Mobilā versija
+14.4°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
16. decembris, 2015
Drukāt

Dace Terzena: Domā, pirms tu runā (1)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Žurnāla "Mājas Viesis" galvenā redaktore Dace Terzena

Sava darba kabineta sienu ap datora ekrānu esmu aplipinājusi ar dažādiem papīriņiem, grafikiem, atgādnēm u. tml. Piekrītu, nav labs stils, bet manējais. Uz vienas lapiņas esmu izrakstījusi Luisa Kerola viedo atziņu. Nu, tad lasām kopā un balsī:”Vienmēr saki patiesību, domā, pirms tu runā, un pēc tam pieraksti to, ko esi pateicis.”

Jā, tieši šādā grūti īstenojamā, daudziem – pilnīgi neiespējamā secībā. Un tieši šajā laikā, kad slāpes pēc patiesa vārda, domas, rīcības vairs nevar iemidzināt ar pusvārdiem, pusdomām, pusrīcībām. Bet ko tad Kerols īsti ir gribējis pateikt? Kāpēc man tas šķitis tik svarīgi, lai katru dienu pārlasītu šos vārdus? Tāpēc, ka viņš runā par dvēseles inteliģenci, attiecību inteliģenci, izpausmes inteliģenci, kura tikai retajam iekrīt kā ābols rokā. Kura ir jāmācās un jātrenē katru mīļu dienu. Visiem un visos līmeņos. No divu cilvēku savienības un uz augšu, pilnā amplitūdā.

Kerols aicina – domā, pirms tu runā. Laikmeta mantra skan – domā pozitīvi. Man šķiet, grab kā plastmasa un nepasaka neko. Tāpēc, ka domāt asi, dusmīgi, jā, ironiski, jā, arī kādam nepieņemami, ir daudz svarīgāk, nekā domāt gludeni pozitīvi. Bet te atkal “jāpieslēdz” Kerols. Jo ir svarīgi, kā mēs pasakām visnepatīkamāko patiesību. Ar ko ir piepildīts vārds un doma: ar indi vai pārveidojošu enerģiju? Mēs drīkstam būt dusmīgi, nokaitināti, sarūgtināti. Bet mums katram ir jāatrod tas kalnagals, ezers, grava, vienalga, reāls, izfantazēts vai virtuāls, kur izskrieties, izkliegties, izdauzīties, lai nenodarītu pāri ne sev, ne citiem. Lai nestaigātu ar “pozitīviem” plastmasas smaidiem, kas sekundes tūkstošdaļā var pārvērsties ķēmīgā grimasē, un nedāļātu bezpersoniskus “jaukās dienas” vēlējumus ar vienaldzību sirdī.

Piedodiet, ka es te pirms Ziemassvētkiem un Jaungada tā. Bet negribas liet “plastmasu parasto”. Jo laiks ir spriegs. Jo mēs katrs tik ļoti esam vajadzīgi saviem vistuvākajiem. Ar mūsu patiesajām, gudrajām, nevis samāksloti pozitīvajām dvēselēm. Ar dvēselēm, kuras jūt visu, saprot visu un katru dienu mācās dzīvot, būt laipnas un mīlēt. Un nepiekūst mācīties. To jums un arī pati sev ikkatru likteņa atvēlēto sekundi novēlu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļoti labi un precīzi pateikts, kā siļķes gabaliņš pēc treknām kūkām 🙂
    Jo patiešām šie pozitīvās domāšanas padomi tiek vulgarizēti, pavēlot cilvēkiem: “domā pozitīvi!”, neizskaidrojot, ka katram ir tiesības izjust dusmas, aizvainojumu, pat naidu, taču galvenais ir mācēt šīs jūtas saprast un pārstrādāt pozitīvā domā. Un nevis uzreiz, jo tā taču labi cilvēki dara, visu piedod momentā un domā pozitīvi, bet atļaujot to darīt sev emocionāli ērtā ritmā un piedod tad, kad pats to spēj.

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (2)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. “Dzeriet zāles un balsojiet par mums!”

Daugavpils pilsētas dome Zāļu valsts aģentūrā izrādījusi interesi par pašvaldības aptiekas atvēršanu. Lai gan Daugavpilī patlaban jau ir 38 aptiekas, kas pēc normatīviem ir divreiz vairāk, nekā nepieciešams uz iedzīvotāju skaitu, tomēr pilsētas dome uzskata, ka pašreizējā situācija nenodrošina atbilstošu veselības aprūpes pieejamību. Pirms pašvaldību vēlēšanām viens no tagadējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) priekšvēlēšanu solījumiem bija nodrošināt iedzīvotājiem lētākus medikamentus, šim nolūkam izveidojot pašvaldības aptiekas, kur medikamenti tiktu tirgoti ar minimālu uzcenojumu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Agris Liepiņš: Prezidents "pavilksies"? (5)Spontānajam niknumam par oligarhu visatļautību trūkst racionāla līdzsvara, kaut nelielu daļu kauna vajadzētu uzņemties arī vēlētājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+