Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LETA

Mūsdienu universālais kareivis 0

Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, bet mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs teju visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan daudzveidīgos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tas varbūt varētu likties dīvaini, taču manā pieredzē tieši pēc grāmatas bibliotēkā iegriežas visbiežāk. Tā laikam tā autentiskā, nezūdošā vērtība – fiziski turēt rokā grāmatu, nekādas viedierīces to vēl nav izkonkurējušas – nereti cilvēki internetā izlasa ziņu, ka iznākusi jauna grāmata, uzreiz piesakās rindā uz to. Pozitīvi ir tas, ka pieaug tieši jauniešu īpatsvars – to arī paši veicinām ar visādām iesaistošām aktivitātēm – piemēram, organizējam daudzveidīgas tikšanās, sarunu vakarus, kur lieti noder arī projektors un internets. Arī skolas motivē apmeklēt bibliotēku un vairāk lasīt, jo obligātās literatūras saraksts arvien nav atcelts. Ir arī bērni, kas vienkārši ir kaislīgi lasītāji – vairākus tādus pazīstu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Protams, apmeklētāji nāk arī datoru un internetu lietot, tad mēs esam skolotāju lomā – palīdzam ar dažādu programmatūru lietošanu, bieži ir jautājumi par e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā “Latvija.lv”. Daudz jautājumu nereti ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas nav tik tuvas, bet gadās, ka pēc padoma vēršas arī, tā teikt, tehnoloģiju lietpratēji – jaunieši. Liekas, ka viņi ir tie lielie čatotāji, tomēr gadās, ka nezina šķietami vienkāršas lietas, piemēram, kā elektroniski reģistrēties studijām. Protams, ka ir lietas, kuras šie jaunieši pārzina arī labāk par bibliotekāriem, tad tā ir iespēja vienam no otra mācīties.

Ir tikai normāli, ka cilvēkiem ir jautājumi – svarīgi ir nekautrēties meklēt uz tiem atbildes. Ja apkopotu visbiežāk uzdotos jautājumus, pirmajā vietā būtu dažādi ar sociālajiem dienestiem saistītie jautājumi – ļoti bieži nāk vecāki cilvēki vai personas no sociāli neaizsargātām ģimenēm, kas paši nemāk sagatavot un iesniegt prasīto informāciju. Otrā vietā – jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu – daudzi nāk iesniegt ienākumu deklarācijas, atgūt pārmaksātos nodokļus. Protams, daudz jautājumu par “Latvija.lv” pakalpojumiem, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanu.

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies, ka šādas zināšanas varu apgūt savā profesijā, dažādos man pieejamos kursos un palīdzēt citiem. Vērtīgas bija arī digitālo aģentu mācības – par paroļu un inkognito lapu lietošanu daudz interesantas informācijas uzzināju. Vispār jāteic, ka, digitālo aģentu loma ir ļoti nozīmīga – tādi cilvēki mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešami. Es viena pati varu nosaukt vismaz 50 cilvēkus sev apkārt, kuri regulāri vēršas pēc konsultācijas šajos, tā teikt, digitālajos jautājumos. Ir tiešām daudz cilvēku, kas modernās tehnoloģiju iespējas nepārzina vai varbūt nevēlas apgūt, tad palīgā steidzam mēs – digitālie aģenti. Galvenais ir nepārstāt jautāt un pilnveidoties!

Polina Ārīte, RCB Juglas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre