Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. novembris, 2016
Drukāt

Izslavētā kapu kultūra bieži tiek pārspīlēta, par ko liecina Lielie kapi. Saruna ar D. Beitneri (21)

Foto - Latvijas AvīzeFoto - Latvijas Avīze

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere patlaban strādā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. Savā zinātniskajā darbā meklējusi atbildes arī uz jautājumu – kas esam mēs, latvieši? Sarakstījusi grāmatu “Mēs zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā”.

– Novembris ir ne tikai svētku, tas arī pārdomu laiks – Lāčplēša diena, 18. novembris, mirušo piemiņas dienas. Svētkos ne tikai līksmojam, bet arī atceramies vēsturi. Vienlaikus gan ir cilvēki, kuri uzskata, ka mēs, latvieši, dažkārt par daudz raugāmies tikai pagātnē. Ka tas traucē skatīties uz priekšu. Vai tā ir?

D. Beitnere: – Jā un nē. Saikne ar pagātni ir vajadzīga, jo mēs joprojām esam tauta ar neapgūtu vēstures skatījumu pašiem uz sevi. Atskatīšanās uz dzimtas vēsturi, uz piederīgo dzīvesstāstiem, arī došanās uz kapiem svarīga katram. Jautājums tikai – vai mēs to protam padarīt aktīvu, sasaistīt ar šodienas dzīvi. Sabiedrībā bieži var novērot, ka kaut kas gan tiek skaļi deklarēts, bet vāji praktizēts. Arī mūsu izslavētā kapu kultūra bieži vien tiek pārspīlēta, par to liecina kaut vai pamestie un nesakoptie Lielie kapi Rīgā. Bet tajos guļ mūsu tautas dižgari, arī tā vācbaltiešu sabiedrība, kas piedalījās gan Rīgas, gan Latvijas valsts veidošanā.

Kam gan var piekrist – mums patiešām patīk aizrauties ar pagātni. Diemžēl latvieši joprojām nav pratuši pagātnes pieredzi apgūt tik dziļi un gudri, lai no tās pārņemtu jau šodienas uzvedības modeļus, lai sasaistītu to ar savu personīgo dzīvi. Nu kaut vai lai mācītos no laikiem, kad bijām stiprāki un veiksmīgāki nekā šodien.

– Pirms gadiem simts?

– Tieši tā! Mums ir maz daiļdarbu par latviešu nācijas virsotnēm, viņu dzīvesstāstu literārās versijas, par pirmo latviešu turīgo vidusslāni, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par nācijas intelektuālajiem līderiem. Cik zina to, ka 20. gadsimta sākumā latviešiem bija ap 1000 personālo muižnieku, kuri bija saņēmuši šo titulu par nopelniem profesionālajā darbībā! Šī tradīcija vēl šodien turpinās zemēs, kur saglabājušās monarhijas. Mūsu veiksme, ka personālā muižniecība mums bija intelektuāla – spēcīgi profesionāļi.

Tiltu uz nākotni var uzcelt tad, ja ir drošs un stabils pamats – vispirms tautas, tad nācijas vēstures apzināšanās. Te mums vēl liels darbs darāms. Starp citu – vai esat ievērojis, ka starpkaru periodā latviešu līderi, Kārli Ulmani ieskaitot, mūs uzrunāja nevis kā “nāciju”, bet gan kā “tautu”? Vienīgi Zigfrīds Meierovics, cīnoties par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, sarunā ar britu ārlietu ministru lordu Balfūru lietoja vārdu “latviešu nācija”. Tiesa gan, jāņem vērā fakts, ka šī saruna notika angļu valodā.

Visu interviju ar D.Beitneri meklējiet pirmdienas “Latvijas Avīzē” vai lasiet e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. par to Meirovica “cīņu” arī klīst savstarpēji izslēdzošas versijas…

  2. Nevajag vainot un nolikt mūsu latviešu tautu. Ko var gribēt, ja latviešu inteliģenci padomju vara iznīcināja, izsūtīja, bet pāri palikušajiem 50 gadus spieda runāt svešā valodā, lika pārņemt vodkas un vaļinku kultūru , un iedzina baiļu sajūtu. Bet mana tauta ir stipra, par to arī vajag rakstīt un runāt.

  3. Demagoģija turpinās Atbildēt

    Jēdzienu ‘latvijieši’ AIZSTĀJ ar ‘latvieši’ un uzbraukšana rullē !!!
    Sen līdz kaklam tā ‘neredzēšana’ kuri pie vainas !!!

  4. Krievvalodīgajiem imigrantiem bija svešas un pat nepatīkamas vietējās kultūrvēstures tradīcijas, kā arī tie lielāko tiesu nepārstāvēja inteliģentāko iedzīvotāju daļu — pat ja kādam nebija motivēta naida pret visu vācisko, tad nebija arī morālu bremžu un vēlmes uzturēt vidi sakoptu). 60.-70.-ajos gados masveidā tika pārdoti un vesti prom kapu pieminekļi, bet kapu metāla iežogojumi izlauzti un izmantoti pilsētas labiekārtošanā, piem. tramvaja sliežu norobežošanai 13. janvāra ielā – lv.wikipedia.org/wiki/Lielie_kapi

  5. Nesaprotams virsraksts Atbildēt

    kuru var saprast gan šā gan tā. Tikpat labi uz šo virsrakstu var attiecināt Ušakova soc.tīklos teikto par “idiotu bariņu”, nesaprotmi, ko kundze ar todomāja!? Kā tad tā – par Lielajiem kapiem precīzi pasaka D.Hanovs, bet Beitnerei un Kultūras ministrijai šajā jautājumā mute ciet. Tad pasakiet baznīcai, ko viņi šo visu laiku darījuši, vai nedarījuši, ar ko un par ko tirdzniecību veikuši. Ja nav ko sacīt, tad nevajag vispārīgas un patriotiskas frāzes bārstīt.

  6. Divdomīgs virsraksts Atbildēt

    kuru var saprast gan šā gan tā. Tikpat labi uz šo virsrakstu var attiecināt Ušakova soc.tīklos teikto par “idiotu bariņu”, nesaprotmi, ko kundze ar todomāja!? Kā tad tā – par Lielajiem kapiem precīzi pasaka D.Hanovs, bet Beitnerei un Kultūras ministrijai šajā jautājumā mute ciet. Tad pasakiet baznīcai, ko viņi šo visu laiku darījuši, vai nedarījuši, ar ko un par ko tirdzniecību veikuši. Ja nav ko sacīt, tad nevajag vispārīgas un patriotiskas frāzes bārstīt.

    • Paskatiet, kādas saimnieciskās funkcijas uzkrautas Kultūras ministrijai(vienam sievišķim – dziedāšanas-dancošanas speciālistam), kamēr “speciālisti” pārējās ministrijās ar exceļa tabulām spēlē kuģīšus !
      Kā tajā dziesmiņā: – skroderis mālē, bet mālderis šuj – 🙂 !

  7. nu mums jau vienmer kā oliņietēm Atbildēt

    ar dieva vārdu mutē vien, ar dieva vārdu….. jā mums ir skaisti kapi kā parki salidzinot ar citiem kur pliki akmeņi klajā laukā, bet ar to jau ari viss beidzas. salidzinoši kaut vai ar lietuviešiem, par poļiem pat nerunājot, tie ir pavisam traki, mēs savus mirušos necienam nemaz. kapi aizauguši nekopti, gadiem neviens nav rādijies, par vecajiem kapiem kur piederigie ar jau miruši pat nerunāsim, bomžu un dzērāju atpūtas parki ne kapi. bet vārdos jā, vārdos mes esam gatavi stāvet un krist par tiem kapiem, tikai ne darbos

  8. tikai pārspīlēta? Tas ir ūnikums, patoloģiska mānija, vecu ļaužu filozofija, kuriem savas dzīves vairs nav, tad nu saliek uz kumodes visu nomirušo foto un kaifo. To jau visu var saukt par “kultūru”, ja vien tepat blakus cilvēki nedzīvotu pusbadā, bez nākotnes un nebūtu spiesti šo valsti pamest…

    • desa par īsu ?
      Kāpēc aizķēries te ? Klejo tālāk ! 1 000 km tālāk noteikti ir tava Lejputrija, kurā tev viss pienākas par brīvu bez strādāt prasmes un gribēšanas !
      Vai tu vakar nopelnīji ēdienu šodienai, jebšu tikai izsūci kārtējo krutkas trauku ?
      Mūžīgais lumpenis !!
      Kāpēc slēp savu īsto tautību, bet uz katra stūra bauro, ka latvietis ???

  9. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Par kapiem Beitneres kundzei neapšaubāmi ir taisnība, tikai nevajag to pierakstīt latviešiem! Rīgā sen vairs nedzīvo latvieši latviskā dzīvesveida izpratnē. To redz ik uz soļa- gan kapos, gan nesakoptās privātmājās, gan piecūkotā Rīgā kā tādā kopumā. Nav neviena Latvijas mazpilsēta, kas būtu tik piespļaudīta, aprakstīta, piegružota, neappļauta, izdemolēta, vecu un padomjlaiku graustu pilna u.t.t. Kapi ir atsevišķs stāsts- tos sen ir pārņēmuši plastmasas kroņi, LM armatūrdzezs krusti un jaunbagātnieku melnā akmens mauzoleji. Paši “latvieši” pie šādas “kārtības” auguši un tā pieraduši, ka to vairs pat nepamana. Faktiski Rīga ir Latvijas kauna traips un, varbūt, ka tiešām tā jāatdod SC, lai veido Ušakovgradu pēc Pleskavas parauga un nebojā Latvijas tēlu?

  10. Vajag šitā? Labi, pamaušu šitā…

  11. Pasūtīts raksts.

  12. Kurš ieskatīsies LA 1989.g.10.novembra nr., lai izlasītu prof. R.Treija rakstu “Bermontiāde un tās krahs” –
    tas arī varēs gan K.Ulmaņa uzrunu tautai saprast, gan D.Beitneres-LaGallas blefošana atmaskot.
    Pēc 1919.g.22.maija sarīkotās asinspirts Rīgā vēl turpināt slavēt 1000 personālos muižnieku profesionalitāti (manteifeļus&Co.)?! Tukšs numurs, liberāļu kungi un dāmas, tukšs numurs….

  13. nesaprotu, kā kapu kultūru var pārspīlēt – tā latviešus dara unikālus – kapu kultūra un līdzsvaram joki par kartupeļiem. Ar dziedāšanu un sliktiem ceļiem nevienu nepārsteigt.

  14. Mūsu veiksme, ka personālā muižniecība mums bija intelektuāla – spēcīgi profesionāļi.
    ==================================================================
    To “intelektuālismu” un “profesionālismu” visspilgtāk J.Rainis aprakstīja savā “Pusideālists”:
    ” Viss miljons latviešu bojā lai iet, / Kad vietā viens latviešu miljonārs zied !”

    • Ar “intelektuālismu” un “profesionālismu” tagad pašslavinās pie siles piesprukušie “bāleliņi” ar nenosakāmām saknēm.
      Izrīs un izzags Latviju un slās tālāk “aplaimot” nākošo upuri…

Draugiem Facebook Twitter Google+