Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. aprīlis, 2016
Drukāt

Ingmars Zemzaris: Valoda – mūsu lielākais nacionālais dārgums (22)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ingmars Zemzaris

 

Sava valoda ir mūsu lielākais nacionālais dārgums – tā sacījis Endzelīns. Ir dārgumi, ko glabājam aiz deviņām atslēgām. Turpretim valodu lietojam ik dienas – gan skolās un baznīcās, gan veikalos un krogos. Gan paliekamās grāmatās, gan viendienas ziņās, kas  rīt nevienam nebūs vajadzīgas. Taču valoda ir ne tikai jālieto, bet arī jākopj. Jā, mēs nedzīvojam diženā laikmetā. Tomēr, lai cik mazvērtīgs būtu tas, ko runājam vai rakstām, tas neatceļ mūsu atbildību par valodu, kuŗā to darām. Ja ne aiz cieņas pret sevi, tad kaut aiz pienākuma pret bērnu bērniem.

Modināt mūsu iemigušo interesi par savu valodu, ielūkoties tās vēsturē un tās bagātībā – tāds nolūks ir šai rubrikai. Un lai to ikreiz pavada kāds paraugs no vistīrākā mūsu valodas avota – tautas dziesmām!

Bet kā šo rubriku sauksim? “Mātes valoda” skan mīļi un izklausās latviski, bet patiesībā tas ir verdzisks vācu Muttersprache tulkojums. “Dzimtā valoda” ir nevainojama izteiksme. Tomēr parasta tā mums kļuvusi tikai krievu родная речь ietekmē. Tāpēc labāk dosim godu tiem, no kā savu seno un skaisto valodu esam mantojuši, tiem, kas to runājuši tīrāk par mums, un liksim šai rubrikai nosaukumu “Tēvu valoda” – kā latvieši savu valodu ir saukuši paaudžu paaudzēs.

Starp citu, ar tēviem te mums nav jāiedomājas tikai vīrieša cilvēki vien: tautas valodā tēvu vārdam ir arī nozīme ‘vecāki’. (“Vai tavi tēvi mājās?”)

Daži vārdi pārdomām

Lai no rubrikas būtu kāds gluži praktisks labums, aizrādīsim arī uz valodas kļūdām. Taču vispirms lūkosim novērst kādus fundamentālus maldus.

Atšķiŗot latviešu vikipēdijā šķirkli valoda, varam lasīt, ka “valodas galvenā funkcija ir saziņa”. Šo pašu apgalvojumu bieži varam lasīt mūsdienu valodnieku un nevalodnieku publikācijās. Tas ir lēti noticams, bet patiesībā dziļi maldīgs un bīstams.

Iedomāsimies vientuļnieku tuksnesī! Viņam valoda ir tikpat nepieciešama kā aktīvam pilsētniekam. Skaidrs, ka vientuļnieka situācijā valodai vispār nav saziņas funkcijas. Tomēr vientuļniekam tā ir nepieciešama, lai viņš varētu – domāt.

Skuķis, kas pļavā plūc jāņuzāles un pin no tām vainadziņu, var nezināt, kā katru zālīti sauc. Arī bezvalode gotiņa tai pļavā ganās, nezinot savas barības vārda. Tomēr pļavas zālītes vienādi objektīvi eksistē gan gotiņai, gan skuķim, gan visu zālīšu vārdu zinātājam Linnejam.

Pavisam citādi ir ar gara jēdzieniem. Tādas lietas kā, piemēram, ticība, godprātība, krietnums, žēlastība, tuvākmīlestība, piedošana bez šaubām pastāv, taču ārpus šās pasaules materiālitātes. Un tāpēc vienīgā “substance”, kas mums ļauj ar tām operēt, ir valoda. Jeb, Vilhelma fon Humbolta vārdiem sakot, valoda ir cilvēka “iekšējās esmes organs”.

Brāļi Grimmi savas monumentālās Vācu vārdnīcas titullapā ir likuši Jāņa evaņģelija vārdus: “Iesākumā bija vārds.” Saprotams, ka arī šam vārdam, kas bijis pirms pasaules radīšanas (jeb bijis pasaules radīšanas pirmpamatā), nav nekādas saziņas funkcijas, bet ir apziņas un idejas funkcija.

Valoda pirmām kārtām nodrošina cilvēka brīvās inteliģences funkcionēšanu, tā atšķiŗ cilvēku no mēmās kustoņu valstības. Valodas galvenā funkcija tātad ir pacelt cilvēka apziņu pāri materiālās pasaules iznīcībai. Lielā skaidrībā to pasaka Kristus: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.”

Kas grib uzsvērt valodas saziņas funkciju, var savu domu formulēt citādi (faktiski otrādi): no visiem saziņas veidiem galvenais ir valoda. Tā nu ir balta patiesība. Kaut kā jau mēs sazināmies arī ar žestiem, grimasēm vai grafiskām zīmēm. Tomēr visi šie saziņas veidi kopā neatsveŗ valodu. Bet tas nebūt nenozīmē, ka saziņa būtu valodas galvenā funkcija. Ja pastāv tāda sabiedrība, kur valodas galvenā funkcija ir saziņa, tad tā ir mežoņu sabiedrība. Iespējams, technoloģiski ļoti attīstīta mežoņu sabiedrība.

Bet kā minētie maldi attiecas īpaši uz mums, latviešiem, par to daži vārdi citā reizē.

***

Smejat, ļaudis dziesmiņai,

Nesmejat valodai:

Dziesmiņ’ mana izdomāta,

Valodiņa Dieva dota.

(No Lēdmanes)

***

Der zināt

Vēl pirms vāciešiem kristīgo ticību Latvijas teritorijā sludināja krievi. Tā nu kopā ar dažiem kristīgās baznīcas jēdzieniem esam mantojuši arī attiecīgos krievu vārdus, piemēram, svēts, grēks, sods (no судъ), baznīca, gavēt. Ir mums no tiem laikiem arī citi aizguvumi no senkrievu valodas, piemēram, zvans, grāmata, bļoda, žēl, pīrāgs, pūkas. Šie vārdi kā seni patapinājumi, protams, nekādā ziņā nav skaužami no mūsu valodas.

Toties lieki ir ieviest svešus vārdus labu savējo vietā. Kāpēc mums gardās sēnes jāsauc krievu vārdā par “baravikām”, ja mums pašiem ir savs labs vārds cietene jeb cietā beka?

***

Valodas kļūda

Kā mums ir vārds toreiz no to reizi, citreiz no citu reizi, tāpat arī pašreiz no pašu reizi – nevis “patreiz” (nevar taču teikt “patu reizi”!). Pareizs un labs ir arī vecais vārds patlaban.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. … nevis “patreiz” (nevar taču teikt “patu reizi”!). /C/

    Bet vai tad nevar teikt ‘ir pati reize’ (ar domu – nu ir ‘īstā reize’, ‘labākā reize’)? Jebkurā gadījumā vārds sen pierasts un vismaz manās ausīs nebūt neskan aplami.
    ‘Tēva valoda’ – varbūt tomēr atstāsim to cieņu mātēm. 🙂 Šķiet, ir zināms, ka lauvas tiesu Dainu sacerējušas tieši sievietes, kā arī – bērnam, kas izaudzis jauktajā ģimenē, noteicošā būs tieši mātes valoda, lai gan viņš vienlīdz labi pārvaldīs arī otru (tēva). Un ne tikai tas – arī pieskaitīs viņš sevi drīzāk latviešiem, lai gan uzvārds būs (kā jau parasti Latvijas gadījumā) krievisks.

    • “Pašreiz” ir apstākļa vārds: kad? – šo pašu reizi, šajā pašā reizē, nevis kad? – šī pati reize.

      • Ak tad ‘patlaban’ (kas vēl dīvaināks vārdu savienojums, ja ta padomā) ir pareizi teikt, bet ‘patreiz’ ne? 😉

  2. Paldies par rakstu! Sen nebiju lasījusi rakstu, kurā tik skaidra izteiksme!
    Un par apgalvojumu “Ja pastāv tāda sabiedrība, kur valodas galvenā funkcija ir saziņa, tad tā ir mežoņu sabiedrība” ir vērts diskutēt jau no 5.klases, kad latviešu valodas stundās padziļināti sāk mācīt par valodas funkcijām.

  3. Lielākais dārgums ir Latvijā dzīvojošie gudri cilvēki un vinalga kādā valodā runā. Esam ES !

  4. Rakstā minēta ,mātes valoda’ kā tulkojums. Tādu mums dučiem: dzelzceļš, lidlauks, lidosta, ūdenskritums, bērnu dārzs, utt. Mums ir mātes valoda, jo māte ir vienmēr bijusi tā, no kuras bērns tieši valodu mācījās, kamēr tēvs strādāja laukā vai kungu rijās. Mums ir latvisks termins vārdam ,,rubrika“, ko autors, liekas, aizmirsis. Svarīgākais nav pat pieminēts: nav valodas, nav tautas. Ļoti baidos, ka vadoties no līdz šim redzētā, mūsu pulgotā un kājām mīdītā valoda nepastāvēs līdz 2100. gadam

  5. Beidz nu kaukt par sliktās krievu valodas ietekmi! Visu laiku ar krievu valodu karojot neredzam citu valodu ietekmi. Paskaiti, cik pats savā rakstā nevajadzīgus svešvārdus lietoji! Lielākie valodas ienaidnieki ir tieši valodas sargi-valodnieki. Palasi, paklausies mūsu deputātu, ierēdņu, ministru, “kultūras ļaužu”teikto! Ja teikumā no desmit vārdiem ir 7 svešvārdi, tad nu tiešām esam vienā īstā… Vēl varētu saprast, ka nav atbilstošu vārdu latviešu valodā, bet tas tā nav. Nesaukšu visus svešvārdu simtus, kas pārņēmuši mūsu prātus. Ja netici, ieslēdz televizoru,radio, palasi laikrakstus! Tādas tās lietas,valodniek, klausies ar abām ausīm, būs labāk dzirdams!

    • Uzmina uz varžacīm, ja? Šis ir tikai viens raksts no veselas sērijas. Gan jau pieminēs nevēlamus aizguvumus no citām valodām. Kaut kā mums latviešiem patīk “riet un kost” tiem, kas labu vēlot, dod kādu noderīgu padomu, jo laikam taču kremt. Es saku paldies par šiem rakstiem. Atgādināja laikus pirms daudziem gadiem, kad LR1 bija mazās starpraidījumu pauzes ar kļūdu labotāju (laikam taču Silviju), kas bļāva- kļūda, kļūda!

  6. Valoda – nacionālais dārgums… Nu jā, nekā cita jau vairs nav. Ražošana nolikvidēta, meži izcirsti, tauta iztrenkāta pa pasauli. Muldamais vien palicis.

  7. Būtu tik Latvijā vēl tēvu laikos stādītie meži, tad par “baravikām” vai “cietām bekām” tiktu skaidrībā!
    Vai a.god. Zemzara kungs ir redzējis, kas paliek mežā pēc somu Arbro-Stroke Harveter – 400, kad pat kluci nav kur vienatnē nolikt?

  8. Par šo “tēvu valodu” runājot. Tie,kas bija skolnieki 1942.-44.gados, latviešu valodas gramatiku mācījās no ne pārāk biezas grāmatiņas,uz kuras vāka lieliem, tautiska stila burtiem bija lasāms:”TĒVU VALODA”. Tad kāda problēma atjaunot šo jēdzienu? Iznāktu it kā senas vērtības restaurācija.

  9. ................... Atbildēt

    TĀPĒC ČEKAS TROĻLI GRIB SAJĀT LITERĀRO VALDU. LIELS PUNKTS.

  10. Tādi vārdi kā svēts,grēks, žēl, mūsu kosmopolitiskā sabiedrībā ir lieki un sen izravēti no apziņas.Kā var būt kas svēts,ja nekas nav svēts,izņemot naudu,kā var būt grēks ja cienījams ir gejs un praids,kā var kaut ko žēlot ,ja visi esam savā starpā konkurenti,arī grāmatas neviens nepērk un nelasa,palikusi tikai bļoda,kas augšās sasniegusi siles izmērus.

  11. vēl karogs!
    pārējais izpārdots….

  12. “Valodas galvenā funkcija tātad ir pacelt cilvēka apziņu pāri materiālās pasaules iznīcībai.” Dziļi un patiesi. Paldies!

    • Pacelt cilvēka apziņu pāri materiālās pasaules iznīcībai var arī senebreju, latīņu, angļu, vācu, spāņu, itāļu utt. valoda. Skat’, pat īru vairākums sen kā pārgājis no savas tēvu valodas uz angļu….

    • Prieks par rakstīto – skaidroto. Domāju, runāju tēvu valodā, citādi izteikties grūti – nesapratīs citādie.

    • Prieks par rakstīto – skaidroto. Domāju, runāju tēvu valodā, citādi izteikties grūti – nesapratīs citādie.

  13. Rubrika!!!

  14. Rubrika? Latviski? Tukša runa, ja pats nemāk latviski rasktīt.

    • Kas vainas rubrikas vārdam? Rubrika ir latīņu vārds, kas sākotnēji nozīmē sarkanu zemi vai sarkanu krītu. Pēc tam par rubriku sauca ar sarkanu krītu iezīmētu teksta nodaļu vai ar sarkanu krāsu rakstītu virsrakstu. Tagad ar rubrikas vārdu saprot noteiktam tematam veltītu nodaļu periodiskā izdevumā vai raidījumā.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+