Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
14. maijs, 2016
Drukāt

Anna Žīgure: Kultūras ministrijas ēka – neērtības sajūta un svelošs kauns (22)

Foto - km.gov.lvFoto - km.gov.lv

Ceturtais maijs ir svētki, par ko var pateikties LPSR Augstākās padomes deputātiem, kuri, lielākās daļas sabiedrības atbalstīti, iesāka neatkarības atjaunošanu mūsu valstī. Šogad svētku dienā uz Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas stūra Esplanādes malā atklāja atjaunoto Nacionālo mākslas muzeju. 1990. gada 4. maijā, kad mūsu deputāti parādīja savu stāju, turpat simt gadus neremontētais muzejs atradās uz Gorkija un Kirova ielas stūra Komunāru laukuma malā.

Celtnieku, restauratoru un visu pārējo darba darītāju kopējais veikums, ko bija iespējams realizēt par Rīgas nodokļu maksātāju un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ir prieka un lepnuma vērts. Atjaunotais muzejs simbolizē atjaunotās Latvijas laikā paveikto gluži tāpat kā Nacionālā bibliotēka un Biržas nams, “Gors” Rēzeknē, Cēsu koncertzāle, “Dzintars” Liepājā, Rundāles pils, Daugavpils Rotko centrs, Bauskas pils, Dzintaru koncertzāle un neskaitāmi citi lielāki un mazāki jauni vai izremontēti mūsu kultūras un izglītības pīlāri. Ir labi un pareizi, ka nodokļu maksātāju un Eiropas Savienības līdzekļiem bieži pievienojas arī uzņēmumu un privāti – cilvēku – dotā nauda!

Skatoties no Nacionālā muzeja jumta terases, var aptvert, cik liela un skaista ir mūsu galvaspilsēta, bet, nolaižot acis un paveroties uz kādu necilu ēku ielas pretējā pusē Krišjāņa Valdemāra un Andreja Pumpura ielas stūrī, pārņem ne tikai neērtības sajūta, bet svelošs kauns. Kā visu aizmirsta un gandrīz drūpoša, noplukusi, kādreiz, iespējams, skaistā tonī krāsota, mūsdienās stāv ēka, kurā veido, balsta un īsteno mūsu nacionālo kultūrpolitiku. Neērti teikt, ka šajā nolaistajā namā atrodas neatkarīgās Latvijas Kultūras ministrija!

Kultūras ministrijas ēkas fasāde pēdējo reizi krāsota pirms divdesmit viena gada (1995) un vēl gadu agrāk salabots jumts. Kopš tiem senajiem laikiem daudz ūdeņu aiztecējis Daugavā, un daudzās citās bagātākās ministrijās veikti visdažādākie remonti gan iekšpusē, gan ārpusē. Kultūras ministrijas iekštelpas pēdējos gados arī ir daļēji remontētas – vismaz lielā zāle un arī mazā, un ministres kabinets. Tādēļ vairs nav jābaidās no neērtiem jautājumiem, bet attiecībā uz ārpusi viesi ir tik labi audzināti, ka izliekas nepamanām…

Tāpat kā daudzas citas, arī Kultūras ministrijas ēka skaitās Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā, bet acīmredzot šī skaisti izremontētā iestāde neuzskata par vajadzīgu pavērst savu seju un domas uz Kultūras ministrijas pusi.

Visiem zināmi Latvijas kultūras sasniegumi mūsu valstī un pasaulē, bet kurš var izskaidrot vietējo ierēdņu nievājošo attieksmi pret namu, par kuru ikvienam būtu jājūt kauns. Iespējams, šī vilcināšanās ir tīša un kāds grib novest Valdemāra ielas 11A ēku līdz pilnīgi degradētam stāvoklim, lai pēc tam to nodotu privatizācijai vai citādi par sviestmaizi atdotu kādam mantīgam attīstītājam. Vieta ir dārga. Varbūt kaut kur ārpus centra jau noskatīts gruntsgabals jaunai kultūras ministrijas būvei?

Cik zināms, šogad maijā sāksies un līdz rudenim tiks pabeigts KM sētas remonts un pārbūvēta tā sētas daļa, no kuras atdalās gabali. Finansējums no KM iekšējiem resursiem. Līdz 2018. gadam paredzēts nokrāsot fasādi un nomainīt daļu logu līdz ar notekūdeņu caurulēm un palodžu aplodām. Arī šiem darbiem finansējums tiks nodrošināts no KM iekšējiem resursiem. Lai darītu nopietnākus darbus, ministrijai trūkst līdzekļu.

Acīmredzot uzņēmējsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” cīnās ar vēl lielāku naudas trūkumu. Pārfrāzējot slaveno teicienu: esam visi vienādi nabagi, tikai citi ir vēl nabadzīgāki…

Kā šajā situācijā rīkoties sabiedrībai? Lieta tāda, ka Kultūras ministrijas ēka nav tikai radošo cilvēku, bet visas sabiedrības problēma. Ja reiz VNĪ nav ieinteresēta ko darīt, jādodas talkā! Tāpat kā vairākos citos gadījumos, nepieciešams uzaicināt cilvēkus un uzņēmumus ziedot naudu un darbu, lai līdz Latvijas simtgadei savestu Kultūras ministriju tādā kārtībā, lai tās ārpuse un iekšpuse atbilstu mūsu kultūras slavai pasaulē. Ko darīt pagaidām? Varbūt mākslinieki varētu ietīt ēkas fasādi tikpat skaisti, kā tas nesen notika ar Doma baznīcas torni? Kāds, iespējams, iebildīs, ka tā būtu Potjomkina sādža… Toties nevajadzēs melot, izliekoties nezinām ēkas patieso funkciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Jānis Ivanovskis Atbildēt

    Var pilnībā piekrist rakstam, un vēl, ka MK gudrie nespēj ietekmēt “VALSTS(?) nekustamo īpašumu” vadību, apsaimniekotājus…

  2. Tas svelošais kauns un nelabums no pārēšanās. Aizejiet pavemt un būs labāk. Tādi plikadīdas kā mēs parasti dzīvo ar pustukšu vēderu, tāpēc javemj retāk.

    • Jānis Ivanovskis Atbildēt

      Rupjību rakstītājiem pašiem vajadzētu pāriet uz saviem apartamentiem – tualetēm un un neieskriet nejauši pie normālajiem cilvēkiem. Un vēl – tas redakcijas darbiniekiem – labojiet tādus “Ārā”, lai nepiesmirdina tīru vidi

  3. Man svelošs kauns par Rīgas pili un prezidentiņiem kas gatavi laupīt tautu. Ar kultūras ministriju varu lepoties, nav ar tik pliku pakaļu kā mēs, bet vismaz cilvēcīgi.

  4. ziedojiet nabagiem un KM! Atbildēt

    Anna – varbūt, ka tās svelošās izjūtas ir no kādas nelabas slimības?

  5. Cik labi, ka somos viss ir ideāli! Velns, dārga dzīvošana tikai tur…

  6. Kāpēc Žīgures k-dzi neinteresē, cik ziedotāju naudas tika izzagtas, ceļot šo Nacionālo bibliotēku, kuru ar apķēzīto jumtu nezinkāpēc sauc par gaismas pili?
    Kultūras ministrija ir izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jumta un fasādes tīrīšanai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
    Pretendentiem savs piedāvājums jāiesniedz līdz 23.maijam. Paredzamā līgumcena ir 110 000 eiro (bez PVN). Bet PVN Latvijā ir 21 % –
    tātad par visiem 150 000 eiro mazgās tos ķēzījumus no t.s. gaismas pils!
    Žīgures k-dze, pirms ostīt puķītes, lūrot no augšas vaimanāt par ministriju, der zināt, ka gaismas pils gadā izmaksā 3 miljonus.
    Ja šodien likvidētu kultūtras ministriju, neviens no tautas to pat nepamanītu – dažs aizgalda krēsla deldētājs pēc 8 stundu “ražīga darba” ar neiztrūkstošām kafijas pauzēm, nespējīgs nošļupstēt ko lietderīgu paveicis…
    Tauta daudz vairāk uztrauc Liepājas Metalurgs slēgšana, kur, darbavietas zaudējuši 2 600(!!!) cilvēku! Divu gadu laikā pastalnieku valdības acu priekšā tas noticis.

    • Jānis Ivanovskis Atbildēt

      Pārgudrajam melim par Nacionālo bibliotēku: spriežot pēc Jūsu uzrakstītā Jūs it kā būtu no valsts kontroles aparāta, BET īstenībā tie ir lieli meli.

  7. koka logus nomainis uz plastmasas surogātiem.

  8. Izskatam nav nozīmes, galvenais ka ir saturs!! Neskati vīru pēc cepures …

  9. Izskatam nav nozīmes, galvenais ka ir saturs!!

  10. Aizgāja latvietis uz atjaunoto Nacionālo mākslas muzeju. Ar prieku un lepnumu latvietis vēroja moderni iekārtotās telpas un apbrīnoja interesantās muzeja ekspozīcijas. Uzkāpa latvietis muzeja jumta terasē un sajūsminājās – cik liela un skaista ir viņa galvaspilsēta! Pēkšņi ………. starp namu rindām latvietis pamanīja kādu ne pārāk glītu ēku, kuru būtu jāremontē ………… un latvieti pārņēma “svelošs kauns”……..

  11. Ko kundze šūmējas. Ir valstis Rietumos, kurām tādas “Kultūras ministrijas” vispār nav.

  12. Reāli, bez pokazuhas Atbildēt

    Varbūt KM ēka simbolizē patieso LR kā valsts situāciju- nabadzību , nesakārtotību ; nepietiekamo kultūras nozaru finansējumu , mākslas nozaru mācību iestāžu pedagogu atstāšanu bez algas paaugstinājuma . Kādēļ izlikties ?

    • Tā ir > Reāli bez pokazuhas Atbildēt

      Dažs kurturelmadāma vēl nav pamanījis, ka LV 26 gados pārvērsta par …NABAGMĀJU ??? – no kuras cilvēki bēg kā mēra laikos …

  13. Vienreiz nenomazgāt gaismas pili – un pietiks ministrijas mājas nokrāsošanai.

  14. Vajag ieviest jaunu nodokli: kultūras ieelpa/kultūras izelpa. Elpojot sametīsim.

  15. Kāda ministre tāda ministrija.

  16. VNĪ naff laikam neviena kultūras cilvēka -laikam tikai rāvēji un ierāvēji…..

  17. Kas ir palodžu aplodas???

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+