Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. maijs, 2013
Drukāt

Mūsu bērni ēdīs kukaiņus


Foto no FAO pētījuma "Ēdamie kukaiņi" un EPA/LETAFoto no FAO pētījuma "Ēdamie kukaiņi" un EPA/LETA

Lai paēduši varētu būt visi 9 miljardi cilvēku, kas zemi apdzīvos 2050. gadā, par nozīmīgu pārtikas daļu cilvēkiem un barību mājlopiem, iespējams, kļūs mušas, vaboles, kāpuri un lapsenes – ar šādu paziņojumu pirmdien nākusi klajā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO). 


Kukaiņi patērē mazāk uzturvielu savas ķermeņa masas audzēšanai nekā dzīvnieki, izdala mazāk siltumnīcefekta gāzu, turklāt var pārtikt no organiskiem blakusproduktiem, arī dzīvnieku un cilvēku izcelsmes atkritumiem jeb, tieši izsakoties, no fekālijām un no lopkautuvēm izmēztajām asinīm. Līdz ar to, kukaiņiem kļūstot par nākotnes pārtiku, tiks vienlaikus sa
mazināts dabas resursu patēriņš pārtikas ražošanai un mazināts vides piesārņojums.

FAO ziņojumā pare
dzēts, ka nākotnē līdzās alus darītavām un pārtikas ražotnēm, kas rada lielu daudzumu lauksaimniecības atkritumu, tiks būvētas automatizētas insektu audzētavas, kas ik gadu ražos simtiem tonnu insektu, ar ko barot lopus un, iespējams, pat iekļaut cilvēku pārtikas produktos.

Turklāt ziņojuma autori uzsver, ka kukaiņi varētu būt cilvēka organismam īpaši noderīga pārtika, jo satur daudz olbaltumvielu un citu vērtīgu uzturvielu, bet maz holesterīna un tauku.

Vācu zinānieki Brigita Rumpolda un Olivers Šlūters šogad publicējuši pētījumu, kurā apkopoti dati par 236 ēdamo insektu uzturvērtību. Lai arī dažādām kukaiņu sugām tā ir stipri atšķirīga, pierādīts, ka daudzi no tiem ir labs enerģijas un proteīnu avots, spēj apmierināt cilvēka organisma vajadzības pēc aminoskābēm un taukskābēm, ir piesātināti ar tādiem mikroelementiem kā dzelzs, varš, magnijs, selēns un cinks, kā arī vitamīniem.

 

Eiropā jau pēta 
un audzē

Ziņojuma autori gan atzīst, ka vairākumā rietumvalstu pagaidām vēl pastāv pārāk lieli aizspriedumi pret kukaiņiem un to ēšanu, lai tuvākajā nākotnē tie kļūtu par vienu no mūsu ēdienkartes pamatsastāvdaļām. Tāpēc pagaidām galvenais ANO īstermiņa mērķis ir veicināt kukaiņu iekļaušanu lopbarībā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka ANO dalībvalstu valdībām būtu nopietni jāpievēršas kukaiņu ēšanas veicināšanai, atbalstot zinātniskus pētījumus, informējot sabiedrību par šāda uztura veselīgumu, ekonomiskajiem ieguvumiem un labvēlīgo ietekmi uz vidi, kā arī sekmējot privātas investīcijas un ražošanu. Jau šā gada otrajā pusē Eiropas Komisijas projekta ietvaros tiks sākti pētījumi par “kukaiņiem kā jaunu olbaltumvielu avotu”. Dažādiem zinātniskajiem institūtiem šim mērķim no Eiropas Savienības budžeta atvēlēti trīs miljoni eiro.

Pašlaik zinātniski pētījumi, eksperimentālas ražotnes un kukaiņu iekļaušana pārtikas produktos notiek ne tikai Taizemē, Ķīnā, Kenijā, Laosā, Beninā un Meksikā, kur kukaiņu lietošana uzturā nav nekas jauns, bet arī ASV, Dānijā un Nīderlandē.

Tieši Nīderlandē šobrīd ir lielākais industriālās kukaiņu audzēšanas izpētes centrs. Tur jau pašlaik dažādu veidu kāpuri tiek tirgoti ne vien zooveikalos kā barība reptiļiem, zivīm un citiem mājdzīvniekiem, bet specializētos veikalos arī kā pārtikas produkti cilvēku uzturam.

Dānijā savukārt līdzās zinātniskiem pētījumiem Kopenhāgenas universitātē bezpeļņas organizācijas “Ziemeļu ēdienu laboratorija” pavāri pievērsušies centieniem piemērot kukaiņu ēdienus rietumnieku garšas kārpiņām. Jaunas kukaiņu ēdienu receptes rietumnieku gaumē top arī Londonā “Ento projekta” ietvaros, kurā apvienojušies Londonas Karaliskās mākslas koledžas un Londonas Karaliskās koledžas studenti.

 

Latvijā vēl skeptiski
edamkukaini_EPA_Leta_8

Jau šobrīd mēģināt audzēt, gatavot un pārdot kukaiņus kā pārtikas produktus varētu arī Latvijā – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informē, ka visā Eiropas Savienībā un līdz ar to arī Latvijā nav aizliegts nodarboties ne ar pārtikā izmantojamo kukaiņu un citu “eksotisku” ēdmaņu ražošanu, ne pārdošanu. Tomēr, izņemot 230 gliemežu audzētavas, citi šādi ražotāji PVD nav reģistrēti un līdz šim neviens par šādu darbības jomu nav pat interesējies.

Tā kā šobrīd ne Latvijā, ne arī Eiropas Savienībā nav normatīvā regulējuma un specifiski noteiktu prasību tieši pārtikai izmantojamo kukaiņu audzēšanai, intereses gadījumā PVD gan būtu jāvēršas pie Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas ar pieprasījumu pēc informācijas par piemērojamo regulējumu – nekaitīguma normām, higiēnas prasībām un tamlīdzīgi.

Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, kas nodarbojas ar pētniecību un ir arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkts
Latvijā, nav atsaucies Eiropas Komisijas pagājušā gada aicinājumam iesaistīties trīs miljonus eiro vērtajā projektā un pētīt kukaiņu uzturvērtību. “Šajā brīdī kukaiņu uzturvērtības analīze nav institūta pētniecības prioritāte. Pašlaik neesam arī plānojuši iesaistīties šādos pētījumos,” atzīst institūta pārstāve Ēva Jaunošāne.

Kaut arī no Latvijas kukaiņiem ēdami ir gan sien-āži un siseņi, gan maijvaboles, arī Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis uz pārtikas kukaiņu audzēšanas nākotni Latvijā raugās skeptiski. “Dažādās Āfrikas un Āzijas valstīs, kur jau izmanto kukaiņus un to kāpurus kā barības resursus, ir citi klimatiskie apstākļi, līdz ar to citi kukaiņu izmēri un viņu aktivitātes laiks dabā ir ilgāks. Tur čaklie vietējie var lasīt kāpurus, ja kāda suga ir savairojusies, gandrīz kā mēs mežā ogas,” skaidro zinātnieks.

Turpretī Latvijā, lai izaudzētu kukaiņus nepieciešamajā apjomā, būtu jārēķinās ar lielām papildu uzturēšanas izmaksām, jo jānodrošina apkure un apgaismojums pavasara un rudens sezonās. “Audzējot jāņem vērā tas, ka vajadzīgs, lai kukaiņi ātri vairotos, būtu liels pēcnācēju skaits, kā arī tas, vai ir iespējams turēt lielu skaitu vienkopus, jo barības trūkuma dēļ kukaiņu starpā var sākties savstarpējs kanibālisms.

Miltu melnuļa kāpuriem šāda sistēma jau ir iestrādāta, un mājputniem un zivīm tas der. Cilvēka pārtikai, lai ražotu lielos daudzumos, ir vajadzīgas citas higiēnas prasības un stabils izejvielu daudzums. Cik zinu, ir secināts, ka pagaidām kukaiņu izaudzēšana Eiropā ir 4,8 reizes dārgāka nekā vistu barošana un audzēšana,” norāda entomologs.

Tomēr restorāna “Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, ja vien PVD pret to neiebilst, būtu gatavs saviem klientiem celt galdā kādu Latvijas kukaiņu delikatesi jau tūlīt. Viņš pats, apceļodams pasauli, nobaudījis ne vienu vien maltīti no kukaiņiem un tic, ka varētu uz to pierunāt arī sava restorāna apmeklētājus. Viņš pauž ticību arī tam, ka nākotnē kukaiņu lietošana uzturā šeit varētu iemantot popularitāti: “Kādreiz cilvēki neēda ne tikai vardes un gliemežus, bet pat tomātus. Tas noteikti nenotiks drīz, taču nākamo paaudžu eiropiešu diētā par parastu lietu kļūs arī kukaiņu ēdieni.”

 

UZZIŅA

Par cilvēku uzturam derīgām ANO ziņojumā atzītas 1900 kukaiņu sugas, un jau šobrīd tās varētu būt pat 2 miljardu cilvēku ikdienas uztura sastāvdaļa.

Visvairāk uzturā lietotie kukaiņi ir vaboles (468 sugas), skudras, bites un lapsenes (351), siseņi, sienāži un tarakāni (267), kā arī tauriņi, naktstauriņi un zīdtārpiņi (253).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+