Mūsu nacionālais dārgums: 
a cappella
 0

2013. – Dziesmu svētku – gada norisēs centrālā vieta būs ierādīta svētku galvenajai vērtībai – a cappella (bezpavadījuma) dziedāšanas tradīcijai, kas Latvijā kopš 19. gadsimta vēsturiski izgājusi cauri dažādām stilistiskajām metamorfozēm un formām, turpinoties jaunrades meklējumos mūsdienu mūzikā. 


Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

“Latvian Voices” albums “Tā kā taka” ir brīnišķīgs a cappella dziedāšanas paraugs, ko ieskaņojusi vokālā grupa – septiņas jaunas latviešu profesionālas dziedātājas. Gandrīz visas 2009. gadā izveidotā ansambļa dalībnieces (Laura Jēkabsone, Karīna Kaminska, Nora Vītiņa, Andra Blumberga, Elīna Šmukste, Laura Leontjeva un Zane Stafecka) ir ieguvušas augstāko izglītību Latvijas Mūzikas akadēmijā kordiriģēšanas specialitātē. Jaunajā diskā ietvertās tautasdziesmu aranžijas, ko veidojusi gan Laura Jēkabsone, gan citas grupas dziedātājas, kā arī oriģinālkompozīcijas, atrodas brīžam gandrīz nedefinējamā stilistiskajā izplatījumā – krustcelēs starp klasiku, folkloru, džezu un popmūziku. Grupas dziedāšanas kultūra ir perfekta, ansamblī saliedēta, kaut arī katras balss īpašniecei piemīt individuāls tembrālais spilgtums. Lai arī reizēm izmantotas pat dažādas dziedāšanas manieres, vokālais audums veidojas kā vienots veselums. Tas ir izcils sniegums vienas noskaņas un viena poetizēta skaistuma standarta ietvaros, kam tomēr pietrūkst kontrastu, lai cik krāsaini skanētu Z. Liepiņa “Pasaciņa” vai cik atraktīva būtu grupai “Cosmos” veltītā dziesma “Kuito”. Ansambļa dalībnieču radošā aktivitāte, sadarbība ar pasaulslavenajiem “The King’s Singers”, kā arī uzvaras konkursos ir tikai daži faktori, kas ļauj nojaust ansambļa turpmāko radošo izaugsmi.


CITI ŠOBRĪD LASA

Gada nogalē nācis klajā arī Raimonda Paula kormūzikas disks “A cappella” – simptomātiski, jo arī 
Maestro kļuvis par vienu no Dziesmu svētku simboliem. Komponista devums kormūzikā gan savā ziņā ir diskutabls, jo nopietnās mūzikas laukā viņš ienācis ar ziņģēšanas un jaunāku laiku popmūzikas zīmēm, radot kaut ko starp 19. gadsimta romantisko dziesmu stilizāciju un korim a cappella pārliktu džezisku popmūziku, ziņģi vai balādi. Taču – arī melodiski pievilcīgu, vokāli skanīgu, profesionāli meistarīgu un kordziedātāju akceptētu. Līdzās virknei dziesmu ar Jāņa Petera, Egila Plauža, Leona Brieža, Arvīda 
Skalbes un Viljama Šekspīra vārsmām albumā ietverts arī Latvijas upēm veltīts astoņu kordziesmu cikls ar Ineses Zanderes dzeju.

 

 

 

Baltijā lielākā nošu izdevniecība “Musica Baltica”, kas specializējusies latviešu komponistu darbu izdošanā, nu jau vismaz dažus gadus sevi pieteikusi arī kā skaņu ierakstu izdevēja. Jauniešu kora “Balsis” albumā “Missa a cappella” ietverts viens no komponista Uģa Prauliņa, manuprāt, labākajiem darbiem – “Missa Rigensis” (Rīgas mesa), kā arī lietuvieša Vītauta Miškina “Missa Brevis Es-Dur”. Opusi ieskaņoti diriģenta Inta Teterovska vadībā. Izcils koris un mūzika, kurā saaužas senās un laikmetīgās mūzikas elementi, sabalsojoties ar folklorā vai masu kultūrā pasmelto dzīvīgo pulsu. Respektējama mūzikas, interpretācijas un ieskaņojuma kvalitāte!

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.