Egils Līcītis: Šaha karaļu vietā varbūt labāk pastmarku sēriju “Rīdzenes sarunu biedri”? 1
Visādi atbalstāmā, vēstures, ģeogrāfijas iepazīšanā vērtīgā un izglītojošā pastmarku krāšanas prakse ejot mazumā. Bija laiks, kad pat pirmziemnieki devās odisejā uz tālo pasauļu zaigu, lapojot albumu ar dārgumiem no Zanzibāras vai Tanganjikas, bet tagad agrākie kolekcionāri kļuvuši par diezgan krunkainiem, iesirmiem vīriem vai metuši nodarbi pie malas. Krājēja instinkts nav gan izdzēšams, un mūsdienās jaunā paaudze marku vietā kolekcionē visādus jancīgus štruntus, kurus, kad mantiņa apnīk, var vieglu roku ielaist atkritumu tvertnē, ķer pokemonus, bet tādas aizraušanās intelekta līmeni neceļ.
Tomēr, teiksim, jubilejas monētas ir iecienītas kā krāšanas vai apdāvināšanas priekšmets, un Latvijas Banka, mīlēdama numismātus, kaļ sudraba, zelta un vara naudu ievērojamā sortimentā, savukārt marku klajā laidējs Latvijas Pasts, iespējams, nav apveltīts ar tik bagātu iztēli un izdomu kā Rimšēviča kunga kaltuve. Filatēlisti nemaz nejūtas aplaimoti ar nesen pasta izdoto marku “Saki korupcijai nē” ar apgāztām šaha figūrām uz ķieģeļruda fona, kas nez vai raisa kolekcionāra apetīti. Citām reizēm uz markas attēlots gada dzīvnieks āpsis, jubilārs Veidenbaums vai kosmosā uzšautais Latvijas pirmais mākslīgais Zemes pavadonis “Venta”, kas varbūt arī neceļ pastmarku krāšanas popularitāti un izplatību.
Tajā pašā laikā Igaunijā… “Eesti post” pēdējais jaunums ir marka ar glīto prezidenti Kersti Kaljulaidu par godu vienam amatā pavadītam gadam. Igauņi pieminējuši arī lielo ziemeļnieku Lennartu Meri un atcerējušies Arnoldu Rītelu 75 gadu jubilejā, veidojot patīkamu paražu likt uz markām valstsvīrus.
Vai gan mums nebūtu vīru un sievu, kas atzīmējami uz markām vēl savas dzīves laikā? Paredzamas iebildes, ka tā nebūtu mūsdienām atbilstīga tradīcija, jo pirms simt gadiem dominējošais stāvoklis attēlošanā uz pastmarkām piederēja karaļiem un citiem monarhiem, prezidentiem un diktatoriem, ieskaitot Ādolfu. Vai tas būs politkorekti, ja mēs atgrieztos pie paražas iemūžināt vēsturiskas personas, nevis āpsi?
Nez vai demokrātijai nodarīs lielu skādi un postījumus, ja arī šodien “mūžības skartos” cilvēkus novietotu uz markām. Diez vai pēc Igaunijas parauga daudzi Latvijā piekristu, ka prezidents Vējonis jau pelnījis šādu pretimnākšanu, bet kāpēc neatzīmēt citus bijušos Rīgas pils saimniekus Vairu Vīķi-Freibergu, Bērziņtēvu, Gunti Ulmani vai Zatleru? Kāpēc nepagodināt mūsu izcilības sportā? Jau oktobrī vairs nav jautājumu, kurš būs Latvijas 2017. gada sportists un sportiste. Vīriem tas noteikti būs pasaules meistars maratonā U-100 grupā Visvaldis Lācis, bet sievām brašā Aļona Ostapenko, kura, bruņota tikai ar tenisa raketi, Latvijai atnesusi slavas pilnas uzvaras. Vai nevar rast iespēju nodrukāt markas ar bijušajiem premjeriem? Agrāk valdības galvas tik ātri rotēja, ka atmiņas vējš aizpūtis, kurā gadā Ministru kabinetu vadīja un kā izskatījās Krasts vai Emsis.
Un, ja pasts grib piedalīties korupcijas profilaksē un novēršanā, efektīvāks pretlīdzeklis būtu nevis zīmēt šaha karaļus, bet veselu pastmarku sēriju “Rīdzenes sarunu biedri”. Cilvēki šādas markas labprāt iegādātos, krātu, līmētu uz vēstulēm un mainītos ar citiem filatēlistiem. Mums ir lielo pilsētu mēri, kuru valdīšanai neredz ne sākuma, ne beigu, – kā Uldis Sesks vai Rāviņkungs un citi. Atkal sanāk vesela sērija! Un, lai nepārmestu politiski iespaidotu marku izdošanu, arī Nilu Ušakovu varētu “iemarķēt”. Rīgas pilsētas lielvecākais nepaguris strādā trešo termiņu, saplēsis līgumu ar Putina partiju, par to vietējā krievu interneta platformā noslānīts par “vlasovieti”, kas ir briesmīgs apvainojums. Lai Nilam tiek vismaz sāpju nauda, ka pasts piešķir vietu uz mūsu markām.
