Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. jūnijs, 2012
Drukāt

Muskuļu distonija. Kas tā īsti ir?

mangrove_roots_snake_zoom

Slimības izkropļoto ķermeņa daļu dēļ šiem cilvēkiem ir dīvainas kustības. Viņiem met līkumu, uzskatot par garīgi atpalikušiem, kaut gan šo nelaimi rada muskuļu kontrakcijas, kas nepakļaujas gribai.

 

Neviens nav vainīgs

Muskuļu distonija un spasticitāte ir veselības traucējumi, kas deformē locītavas un būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, jo patvaļīga muskuļu saraušanās izraisa biežas nekontrolējamas kustības vai piespiedu pozas. Smagākos gadījumos ir nepieciešams kopējs un citu palīdzība, lai varētu veikt pat ierastas darbības: pārvietoties, apģērbties, paēst, iepirkties, rakstīt, vadīt transportlīdzekli. Turklāt šis sindroms var būt gan veciem, gan jauniem.

Diezgan bieži ir sastopama kakla muskuļu distonija, kam raksturīga galvas piespiedu pagriešanās uz vienu vai otru pusi, atliekšanās atpakaļ, uz sāniem vai uz priekšu. Cita slimības paveida dēļ, piemēram, ejot pa ielu, uz dažām sekundēm negaidīti mēdz aizvērties acis. Vēl bīstamāk, ja, vadot automašīnu, pēkšņi vairs nespēj pagriezt galvu, lai paskatītos spogulī.

 

Dažkārt var rasties tik absurdas situācijas, ka slimnieks nevar parakstīt ar pildspalvu, taču spēj veikt citas darbības, piemēram, strādāt ar datoru vai gatavot ēst.

 

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilze Supe uzsver, ka dažkārt var rasties tik absurdas situācijas, ka slimnieks nevar parakstīt ar pildspalvu, taču spēj veikt citas darbības, piemēram, strādāt ar datoru vai gatavot ēst. Šādas izpausmes mēdz būt mūziķiem, sportistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem plaukstu vai pirkstu pārpūles dēļ rodas ekstremitāšu kustību traucējumi un zūd profesionālās spējas.

Līdzīga kustību problēma ir vismaz vienai trešdaļai insulta pacientu ar parēzēm, aptuveni 70 % bērnu ar cerebrālo trieku, 40 – 60 % pacientu ar izkaisīto sklerozi un pusei pacientu ar muguras smadzeņu bojājumiem. Tad runa ir par spasticitāti – pastiprinātu locītavu saliekšanos vai atliekšanos kādas citas slimības dēļ. Vieglākos gadījumos kustības ir tikai nedaudz ierobežotas, ļoti smagos – muskuļi ir tik stipri savilkti, ka locītavu nevar izkustināt pat ar lielu spēku.

Spasticitāte var rasties gan uzreiz pēc saslimšanas, bet pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.

 

Neredzamais mērķis

Ārstiem joprojām nav skaidru un pārliecinošu atbilžu par muskuļu distonijas cēloņiem. Ir gan atrasti gēni, kas saistīti ar tās attīstību un ietekmē rašanās iemeslus.

 

Ļoti bieži vienlaikus ar muskuļu distoniju ir arī trīce vai raustīšanās, tādēļ to kļūdaini pieņem, piemēram, par Parkinsona slimību.

 

Slimības riski var būt pārmērīga fiziska slodze, pārstrādāšanās, liels nervu stress vai trauma. Ir arī virkne medikamentu, kas to var veicināt.

Ļoti bieži vienlaikus ar muskuļu distoniju ir arī trīce vai raustīšanās, tādēļ to kļūdaini pieņem, piemēram, par Parkinsona slimību. Diemžēl pat speciālisti to neatpazīst un ārstē ar neefektīvām zālēm vai pat nosaka diagnozi – neārstējams, un slimnieki samierinās, ka nespēj pilnvērtīgi dzīvot, strādāt, un kļūst par invalīdiem…

Distonija patiešām nav pilnībā izārstējama un tai nav specifisku izmeklējumu diagnozes noteikšanai, tādēļ ārstam šo slimību iespējams konstatēt tikai pēc tās ārējām izpausmēm. I. Supe iedrošina, ka jebkurā stadijā simptomu ietekmi var mazināt, izvēloties piemērotu ār­stēšanas metodi.

Latvijā slimību efektīvi diagnosticē un ārstē P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā “Gaiļezers” un nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.

 

Slavas zenītā

Gan muskuļu distonijas, gan spasticitātes gadījumos muskuļu tonusu mazina botulīna toksīna injekcija, ko, šķiet, pašlaik zina tikai kā kosmetoloģijas līdzekli dāmām, kuras baidās novecot dabas noliktajā kārtībā.

Botulīna toksīna injekciju metodi distonijas ārstēšanā pasaulē sekmīgi lieto jau no 1989. gada, Latvijā – no 1994. gada. Tā pacientiem palīdz atgriezties normālas dzīves režīmā, pasargājot no darbaspēju zuduma un sociālās atstumtības, ko rada ārējā izskata kroplības.

Medikamenta iedarbība ir 3 – 6 mēneši, dažkārt pat līdz gadam. Pēc tam nepieciešama atkārtota injekcija. Tas nozīme, ka ārstēšana ir sistemātisks process un tā rezultāts ir atkarīgs no pacienta un ārsta sadarbības.

 

Botulīna toksīna injekciju metodi distonijas ārstēšanā pasaulē sekmīgi lieto jau no 1989. gada, Latvijā – no 1994. gada. Tā pacientiem palīdz atgriezties normālas dzīves režīmā, pasargājot no darbaspēju zuduma un sociālās atstumtības, ko rada ārējā izskata kroplības.

 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs Valdis Keris pauž nožēlu, ka šī efektīvā ārstēšana daļai slimnieku Latvijā nav nodrošināta nepietiekama valsts atbalsta dēļ, kaut gan botulīna toksīna injekcijas iesaka gan Eiropas, gan pasaules ārstniecības organizāciju rekomendācijas. Latvijā visu nosaka kvotas – ja kādas diagnozes pacientu ārstēšanai valsts piešķirtais finansējums ir beidzies, slimniekam pašam jāatver maciņš. Viena injekcija, ko ievada savilktajā muskulī, izmaksā ap 200 latu.

Asociētā profesore Anita Vētra vēl labākam rezultātam iesaka injekciju metodi kombinēt ar vingrinājumiem un dažādām palīgierīcēm stāvēšanai vai staigāšanai, speciāliem pozicionēšanas krēsliem un ratiņiem. Biežākā ir injekciju kombinācija ar ortozēm.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+