Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. septembris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Izglītība atšķir cilvēku no dzīvnieka
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Knauķis nes gladiolu, tik lielu kā koks, gandrīz divu pirmklasnieku Sprīdīšu augumā. Caca no 11. klases dedzina ar uzkrāsotām spilgtām lūpām, jo, kā teikts žurnālā “Sīrups” – 1. septembris ir iemesls šādi paspīdēt. Pēc vasaras brīvlaika rudens, kā vēsta pusaudžu horoskopi, ir izdevīgākais laiks ielaist savā dzīvē jaunu puisi. Arī bēdīgi slavenajam bastotājam no astotās C Zinību diena bijusi iegansts izrāpties no gultas, lai iečekotu, vai brīvdienās vecās klasesbiedrenes beidzot pārvērtušās par stilīgām būtnēm ar piebriedušiem apaļumiem, lai ievērtētu jauniņās. Visus krietnos skolēnus, kuri atgriezušies no ceļojuma kopā ar sencīšiem pa Kanāriju salām vai no vecmāmiņas laukos, kur noganījuši saimniekiem lopus vai uz brītiņu uzniruši no interneta dzīlēm, kur atsituši pirkstus no datortaustiņu klabināšanas, sauc zināšanu slāpes. Visus – zubrilas un dauzoņas, teicamniekus un draiskuļus – atplestām rokām gaida ģeogrāfs Pitons, matemātiķe Kobra, sporta skolotājs Sadists, foršo skolotāju kolektīvs un, protams, arī skolas apkopēja ar mešanai laikus sagatavotu slapju lupatu, kas iznīcina visu dzīvo un kustīgo piecu metru rādiusā.

Ikvienam no 200 000 knēveļiem, kas šodien ir ceļā uz gaišo skolas namu, ir pilnīgi skaidrs, ka izglītība ir tā, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka, un ka zināšanas ir vienīgā bagātība, ko nevar zaudēt. Tamdēļ viņiem ir sapirkti palīglīdzekļi – dzēšamgumijas, klades, flomāsteri, saspraudes un aifoni. Tamdēļ viņi iekals gramatiku, lai mācētu uzrakstīt vārdu “Napaleons”, sekos līdzi Kobras uz tāfeles izlocītajām skaitļu rindām, izbursies cauri abrakadabras ķīmijas formulām un gatavi pat pieciest jebkādus pazemojumus no Sadista, lai sportā nedabūtu divnieku ar komentāru – tu, resnā, esi absolūtā nulle tautasbumbā! Jaunekļi un jaunekles negausīgi patērēs literatūru, kāda vien pieejama sociālajos tīklos. Paldies, ka no obligātās programmas strīpotas Upīša biezās bībeles – tos ķieģeļus vairs tikai pensionārs spēj izlasīt. Bērni ir atvērti apgūt jaunos priekšmetus – viņiem mācīs ķīniešu valodu un biznesmācības pamatus, pasniegs par nepilngadīgo seksu, kā pareizi meklēt papardes ziedu. Lai kāptu zināšanu kalnā, arī lielākās ballētājas un krutākie džeki līdz nākamajai vasarai padosies par vispārizglītojošās mācību iestādes gūstekņiem un izglītības sistēmas mocekļiem.

Bet par ko mēs, vecāki, varam būt ar garantiju droši? Kopš augšāmcēlusies Gaismas pils, mūsu mazuļi vairs truli neblenzīs teļļukā, nekvernēs pie datora un bez jēgas nedīdīsies ar savu ielas branžu. Mūsu mīļie kā ķipīši sēdēs pie bildu abicēm Nacionālajā bibliotēkā, lai kļūtu par inteliģentiem kultūrcilvēkiem, augsti mācītiem zinātņu vīriem un sievām, kāds apzinīgākais uzkāps pat par akadēmiķi. Viņus izvirzīs par Latvijas lepnumu – 2044.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tikko manīju tos topošos inteligentus (bariņā) mazlielveikalā. Kāpēc gan 12. klasi nez tā savajadzējas kādiem??? Nepaspēj valsts “iezombēt” visu nepieciešamo politkorektumu vidusskolā vēl… 11 gados?
    Pie darba tos zirgus un pēc iespējas ātrāk, lai nav tā hormonagresija un
    jauno “teļu” aprobežo’tība nevietā citiem jāklausās!
    Starp citu kādai tur tantai konflikta laikā pat vēlēja nomirt
    un ne tikai spogulī paskatīties. “Narcisi” aug toposše vai kā?
    :(?

  2. Mans suns gāja suņu skolā! Pabeidza labi! Tātad no cilvēka neatšķiras!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+