Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. novembris, 2014
Drukāt

Zīmju gleznas ir latviskās svētbildes. Saruna ar zīmju tulci Brigitu Ektermani (3)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņa

Brigita Ektermane, māksliniece, ezoteriķe

- Dzimusi 1952. gada 20. decembrī

- Glezno ziedus, ainavas un spēka zīmes

- Izstādēs piedalās kopš 1980. gada

radījusi zīmju kārtis, kas dod padomu, ko darīt, ko – ne, kā atrast pareizāko risinājumu

veido individuālās aizsardzības zīmes

izgatavojusi zīmju magnētus, ko likt pie ledusskapja, lai piesaistītu un sargātu labklājību, svētību

izveidojusi kolekciju ar aizsardzības zīmēm piespraudēm

vada gleznošanas nodarbības

Kas mūs aizsargās, kad nav neviena, kas to spētu? Kas mums dos spēku, labklājību? Zīmes valda pār pasauli, uzskata zīmju tulce, māksliniece Brigita Ektermane. Sākot ar 2014. gada decembri, katrā žurnāla “Mājas Viesis” numurā lappusē “Spēka zīmes” viņa skaidros latvju spēka zīmes. Bet kāpēc māksliniecei tas ir svarīgi? Kā cilvēks nonāk pie spēka zīmēm un vēlmes dalīties savās zināšanās? Kādiem grūtumiem tikts pāri?

“Bērniņ! Kur tu esi?”

– Tavā mājoklī daudz pašas gleznotu spēka zīmju. Kāpēc?

– Zīmju gleznas ir mūsu svētbildes. Vieta kur varam iedegt sveci, palikt paši ar sevi. Kad esmu nogurusi, sarunājos ar kādu zīmi. Tev ir jāpiedalās! Tad zīme darbojas. Bet cilvēkam parasti gribas norīt ārsta izrakstītu tableti un neko nedarīt. Zīmes ir dziedniecisks elements. Un gribas latvisko. Nevis čakras, bet enerģijas centri. Kas ir meditācija? Pabūšana vienatnē ar sevi. Mandalas – ir mūsu dižaplis. Austrumu gudrības ir tik košas, spilgtas, pārliecinošas, tās paņem publiku. Bet mēs sevi noliedzam, zaudējam spēku. Ir jāpaskatās citādi uz savām zīmēm. Zīmes ir enerģija. Man ir ļoti svarīgi, lai šīs garīgās lietas netiktu noplicinātas, nolietotas kā veca drēbe, kā ķīniešu prece, kas ātri un viegli pieejama. Bet ar gudrībām tā nav. Tās nāk lēni un tad pie cilvēka paliek uz visiem laikiem. Taču šobrīd ir tas ātrais laiks, kad visi steidzas, visiem ļoti svarīgs komforts un dzīves spožā puses. Bet tas ir tik ļoti iluzori, tik mānīgi. Un tad, kad cilvēks pēkšņi paliek viens bez šīm lietām, bez šī ātruma, tad viņš ir pazaudējies, viņš nezina, kas viņš ir. Un kāpēc viņš ir.

– Vai pati zini, kas esi?

– Svarīgākais, ka uzaugu laukos. Tur ir māla kalns, ļoti zemas vietas, kur ūdens guļ. Blakus mājai ir purvs, kas dzīvo pats savu dzīvi. Kūdras ieguves purvs ar labirintiem, kur kūdra bija izrakta, izveidojās tādas kā ielas, ko pildīja ūdens. Bija liela brīvība, viena pati basām kājām dzīvoju pa purvu, līdz pēcpusdienā vecāmāte ūjināja mani mājās: “Bērniņ! Kur tu esi?” Līdz septiņu gadu vecumam, kad piedzima māsa, biju viena. Vecāki bija aizņemti darbos, un mani draugi bija visa dzīvā radība, puķes, koki, pat pirmās nezālītes, kas uzzied, kamēr auksts. Kad ziemā nogūlos uz dīķa ledus, varēja redzēt zālītes straumē līgojamies, pat sasalušu vardi. Kad uzsitu ar akmentiņu pa ledu, radās varavīksne. Un kāds sarkans ābols bija saglabājies un spīdēja saulrieta debesīs. Bērnībā ziema vienmēr atnāca pa nakti. Istabas logam pretī bija milzīgs saimniecības ēku jumts. No rīta pamostos, pieskrienu pie loga – un, jā! jumts ir balts, ziema klāt!

Vēroju gadalaiku ritmu, saules ceļu…Visas zīmes ir saules gaita debesīs. Mūsu kalendārs taču sastāv no tā, kur kuros saulgriežos mums tā saulīte ir, cik augstu viņa ir, cik tuvu pie mums. Un mēs esam vidū. Ikvienā zīmē mēs varam ielikt savu augstāko es. Saulīte iet ap mums, un tas ir mūsu gada ritms un mūsu mūžs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tikai nevajag pārvērtēt šo ķeburu nozīmi!

    • Dubkiloms – ja Tev nepatīk, lūdzu nelasi, atstāj savu negatīvo sev, bet es Tev laimes novēlēšu, lai Tu iemīlētu sevi un citus!!!

  2. latviešu ticības saknes Atbildēt

    Fakti par Vidzemes brāļu panākumiem izglītības jomā ir labi zināmi: skolotāju semināra nodibināšana Valmiermuižā 1738. gadā (pirmais cariskajā Krievijā); aktīva ticīgo darbība saiešanas namos – līdzdalība sprediķos un dziedāšanā; rokrakstu veidošana; otrais latviešu Bībeles izdevums (1739); Vidzemes zemnieku augstākais lasītprasmes līmenis Krievijā un viens no augstākajiem Eiropā utt.

    Šajā sakarā jāpiemin Kārļa Skalbes “mazo piezīmi” par Dziesmu svētkiem:
    “Man prātā tās latviešu paaudzes, kas pēc grūtās darba nedēļas svētdienas rītos agri āva kājas uz Brāļu draudzes saiešanu un svētkiem, lai sirsnīgās runās un dziesmās darinātu sev zelta spieķi, jo tauta vispirmā kārtā meklēja sev garīgu atbalstu. Tur tika izkopta latviešu sirds kultūra, kura kā auglīgs slānis nogūlās mūsu gara dzīves pamatos un nākošās paaudzēs deva krāšņus ziedus… Ko savā laikā darīja brāļu draudze, to tagad daudz plašāk veic daudzie dziedāšanas kori visās mūsu zemes malās. Tie izkopj latvju sirds kultūru un sagatavo visā tautā vienotu, auglīgu gara slāni, kurš dos ziedus vēl nākošās paaudzēs.” (Skalbe 1990, 277–278)

    Tieši “sirds kultūra” ir galvenā Brāļu draudzes iesētā garīgā sēkla, kas nesusi augļus visā latviešu kultūrā.
    Ar sirds kultūru tātad ir saistīta ne tikai mīlestība, ticība, cerība, piedošana, žēlsirdība, kristīgais humānisms, bet arī sirdsapziņa, drošsirdīgā taisnības aizstāvēšana, patiesīgums, taisnīgums, pašcieņa.
    Latviešu literatūrā sirds kultūras motīvi sastopami bieži, īpaši to autoru darbos, kuri bija vairāk vai mazāk saistīti ar Vidzemes draudzēm. Daudzu autoru darbos tās minētas tieši (brāļi Kaudzītes, Apsīšu Jēkabs, Sudrabu Edžus, Jānis Poruks, Jūlijs Vecozols, – Veinbergs, 1936), pēdējo reizi – monumentālajā Artura Baumaņa romānu ciklā, bet vēl vairāk ir autoru, kuru daiļradē var atrast “sirds reliģijas” izpausmes: te vispirmām kārtām būtu jāmin Kārlis Skalbe, arī Auseklis, Eduards Veidenbaums, Antons Austriņš, Rainis (Grudule, 2007) un citi.

    Latviešu sabiedrība līdz pat šim laikam, iespējams, īsti neapzinās, ka Vidzemes brāļi ir likuši pamatus arī vairākiem latviešu kultūras stūrakmeņiem, proti – dzejai (Ķikuļa Jēkabs), teātrim (Jānis Peitāns), stāstniecībai (Juris Neikens), romānistikai (brāļi Kaudzītes) un arī slavenajam dziesmu svētku fenomenam, jo pirmo reģionālo dziesmu svētku galvenais organizators bijis hernhūtiešu sludinātāja dēls J. Neikens.

Kas gaidāms 2017. gadā? Īpašs horoskops sievietēmKā dzirksteļojoša komēta pie mums drīz iebrāzīsies jaunā gada saimnieks – Ugunīgais Gailis. Viņa raksturs ir mainīgs un iekaisīgs. Kādu nākotni mums sagatavojis nemiera gars Gailis, lasi šajā horoskopā sievietēm.
Draugiem Facebook Twitter Google+