Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūnijs, 2016
Drukāt

Šnore: Mūsu pieredzei ar migrantiem jāattur Eiropa no pašnāvības (28)

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins
Edvīns Šnore

- Dzimis 1974. gada 21. martā Saulkrastos.
- Absolvējis Rīgas Angļu ģimnāziju (1992), Latvijas Universitātē ieguvis politikas zinātnes un starptautisko attiecību bakalaura (1996) un maģistra grādu (1998); līdztekus studējis Norvēģijas Tautas augstskolā (1993 – 1994) un Oslo universitātes Politikas zinātnes institūtā (1997); LU ieguvis vēstures zinātņu doktora grādu (2013).
- No 1995. līdz 1999. gadam strādājis Aizsardzības ministrijas struktūrās, arī NBS štābā; no 1999. līdz 2000. gadam – Latvijas Tehnoloģiskajā centrā.
- No 2000. līdz 2014. gadam ar informācijas tehnoloģijām saistītu ES projektu vadītājs multimediju uzņēmumā "RIDemo".
- LR 12. Saeimas deputāts, ievēlēts 2014. gadā no Nacionālās apvienības. Latvijas delegācijas vadītājs EDSO Parlamentārajā asamblejā.
- Pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Padomju stāsts" (2008) un "Nezināmais karš: Baltijas pretošanās" (2016) autors un režisors.
- Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2008) un Igaunijas Māras Zemes krusta ordeni (2009).
- Precējies. Sieva Evita, dēli Oskars (6) un Kārlis (5).

Sapnis, kas pārvērtās murgā, – tā filmas “Padomju stāsts” pieteikumā tās autors EDVĪNS ŠNORE raksturo čekistu režīmu. Nule ir nākusi klajā viņa otra filma “Nezināmais karš. Baltijas pretošanās”, kas turpina iesākto, šoreiz atklājot savulaik noklusētas un vēlāk rūpīgi slēptas vēstures lappuses par nacionālo partizānu cīņu pret murgu. Mūsu saruna par to, kāpēc vēstures mācības nedrīkst aizmirst. Un arī par to, kas dod spēku un vieš cerību.

– Tava jaunā filma ir daudz klusāka un vienkāršāka par iepriekšējo, taču tikpat dziļa un nopietna. Tā aizpilda vēl vienu balto plankumu mūsu vēsturiskajā atmiņā. Arī šī filma ir angļu valodā. Kāpēc?

– Abas manas filmas ir domātas pa lielākai daļai Rietumu skatītājiem, kas gandrīz neko nezina par Baltijas valstīm un to, kas te notika pirms un pēc Otrā pasaules kara. Man bija svarīgi parādīt pasaulei, ka mēs pretojāmies, ka Baltijas tautas nevis padevīgā nolemtībā pieņēma okupāciju, samierinājās ar to un ļāvās lēnai iznīcībai, bet pirmos desmit gadus ar ieročiem rokās aktīvi pretojās, un šī pretošanās bija nozīmīga visas Eiropas kontekstā. Ir dzirdēts par franču pretošanās kustību, par baltkrievu partizāniem, taču mums arī ir ar ko lepoties un ko stāstīt savai jaunatnei.

– Edvards Lūkass, ietekmīgā britu nedēļas laikraksta “The Economist” vecākais redaktors, tavu jauno filmu ir jau ieteicis saviem sekotājiem sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”. Vai esi domājis, kā filma varētu tikt izplatīta Rietumos un Latvijā?

– Filmas galvenie atbalstītāji bija “Daugavas vanagi”, pārsvarā ziedotāji no ārvalstīm. Domājam filmu izplatīt elektroniski vietnēs “amazon.com” un “iTunes”. Ar laiku ceram laist klajā DVD, ko varētu dāvināt Latvijas skolām.

– Pēc “Padomju stāsta” Maskavā tevi simboliski pakāra un sadedzināja. Tāds publisks vudu rituāls tika noturēts. Kā ir pēc šīs filmas?

– Pēc šīs dedzinājuši vēl nav. Varbūt tādēļ, ka filmai pagaidām vēl nav bijusi liela publicitāte.

– Toreiz viņi kāra un dedzināja, filmu vēl neredzējuši. Daudzi no pūļa pat nezināja, ka tā ir filma, nevis grāmata.

– Toreiz bija citādi. Pirmizrāde notika Eiropas Parlamentā, kur bija aicināti arī žurnālisti. No Krievijas ieradās divas televīzijas grupas, sacēla ažiotāžu, kam sekoja histēriska reakcija Maskavā. Kremlis baidās no ikviena, kas atmasko staļinisma baisos noziegumus, jo tas apdraud Putina izdomāto nacionālo ideju. Taču pēc tās kāršanas un dedzināšanas Edvards Lūkass uzrakstīja recenziju, kas tika publicēta “The Economist”. Un tad jau filma aizgāja pa visu pasauli. Tagad Kremļa mediji ir gudrāki, paši mani nereklamē. Un arī laiki ir mainījušies, Rietumos ir dziļāka izpratne par procesiem Krievijā. Pirmā filma bija par komunisma asiņaino būtību, man bija svarīgi atklāt acīmredzamas paralēles starp nacismu un komunismu, par ko Rietumos zināja maz. Patlaban ir mainījies informatīvais fons. Pirmkārt, Kremlis jau ir pieradis, ka top filmas un grāmatas, kas atmasko čekistu režīmu, otrkārt, viņiem tagad problēmu pietiek arī bez manis – Ukraina, Sīrija, sankcijas. Ar ko pēdējos septiņdesmit gados Krievija var lepoties? Ne ar ko!

– Paši krievi ironizē: Krievijas galvenais sasniegums Putina sešpadsmit valdīšanas gadu laikā ir uzvara Otrajā pasaules karā.

– (Smejas.) Un vēl naftas cena.

– Tagad ar to pagrūti, nokrita.

– Tāpēc paliek tikai Uzvaras svētki. Līdz 1965. gadam neviens 9. maiju nesvinēja, Brežņeva laikā to datumu izvilka saulītē. Jo nekā cita jau viņiem īsti nebija – miljoni izsūtīto, nomērdēto, noslepkavoto. Interesanti, ka visas apkārtējās valstis gan toreiz, gan tagad ir nevis draudzīgi kaimiņi, bet ienaidnieki. Varētu jautāt: kāpēc gan tik slikti cilvēki dzīvo Krievijai pa perimetru?

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Paldies Edvīnam Šnorem par labo rakstu! Piekrītu arī “K K” paustajam ka Šnore būtu labs prezidents.

  2. Paldies par interesanto un vērtīgo sarunu!

  3. K-K 15. jūnijs, 2016 18:48
    Atbildēt

    … Pec manam domam: ar laiku … Nakamais DDD Latvijas Prezidents !
    ——————————–

    Jā,jā – ja tā laipojot viņš turpinās, tad droši vien reiz pievienosies pārējajiem 4.maija kliķes pretlatviskajiem prezidentiem, jo nebūs kliķei ne traucēklis, ne neērts!
    Un…kā latvietim – filmas “Padomju Stāsts” autoram , bija nepiedodami maz , gandrīz nemaz nekas teikts par “Baigā gada” notikumiem Latvijā, leģionāru rašanos un par to, kā viņus, kā tikai mobilizētos – godīgus frontiniekus pamatoja apsargāt Nirnbergas nacistu noziedziniekus, tā kremļa melus par leģionāriem, kā žīdu bendēm kliedējot visā pasaulē, kur vian filma demonstrēta. Bet…šie tik būtiskie fakts netika atklāti un nac svarīgi, kā un cik smuki to ataisno.

  4. Filmā neiegāja kāda zīmīga epizode. Jautāts, kā vietējie – latvieši un lietuvieši – izturējās pret čekistiem, viņš vaļsirdīgi atzīstas: slikti izturējās, nepakļāvās, neko nedeva, bet mēs paši visu ņēmām, neprasījām. Tātad viņš labi apzinās, ka okupantus te nemīlēja, taču viņu tas nesatrauc.
    ——————————-
    Dīvaini, bet šādas, okupantus-čekistus atmaskojošas replikas, šādas patiesi krievu agresorus raksturojošas epizodes netiek iekļautas nekur jau visus 26,”brīvās” Latvijas gadus!
    Un uzņemot vēl filmas par rožkalniem, neintervējot neērto Grantiņu, vai pieminot garāmejot, top skaidrs, ka šādas filmas skatīties nav vērts, tada tipa “pareizās” jau no 45.gada guļ noputējušas un neskatītas. Un vēl – ja var tik “drosmīgi” runāt par to laiku okupantiem un okupāciju, tad varb. Šnore var arī saņemt visus spēkus un tomēr pateikt Patiesību arī par Faktu, ka okupācija NAV mums beigusies,jo okupanti joprojām ir te un izsaimnieko, izputina mūsu valsti un perina azotē “zaļos vīriņus” lielā skaitā!

  5. … Pec manam domam: ar laiku … Nakamais DDD Latvijas Prezidents !

    … Tas pasaka visu, kas sakams latvietim … !!!!

  6. Padevušies latvieši nav nekad. Pretošanās nīstajai varai bija ļoti daudzveidīga, tādēļ tā tik ātri sabruka. Tomēr priecāties kā bija, tā ir daudz par agru. Bijušie kā bija, tā ir pie varas, un dara ne jau to labāko.

  7. Papētiet foto, pilsonīši! Šnore jau pamatoti demonstrē Big American smile – droši vien nojauš, ka Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Nilu Muižnieku “nepiekāst”:
    “Ekskluzīva intervija ar Nilu Muižnieku: Krīze ir nevis Eiropā, bet Sīrijā” (LSM)

    • atklāts smaids – tas izrādās ir “amerikānisms'”, tātad nosodāms. Ņirdzīgs, agresīvi saviebts mūlis, kādus var redzēt gan ar Georga lentītēm pie pieminekļa Pārdaugavā, gan tagad Francijā Krievijas futbola fanu rindās, cik noprotams, Kvadrātam tuvāks. Par gaumi nestrīdās.

  8. Ne jau mēs – latviešu tauta – jaucamies Krievijas dzīvē, bet Krievijas politiķi un šovinisti jaucas mūsu dzīvē, atklāti paziņo vēlmi atjaunot PSRS, ar agresiju Ukrainā parāda, ka agresija var reāli tikt vērsta arī pret Latviju… Mēs esam šo draudu priekšā, mūsu valsts ierēdņu liela daļa bailēs un piesardzībā lavierē…
    Skolotāj, nevainojiet latviešu nacionālistus! Latviju atjaunoja tieši viņi, jo vēlējās Latviju tādu, kāda tā bija pirms okupācijas, bet viņu centienus iedarbīgi bremzē proimpēriskie spēki.

  9. Raksts ir interesants ,bet ļoti divkosīgs.
    Mēs esam ieguvuši galveno brīvību priecasamies par to, lai Krievija dzīvo savu dzīvi nejaucieties viņu dzīvē.Krievi nenes atbidību par PSRS, jo mēs bijām daļa no šīs impērijas. Patīk vai nepatīk cēla arī šīs teritorijas iedzīvotāji. Tie kas bija komjaunatnes sekretāri, tagad lielākie nacionālisti Vaidere, u.c.
    Atmodas laikā tieši nacionalisti sašķēla sabiedrību un to negrib saprast līdz šim. Ir pagājuši 26 gadi jaunajai Latvijas valstij, nav rasts izlīgums, bet mekleti kašķa iemesli tālāk. Kas jauns ir radīts valstiskā apmēŗā dārgakie tilti , neveiksmīgākā nacionalā bibliotēka u.c. Tiesi tādi politikaņi sekmeja saskaņas centra izveidošanos deviņdesmitajos bija sīki mazi politiski grupejumi. 400 tūkstosi Latvijas iedzīvotaju ārzemēs ir tieši uz nacionālo spēku savmantiešu sirds apziņas.

    • Ja tādi skolotāji šodien māca Latvijas vēsturi, tad nav jābrīnas, ka jaunatne bieži neko nezina. Raksts ir pareizs un laikā. Pie viena Jums derētu atcerēties, ka tikai ar “maizes grāmatiņu” kabatā latviešiem bija iespēja pacelties. Ne visi tāpēc jāsauc par divkošiem. Kādreiz pazinu ne vienu vien, kurš šaurā lokā to nosauca par čusku azotē un pauda pavisam citu viedokli. Ļoti latvisku un nacionālu. Ja runā par divkosību, tad tieši Jūs pārstāvat šo kompāniju.

  10. Atgādinājums par 9.maija svētkem – informācija pārdomām šnoristiem u.c. propagandistēm beinertēm:
    “Šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985.gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā “Eiropas dienu”.
    Katru gadu maijā visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā norisinās dažādi informatīvi pasākumi, kuros valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, ES institūcijas, kā arī ES valstu vēstniecības informē par ES un Latvijas dalību tajās, iepazīstina ar aktuālajiem jautājumiem, prezentē kultūru un valodas dažādību ES, Latvijas iedzīvotāju iespējas ES.”

    • Tas, ko ar koloradkām izrotājušies “veterāni” svin Pārdaugavā, būtu Eiropas diena? Kāds tur “prezentē kultūru un valodas dažādību ES”?:)

      • Svini vai nesvini, – taču nebojā svētkus citiem! Kad Eiropas dienu pasludinās par valstssvētkiem ar oficiālu brīvdienu, tad daudzas problēmas atkritīs pašas no sevis.

  11. KG, brīvības cīnītājs Atbildēt

    Man ir jau 80 gadi. Edvīn, prieks par Tevi! Tu skaidri, noteikti un talantīgi turpini mūsu tautas brīvības cīnītāju darbu, lai mūsu tautai joprojām ir savas mājas, sava Tēvzeme savai kopībai un ģimeniskai labklājībai. Būtu ļoti ļoti nepieciešami atmaskot un nosodīt kādā pētījumā – filmā vai pat doktoranta darbā – partijisko valsts pārvaldi, jo tajā netraucēti valda ierēdņu personīgie sakari un sadraudzība, korupcija un bezatbildība.

  12. E.Šnores rakstus vienmēr izlasu, jo ir tā vērts, tīra, precīza informācija. Malacis.

    • Esmu dzirdējis, ka 90-os gados daudzi krievu ofiņi palika šeit un masveidā iestājās medniekos un sapirkās vītņstubru šaujamos, par cik reģistrētāji bija izbijušie miliči, nekādass problēmas legalizēties nebija, lielāki žņaugi tika likti Zemessargiem. Joprojām viņi ir starp mums, it sevišķi lielpilsērās.

  13. Kā tad tie krievi mums te integrējās, ka “krievu laikos” uz līgo svētkiem krievi tirgoja papīra puķes un meksikāņu cepures, un visus sauca lai nāk uz karnevālu. Nu padomājiet kāda zvērīga integrācija-līgo svētkus saukt par karnevālu. Un atceraties “gucuļus”, kas bruka virsū latviešu sievietēm ka tās staigā vai nu kleitās, vai šortos- ka tā nav atļauts, ka sievietei ir jāstaigā biezās trenuškās, un kolhoznieka fufaikā-vai ziema vai vasara. Un par to tie gucuļi bija gatavi pat nogalināt-tā kā tālu nav jārok tie integrētie tītari. Un kas tad jūs domājat tagad pārrakstīt korāku un integrēt musulmani ēst letiņu cūkas šņukuri, un dzert miezīti. Nu nē tie satāni drīzāk uzsprāgs, nekā pakļausies kādai tur murgainai integrācijai.

  14. Bez šaubām gudrs un talantīgs cilvēks, bet… Kāpēc neviens nevēlas atzīt acīmredzamas pretrunas? Šaubos, ka nepamana. 1. Vēsturniekam tomēr nevajadzētu būt politiķim. Tās ir pilnībā nesavienojamas lietas. Mēs taču saprotam, ka visi viņa kā vēsturnieka darbi līdz ar to principā nevar būt objektīvi. Kautrīgi noklusējam to, ka politisko karjeru cilvēks taisījis tikai pateicoties īstajā laikā un īstajā formā uztaisītai filmai. Vai arī tas neatgādina kaut ko? Neticu, ka cilvēki un, pirmkār, jau pats autors nesaprot, ka problēma ir nevis tajā, ka krievi nevēlas atzīt komunistiskā režīma pastrādātos noziegumus(tā nav taisnība kaut vai tāpēc, ka pašā Krievijā ir uztaisītas jau simtiem mākslas un dokumentālo filmu par šo tēmu, kas regulāri tiek rādītas federālajos kanālos), bet gan tajā, ka viņi nevēlas atzīt vienpusīgo skatījumu, kas apzināti vai neapzināti apsūdz nevis varas struktūras, kas šīs represijas īstenoja, bet visu tautu kopumā, kas cietusi ne mazāk, bet psiholoģiski pat vēl vairāk no savu valdnieku īstenotās politikas.
    2. Vēl viena lieta, kas mulsina, ka tagad jau ES, ko sākotnēji strikti pretnostatījām ļaunajai PSRS, tiek raksturota līdzīgā toņkārtā. Un atkal mēs vienīgie saprātīgie, kas zina kā ir pareizi, visi pārējie neko nesaprot. Vai nevienam nešķiet, ka varbūt aut kas nav pareizi ar mūsu pašu attieksmi un rīcību, ka mēs regulāri un atkārtoti nokļūstam nesaprasto un apspiesto lomā?
    3.Varbūt problēma ir āčgārni saliktajās prioritātēs? Varbūt mūsu politiķiem -vēsturniekiem par savu misiju būtu jāuztver nevis mūždien “acu atvēršana” visai pārējai aprobežotajai pasaulei, bet tas, kas regulāri tiek nobīdīts uz beigām aizklāts ar samiernieciskiem vārdiem :”Tauta pauž savu gribu. Tas iepriecina. Un tas arī vieš cerību.” Neefektīvā valsts pārvalde un ekonomika, kas liek arī ne nu gluži labprātīgi aizbraukt no Latvijas pēc dažu uzskatiem ne mazākam, ja ne lielākam skaitam cilvēku kā savulaik vardarbīgi tika izsūtīti. Un arī tiem gudrākajiem un talantīgākajiem. Nemaz nerunājot par katastrofālo demogrāfiju. Man ir aizdomas, ka , ja pie mums vairāk strādātu pie pašu valstī dzīvojošo visāda veida labklājības celšanas, tad daudzi jautājumi par mūždien Latvijai draudīgo pasauli lielā mērā tiktu atrisināti. Kāpēc šī secība tiek jaukta, man joprojām ir jautājums.

    • “Mēs taču saprotam, ka visi viņa kā vēsturnieka darbi līdz ar to principā nevar būt objektīvi.”

      Latvieši savā zemē vispār nevar būt objektīvi, pēc definīcijas, tāpēc vēstures interpretācija būtu jāuztic tikai krieviem, vai prokremliskai Vienotībai.

    • nav dzirdēts,ka Latvija baidītos no “visas pasaules”draudiem.Vienīgais drauds Latvijai un visai Baltijai joprojām ir “mieru tik ļoti mīlošais” austrumu kaimiņš,kurš nekādi nevar samierināties ar savulaik vardarbīgi sagrābto teritoriju zaudēšanu un savu rusifikācijas nolūkos iesūtīto “minoritāšu” virskundzības neatzīšanu šajās teritorijās.

    • Par “katastrofālo” demogrāfiju: “Latvijā kopš 2014. gada piedzimst vairāk latviešu nekā nomirst. Mūsu tautai pa ilgiem gadiem beidzot atkal ir pozitīvs dabiskais pieaugums.” Tas, starp citu, izskan arī šajā intervijā.
      Par neefektīvo valsts ekonomiku un pārvaldes aparātu: arī tās, diemžēl, ir okupācijas sekas. Labi, ka ir cilvēki, kas to saprot un grib labot. Jaunas domāšanas cilvēki.
      Par deportācijām un izbraukšanu no Latvijas: salīdzināt sarkanā terora upurus ar pašreizējo ekonomisko migrāciju ir maigi sakot cinisms.

  15. Paldies Šnorem par noteikto rīcību sakarā ar krievu radio4 izskanējošo aicinājumu iznīcināt cilvēkus,kuri parakstījušies par okupantu pieminekļa nojaukšanu. Šo radio vispār vajag slēgt.

  16. Edvīna jaunā filma demonstrē, ka vissmagākajā jūgā Latvijai bija vīri, kas nepadevās, bet Edvīns pats, ka arī tagad ir vīri, kas cīnās par savu valsti, tautu un valodu. Un tādu ir vairāk kā liekas. Tādi bija ir un būs, tāpat kā Latvija un mūsu tauta – bija, ir un būs.

  17. Edvīna filma par pretošanās kustību demonstrē, ka Latvijā bija vīri, kas cīnījās pret necilvēcīgo pārspēku, Edvīns pats, ka ir vīri, kas nesamierinās ar savas tautas un valodas iznīcināšanu. Ir mums tādi un daudz, vairāk kā liekas. Ir, bija un būs. Tāpat kā Latvija – ir, bija un būs.

  18. Izcila saruna. Viss skaidri un precīzi noformulēts.

  19. Fantastisks cilvēks!

  20. Edvīna publikācijas aizvien no jauna pierāda,ka uz šo puisi droši var paļauties,viņš strādā mūsu visu,tātad Latvijas labā.

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+