Foto – LETA

“Mūsu pienākums ir tikt galā” 0

Gita Babajana,
 valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Iļģi” vadītāja:
 “Mūsu aprūpes iestādē pavisam ir 307 klienti, protams, aprūpētājiem, medicīnas māsām un citiem darbiniekiem ar daudziem iemītniekiem ir ļoti grūti, jo ne vienam vien ir psihiska rakstura traucējumi. Lai izvairītos no agresīvām situācijām, mūsu darbinieki ņem vērā šo cilvēku stāvokli un vajadzības. Nekas nenotiek tā uzreiz – hop! Nesavaldīgumam ir simptomi, pazīmes. Personālam ir svarīgi jau laikus just, prognozēt un attiecīgi rīkoties. Galā tiekam. Ja nu tomēr gadās kāda reize, kad situācija kļūst draudīga, saucam neatliekamo palīdzību. Cilvēku siet pie gultas, tā ierobežojot viņa kustības brīvību, – nē, tā nedrīkst. Cita lieta, ja klientu, kam grūti savu ķermeni noturēt, ratiņkrēslā nodrošinām pret izšļūkšanu. Līdzīgi kā mazuli bērnu ratiņos. Ir arī cilvēki, kuriem, izdarot dūrienu vēnā, jāfiksē roka. Bet tādu jostu, ar kurām piesiet pie gultas, mums nemaz nav.”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Maija Upmale,
 Krustpils novada pašvaldības aģentūras “Jaunāmuiža” direktore:
 “Ministru kabineta noteikumos viss ir stingri noteikts – gan tas, ka ierobežot kustības brīvību ļoti nemierīgiem un nesavaldīgiem cilvēkiem klientu istabā nedrīkst, to var darīt tikai speciāli aprīkotā telpā, gan tas, uz cik stundām to drīkst darīt un ka notiekošais jāatspoguļo žurnālā, gan tas, ka tādos gadījumos jāveic pacienta novērošana. Mūsu 214 klientu vajadzībām – ap 50 cilvēkiem ir vidēji smagas psihiskas saslimšanas – šādas speciāli ierīkotas telpas nav, un mēs neatļaujamies cilvēku piesiet pie gultas vai kaut kā citādi fiziski ietekmēt. Ir gadījumi, kad nemierīgo cilvēku vedam pie psihiatra uz Jēkabpils poliklīniku, bet, ja klients kļūst īpaši nemierīgs, radot draudus pats sev un apkārtējiem, vedam uz Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Tur viņu ārstē, pēc tam ved atpakaļ pie mums. Mūsu darbinieki ir apmācīti, kā sarežģītos gadījumos rīkoties. Sanāksmēs un semināros visu izrunājam, pats par sevi saprotams, ka mūsu pienākums ir tikt galā jebkurā situācijā.”

Andris Badūns,
 veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs:
 “Mūsu centra teritorijā atrodas arī poliklīnika un neatliekamā palīdzība, blakus ir ārsti. Tā tas ir jau kopš Dagdas slimnīcas pārveidošanas par iestādi, kurā sniedz gan medicīnas, gan sociālos pakalpojumus. Turklāt pie mums ik pa laikam brauc narkologs no Daugavpils un psihiatrs no Rēzeknes. Mūsu klienti ar savu parakstu ir apliecinājuši, ka ievēros noteikumus, piemēram, ka alkohola reibumā nepārvietosies ar ratiņkrēsliem. Aprūpētāji ir apmācīti, viņi zina, ka ikdienā jāprot labvēlīgi atrisināt jebkuru radušos situāciju. Protams, kādreiz gadās, ka garīgi slims cilvēks pēc alkohola lietošanas nu nekādi nav savaldāms. Tad ar narkologa norīkojumu aizvedam viņu uz Daugavpils narkoloģisko nodaļu. Reiz bija gadījums, kad kliente bēga, izsaucām policiju. Es centrā strādāju jau četrus gadus, visu šo laiku īpašu problēmu ar disciplīnu nav bijis. Man kā vadītājam ir stingras prasības, arī darbinieki ļoti labi saprot, kur viņi strādā un ka vienmēr jābūt gatavībā palīdzēt tam vai citam klientam miermīlīgā ceļā pārvarēt uznākušo neapmierinātību un dusmu lēkmi, kas var novest līdz agresivitātei.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Sandra Fiļipova,
 Alojas novada veco ļaužu pansionāta “Urga” direktore:
 “Es uzskatu, ka sociālais darbs – tā ir misija. Visu laiku ir jāmācās, jāizglītojas. Jau 25 gadus esmu pansionāta vadītāja, bet pavisam šajā ie­stādē esmu nostrādājusi jau 32 gadus. Esam panākuši, ka pansionāta 45 iemītniekiem radīti ļoti labi apstākļi dzīvošanai, lai klientos nerastos neapmierinātība un mazinātu kašķēšanās iespējas. Jau tas vien, ka mums ir tikai vienvietīgas un divvietīgas istabas, daudz ko izsaka. Mums spēkā ir sena tautas gudrība: “Visi man labi bija, / Ja es pati laba biju.” Ja nu kādreiz netiekam galā pašu spēkiem, klientu vedam uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.”

Fakti


* Rīgas sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” konstatēta gados vecas sievietes piesiešana pie gultas, fiksācijas jostas iegādātas vairumā.

* Labklājības ministrijas (LM) uzsāktā pārbaude par “Gaiļezerā” atklāto situāciju turpināsies līdz 2014. gada 20. janvārim.

* Sākot ar 2014. gada 2. janvāri, LM interneta vietnē www.lm.gov.lv būs sadaļa “Konstatētie sociālo pakalpojumu sniedzēju pārkāpumi”, kur sabiedrībai būs pieejama informācija par negodprātīgiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.