanas materiāli izmantoti arī agrākos laikos

Foto - Vivanta Volkova un Andris OzoliņšFoto - Vivanta Volkova un Andris Ozoliņš

Kokšķiedru siltumizolācijas plāksnes mūsdienās uzskata par vienu no ekoloģiskākajiem un kvalitatīvākajiem siltumizolācijas materiāliem.

 

 

Siltinot kādas Rīgas mājas bēniņus ar modernajām kokšķiedru plāksnēm “RBB”, saimniece, tās papētījusi, atzīmē, ka ar tādām pašām esot sil­tināta viņas lauku māja (tā atradās eksperimentālajā ciematā, kur padomju gados zinātnieki testēja labākos apkures un siltumizolācijas veidus). Tātad, izrādās, Latvijā šis materiāls lietots jau pirms 
50 – 60 gadiem, siltumfiziķiem, apsekojot šādu agrāk siltinātu māju, radās lieliska iespēja pārbaudīt materiāla kvalitātes saglabāšanos ilgākā kalpošanas laikā. Mājas sienas bija izgatavotas no 50×80 mm koka brusu karkasa un pildītas ar kokšķiedru plāksnēm. Sienu pīrāgu veidoja 0,5 – 1,5 cm kaļķu–cementa apmetums, skali, 16 mm dēļi, 2×16 mm kokšķiedru plāksnes (2 kārtās), 16 mm gaisa sprauga, 2×16 mm kokšķiedru plāksne un 16 mm biezi dēļi un skali ar apmetumu 0,5 – 1,5 cm. Bez apmetuma sienas kopējais biezums bija tikai ap 11 – 12 cm. Lai gan tā ne tuvu neatbilst jaunajiem būvnormatīviem, tomēr, pēc iedzīvotāju atsauk­smēm, labi notur siltumu.

Sekojot mūsdienu siltumizolācijas prasībām, firmas “RB&B” siltumfiziķi izveidojuši optimālo sienas ekoloģiskā siltinājuma variantu.

Sienas “pīrāgu”, ja raugās uz to šķērsgriezumā, sākot no iekšsienas, veido: 50 mm biezas kokšķiedru siltināšanas plāksnes, 30 cm bieza karkasa siena, kas veidota no 150×50 koka līstēm un pildīta ar “RB&B” celulozes vati (nesen atzīta par vienu no kvalitatīvākajām Eiropā, blīvums 60 kg/m3), tad seko nosedzošas 25 mm “RBB” plāksnes, starp kuru un apšuvumu veido 30 mm vēja spraugu. Dekoratīvā apdare var būt dēlīši, dekoratīvas cementa–kokšķiedru plāksnes vai cits materiāls. Vēja sprauga Latvijas klimatiskos ap­stākļos ir ļoti nepieciešama, jo pasargā sienas no samirkšanas. Plēves netiek izmantotas. SIA “RB&B” ekomateriālu projektu vadītājs Harijs Tučs uzskata: “Jo vienkāršāka ir celtniecības tehnoloģija, jo mazāk iespējas būvniekam kļūdīties montāžas laikā un rasties avārijas situācijām.”plaksnes_Ozolinnss_12

Mūsdienās, attīstoties kokapstrādes tehnoloģijām, tradicionālais kokšķiedru materiāls izpelnās arvien lielāku popularitāti, ir situācijas, kur to lietojums ir ideāls risinājums. Piemēram, Vācijā ar šīm plāksnēm siltina no iekšpuses vēsturiskās ēkas, kurām tas nav pieļaujams no ārpuses, lai neizmainītu fasādes proporcijas. 180×60 cm lielās plāksnes līmē pie sienas ar parasto līmjavu (lai pagarinātu žūšanas laiku, plāksnes sienas pusē ieteicams mazliet samitrināt). Papildus stiprina ar 8 – 10 mm dībeļiem, uz 1 m2 ņem trīs. Ieurbj ar cietmetāla urbi 10 cm dziļus caurumus, ievieto plastmasas dībeļus un iedzen plastmasas dībeļnaglu. Šuvju hermetizēšanai var izmantot, piemēram, “RBB” elastīgo mastiku kokšķiedrai. Ideāls apdares veids uz šāda tipa sienas ir kaļķu–cementa apmetums 5 – 15 mm biezumā, kas kavē mitruma virzību, tāpat der māla apmetums vai vieglais fasādes apmetums, kura poras ļauj sienai elpot. Sienu var arī vienkārši nogruntēt un uzlīmēt tapetes.

Kvadrātmetrs materiāla izmaksā Ls 7,40, tātad 10 m2 izmaksās 74 latus. Kokšķiedru plāksnēm ir arī sava siltuminerce – pa dienu tās uzsilst, bet, saulei norietot, siltumu atdod. Kokšķiedru plāksnēm ir labas mitruma uzsūkšanas spējas, līdzīgi kā kokam. Vislabāk izmantot plāksnes ar ideālo blīvumu 230 kg/m3 – tās mitrumu uzsūc pakāpeniski (irdenākās plāksnes ar blīvumu zem 200 kg/m3 samirkst pārāk strauji). Kad telpā mitruma līmenis paaugstinās, materiāla virskārta samirkst ātrāk un uzbriest, palēninot mitruma virzīšanos dziļumā. Toties, kad telpā gaiss ir sausāks, mitrums no plāksnēm pakāpeniski izdalās.

 

 

 

Fakti

* Siltumfiziķi izpētījuši, ka nav izdevīgi veidot fasādes siltinājumu, plānāku par 15 cm, jo finanšu ieguldījums darbu veikšanai ir lielāks nekā iespējamā ekonomija.

* Vecas mājas remonta laikā Jūrmalā būvnieki atklāja 150 mm biezas sienas siltinājumu no linu spaļiem. Noblietētā kārta astoņdesmit gadu laikā nebija ne nosēdusies, ne pasliktinājusi savas siltumizolējošās īpašības.

* Kādā vecā vasarnīcā Ogrē sienas bija siltinātas ar 75 mm biezu salmu tepiķi, kurā salmu kārtas kopā saturēja stieple.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+