Egils Līcītis: Neprasiet no valdības neiespējamo 5
Ņergas ir tie, kam rēgojas, ka Straujumas valdība darbojas bezsakarā un priekšā gaidāmi pamatīgāki jukumi. Varbūt pašlaik nav lielu sasniegumu, nav arī lielu centienu, ministru komunikācija ir tālu no nevainojamas, bet rēķiniet, ka vēl notiek tīmbildings. Kas tas par zvēru – jautās sabozusies tante Bauskā. Tas ir sarežģīts komandas veidošanas darbs, koleģialitātes panākšana vadības orgānos, kad “viens par visiem, visi par vienu” un kad partijas, saspiedušās mugurām kopā kā pingvīni Antarktīdā, gatavojas ieziemot valdību, lai tā sagaidītu pavasari un varbūt pat jaunos kartupeļus.
Cilvēki jau neredz, kā pa diedziņu rit ikdienas darbs un pieņem manifestējošus lēmumus. Caurskatot valdības un ministriju rūpju lauku, iezīmējas ģenerālās līnijas Latvijas attīstībai. Valstsvīri pašlaik aizņemtībā nodarbināti: 1) ar enerdžaizeru aprites ierobežošanu, lai nepilngadīgie nepielaktos driģeņu dzērienus, 2) ar dresētu zvēriņu (sunīšu vai elefantu) aizliegšanu cirka numuros, 3) ar musulmaņu sieviešu apģērba nēsāšanu pēc Rīgas modes – vai hidžāba un burka ir piemērojamas tualetes Latvijas apstākļos. Nav izslēgts, ka uzpeld tēma “kā aizkavēt sifilisa izplatīšanos” vai vēl kas avārijas kārtībā, kur jāpievelk skrūves. Tikai ciniķiem liekas, ka ministri apsēdušies garām krēsliem vai ka valsti vada Stīvijs Vonders. Risināmi sasāpējuši, atbildīgi jautājumi, premjere uz to vien vedina ministrīšus – runājiet ar nozari, runājiet ar nozari. Jā, ne katrs lēmums ir pasaules nabas izmērā, ne visur vērojama kosmisku spēku iejaukšanās, šis un tas ir samērā detalizēti. Taču, lai panāktu “vienu likumu, vienu taisnību visiem”, nav ērti pieņemamu lēmumu bez klopītes. Cik nervu nomierināšanai asos disputos netiek izdzerts fruktvasers, cik labus, pareizus normatīvus neizcīna ar granātām!
Nav retas reizes, kad administrācijai jāstrādā ugunsdzēšanas – glābšanas dienesta režīmā. Vai kāds prognozēja, ka ziemeļzemē prātosim, kā balsināt pārceļotājus no Āfrikas? Viens “afrikānis” aizkaitināts un nikns jau klejo kā partizāns pa Kurzemi! Aizmucis un joprojām nesagūstīts strauss!
Lielais, gudrais putns skatījās kalendārā – tā, citugad uz Mārtiņiem kāva gaili, pērn cepetim aizgāja zoss, ja nu šogad pienākusi mana kārta? Strauss ar knābi vai pleznas spērienu var nogalēt cilvēku, atriebīgā noskaņojumā viņš no mežmalas uzglūnē un apdraud atpūtniekus, vēlīnus sēņotājus.
Ja valstī pie varas būtu militāristu atbalstīti politiski spēki, hunta vai trakāk, bēglis, iespējams, ātri nonāktu uz pannas vai katlā. Demokrātijā dibina darba grupu iekšlietu ministra vadībā un, apspriežu telpā galvām kūpot, ka cirvi var pakārt, izstrādā plānu, kā un kurai struktūrvienībai organizatoriski tikt galā ar savā vaļā pasprukušo strausu – valsts ienaidnieku.
Kad pilsoņi jau laižas slīpi gultās, valdība paliek nomodā par Latviju. Bet neprasiet neiespējamo, lai valdības vīri un sievas definētu, kā jaunavas klēpī izveidojies Kristus, un lai amatu personas kaut ko saprot no aviācijas.
