Mobilā versija
Brīdinājums +9.2°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Otrdiena, 23. maijs, 2017
6. oktobris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Mūsu drošības analīze nav iepriecinoša (12)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Gunārs Nāgels

Francija uzcēla Mažino līniju uz savas austrumu robežas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un jutās ļoti droša. Vienīgā nelaime bija tāda, ka Vācija iebruka caur neitrālo Beļģiju, apejot Mažino līnijas spēcīgākos nocietinājumus, un pusotra mēneša laikā lielā Francija bija kritusi.

Lielbritānijas nocietinājumi Singapūras koloniju neizglāba no neparedzētā japāņu sauszemes uzbrukuma, un tā krita vienas nedēļas laikā.

Latvijai nav nekāda nocietinājuma pie austrumu robežas, un radari nevarēs uztvert zemi lidojošos kaujas helikopterus, ja tā iebrūk no bāzes Ostrovā, 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Stundas laikā helikopteri var sasniegt Rīgu.

Aizsardzības ministrija ir publicējusi analīzi “Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020. gadam: draudi un iespējas Latvijai”. Tā nav visai iepriecinoša un norāda, ka “Krievijas darbības Gruzijā, Krimā un Austrumukrainā liecina, ka Krievija ārpolitisko mērķu sasniegšanai ir gatava lietot militārus līdzekļus. Līdz ar to nevar tikt izslēgta varbūtība, ka Krievija ārēju militāru draudu novēršanai varētu izvēlēties Baltijas reģionu kā “karalauku” konfrontācijai ar NATO vai ASV.”

Apkopojot būtiskākos Krievijas karadarbības paņēmienus un faktorus, analīze kā pirmo min: “Politisku un sabiedrisku organizāciju un kustību algošana, informācijas operācijas sabiedriskā viedokļa ietekmēšanai.”

Atcerēsimies, ka Krievijai ir aktuāla vēstures pārdefinēšana sev par labu, piemēram, tās vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs paziņojis, ka Polija ir līdzvainīga Otrā pasaules kara izraisīšanā. Mums pašiem ir nemitīgi jācīnās par savu vēsturi, jo šādu apgalvojumu mērķis nav tikai pārtaisīt vēsturi, bet sēt nesaprašanu vai naidu starp sabiedrotajiem. Mūsu okupācijas pieredze jāstāsta NATO ģenerāļiem un vēstniekiem.

Lai neaizmirstu jautājumu aktualitāti, nesen pie Baltijas robežām notika Krievijas un Baltkrievijas armiju kopīgās mācības “Ščit Sojuza 2015”, kur viens no mērķiem bija Baltijas gaisa telpu noslēgšana, lai mēs nesaņemtu palīdzību no sabiedrotajiem.

Kur tad der piektais pants? Cik droši patiešām jūtamies?

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Ja britu un franču impērijas nebūtu sākušas 2. pasaules karu, 1939. gada 3. septembrī pieteicot karu Vācijai, tad varbūt Mažino līnijas vērtība vai bezvērtība nebūtu pārbaudīta vēl līdz šai dienai un pasaule varbūt šodien būtu civilizētāka.
    Vācijas konflikts ar Poliju bija lokāls konflikts, pie kam Vācija nemaz nepretendēja uz visu Poliju, bet tikai uz tām savām vēsturiskajām teritorijām, kas tai bija atņemtas pēc pazemojošā un paverdzinošā Versaļas miera līguma.
    Ar Angliju karot Vācija nekad nav gribējusi. Bet Vāciju kā spēcīgu lielvalsti pašā Eiropas centrā gribēja iznīcināt daudzi. Un tā, Anglija jau 1939. gada 12. septembrī sāka izcelt savu ekspedīcijas korpusu Ziemeļfrancijā, un Vācijai taču nevarēja nebūt skaidrs, pret ko tas karos.
    Kāda tad jēga būtu vāciešiem lauzties cauri Mažino līnijai uz Francijas centru, ja galvenie pretinieka spēki koncentrējās un uzbrukums Vācijai tika gatavots Francijas ziemeļos?

    Protams, Latviju 1940. gadā nekāda līnija un pašaudīšanās uz austrumu robežas nebūtu pasargājusi no PSRS okupācijas un vēl jo vairāk nepasargātu no Krievijas šodien.
    Šobrīd Krievija varētu okupēt Latviju dažu stundu laikā, bet NATO 5. panta iedarbināšanai labākajā gadījumā vajadzētu pāris nedēļas.
    Ja turklāt okupācija notiktu bez lielas šaudīšanās un pie krievu tankiem Doma laukumā stāvētu nebeidzamas bučotāju rindas? Kāds tur vairs 5. pants? Merkele un Olands ne sitami nekādu okupāciju nespētu saskatīt.

  2. Nāgela k-gs, kāpēc baurojat pret Krieviju, ja nāk iekšā Irākas, Afganistānas, Vjetnamas, Sīrijas bēgļi…
    Vēl Žīgures kundze, VVF un citas svarīgas dāmas ar sālsmaizi gaida no Eiropas LV piešķirto bēgļu no Sīrijas, Eritrejas kvotu- 531!

  3. labākā aizsardzības polītika: Atbildēt

    Gāzt Staļina .. Pūķinu. To var darīt caur daudz stingrāku ekonomisko spiedienu, vai arī viņu likvidējot pa krievu modei. (Šī polītika attiecas uz visām pasaules valstīm, kuras apdraud Krievija, ka arī uz krievu kolonijām.)

  4. 400 000 jau evakuējušies “dziļāk Eiropā” – vēl 400 000 “brīprātīgi” evakuēsies, tad O.Dankera-R.Bangerska 1944.g. iecerētais piepildīsies? Process turpinās – reformē medicīnas nozari, pār-reformē izglītības – bailes sēj nāgelieši-nollendorfieši. Palasiet, pilsonīši – palasiet kādu tādu nākotni paredz parādīt jaunceļamajā
    namā:
    “…Tomēr pats svarīgākais NN jaunums būs jaunā pastāvīgā ekspozīcija.
    aunajā ekspozīcijā būs apskatāmi telpiski un multimediāli objekti, kuros tiks izmantotas arī attēlu un vizuālo efektu projekcijas. Piemēram, 1940. – 1941. gada čekas kamera, 1941. gada deportācijas vagons, holokausta norises vieta, nacionālo partizānu bunkurs, GULAG zona ar sargtorni, GULAG baraka, padomju komunālā dzīvokļa atveidojums, Čekas jeb tā sauktā Stūra māja u.c. Jaunums ekspozīcijas telpas iekārtojumā būs balkons, kas būtiski uzlabos apmeklētāju plūsmu. Ievērojot Nākotnes Nama arhitekta Gunāra Birkerta ieceri, …..” (sk. interneta vietni – okupacijasmuzejs/nakotnes nams / jauna ekspozicija/

  5. Neviens mums nevar radīt lielāku drošību par citām pasaules daļām,no citiem iespējamiem agresoriem,tāpēc nevajag nemitīgi vaimanāt par to, cik mēs neaizsargāti.Būvējiet drošus pagrabus,iegādājaties ātras laivas un jūs jau kaut kā būsiet sevi pasargājuši.

    • Nevajaga vis nekaadas aatraas laivas beegshanai! Muuzhiigaa beegshana ir latvieshu nelaime. Mums nav jaauzvar agresors, bet ar aizardziibas ierochiem, tas 3 nedeeljas jaaptur. Tad amiishiem buus laika apspriesties un naaks paliidziiba. Gaisa telpaa jau daudz agraak!

    • Stāsta, ka zem iecerētā Nākotnes nama būšot visdrošākais pagrabs …

  6. Kā jau paziņojuši igauņi,Latvija ir vājākais posms aizsardzībā.Tādēļ runāt tagad,kad papildus nedrošibu radīs vēl nezināmie uzņemamie bēgļi,par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu-pat vairākiem variantiem, vai laikmetīgās mākslas muzeju un vedināt uz iespējami plašāku Latvijas simtgades atzīmēšanu, ir vienkārši stulbums! Pietiks jau ar trekno gadu padomēm valsts uzņēmumos un paaugstinātajām algām Saeimas deputātiem! Vispirms nostipriniet mūsu (un ES) austrumu robežu,izpildiet pensionāriem un skolotājiem apsolīto!

  7. par kaut kādas drošības ieviešanu varēs runāt, kad ar
    brūnu koku padzīs zagļus un izlaupītājus no Saeimas
    un “valdības” !!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nebēdziet, gļēvie un zemiskie radījumi!

Cīņa ar alkohola ražotājiem 

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) iesniedzis 20 parlamenta deputātu parakstītu lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumus, kas paredz tikai no 2020. gada 1. septembra aizliegumu tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. Vēstuli parakstījušie deputāti atgādina, ka iepriekš bija paredzēts, ka šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā jau no 2017. gada 1. septembra. “Šis jautājums Saeimas komisijās tika skatīts un vērtēts jau kopš 2015. gada. Alkohola ražošanas nozares pārstāvji par topošajām izmaiņām bija informēti, un šis laika periods ir bijis pietiekams, lai tām atbilstoši sagatavotos. Uzskatām, ka noteiktais spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. septembris – ir noteikts, acīmredzami lobējot alkohola ražošanas nozares pārstāvju intereses un ignorējot kritisko situāciju Latvijā attiecībā uz sabiedrības veselību,” saka Parādnieks.

Vai jāaizliedz alkohola tirgošana plastmasas pudelēs?
Egils Līcītis: Rīdzinieki un lauku radiņi (2)Ja vēlētājiem ir dārga kailā "Vienotības" dzīvība, tad viņi nelaidīs garām pēdējo iespēju to glābt.
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (1)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+