Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
21. maijs, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Par valsts nozīmes personālajiem lasītājiem (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Egils Līcītis

Es zinu, ka paši ievērojamākie partiju līderi (kuri vispār lasa), “Latvijas Avīzi” sāk pārlapot no beigām, lai ieklausītos laikraksta lasītāju pa karsto telefonu saņemto balsu šalkoņā. Tur, no avīzes pēdējās lappuses pagrabiņa, izskan burkšķēšana uz valdību un dusmīgi teksti, atbalsts labiem darbiem un vērtīgas ierosmes – caurmērā nepieķemmētu domu atspulgs. Tā ir ekoloģiski tīra, ķīmijas neskarta garīgā barība politiķiem. Tā viņi pieēdas kvalitatīvu pārtiku un mazliet ierauga dienasgaismu, kas neiespīd Saeimas ēkas drūmajā tumsībā un nav redzama cauri limuzīnu tonētajiem logu stikliem. Vēlētāji tomēr ir politiķu likteņdievi, attiecības ar viņiem nevar atļauties salaist īssavienojumā. Cerams, kaut mazumiņu no lasītāju kvoruma dzirksteļošanas Augstajā namā iegaumē un ņem arī vērā, stutējot sarežģītās politiskās konstrukcijas un pesteļojot ārkārtas lēmumus.

Protams, arī mēs avīzē “zvaniķus” turam par valsts nozīmes personālajiem lasītājiem. Mūsdienās, kad ir liels patriotisma deficīts, par ko runā politiskā vidē? Skaidru un taisnu vārdu nedzirdēsi. Vieni līdz “fokusgrupām” nogādā radiovadāmi precīzi iestudētu informāciju, ko suflieri čukstiņi, sabiedrisko attiecību speciālisti pateikuši priekšā. Otri izmelojas ar partijā noklausītiem pātariem. Trešie algu sapelna ar žāvāšanos. Tagad Latvijā nacionāli noskaņots publisks cilvēks šķiet grūtāk uzmeklējams nekā dūņās noslēpies līnis, tikmēr mazs pulciņš kosmopolītu ar savu spārdīšanos pa latviskumu enerģiski piepilda sabiedrisko telpu. Bet tad pasēdi pie redakcijas karstā telefona, sazinies ar cilvēkiem no zemēm – opā, kā pie vaļā atvērta loga, pa kuru ielaista svaiga vējiņa plūsma! Viņi vēl abonē presi, pasūta nacionālas avīzes, lasa latviešu literatūru, augstu tur godā latviskās vērtības. Šajās aprindās patriotisms nav gājis mazumā. Praktiski lauku ļaudis ir mūsu zemes sardze, politiskās nācijas nesalaužams fundaments. Viņi ievēro garām paslīdējušo: kāpēc citu valstu neatkarības dienās veikali ir slēgti un visi svin, bet Latvijā 18. novembrī vai 4. maijā tirgotāji darbojas, kā darbojušies? Viņi uztraucas, cik caura ir Latgales robeža un cik jau ienākuši sarkani cilvēciņi, Maskavas gultas klājēji un “tiltu” būvētāji – vēl tikai zaļos vīriņus gaidi bez pretdarbības! Viņi grib zināt Straujumas biogrāfiju – vai nav bijusi komuniste? Citādi nevienam latvietim nav saprašana, kāpēc Cilinskis jānoņem no amata, ja viņš iet pie Brīvības pieminekļa nolikt puķes? Ak par skarbu, ķiplokotu? Nu, tā tauta domā, runā.

Bet es runāšu ar Saeimas priekšsēdētāju. Viņai pilna zāle ar laba barojuma miesās būdīgiem večiem un kundzītēm, kam arī nekaitētu nomest pa kg liekā svara. Simt gudrās galvas ir divsimt darbarokas dīkstāvē! Tuvojoties vasaras atvaļinājumam, lai paciešas un šoreiz nelido uz Maldīvu salām. Lai dodas no Saeimas noslēgtības kā leģionāri pastrādāt mūsu zemnieku sētās, lauku saimniecībās. Lai pavicina sekumus svaigā gaisā, lai pastaigā ar grābekli pa siena pļavu un izvēdinās. Rudenī būs izravētas visas kaitīgās, nepatriotiskās, kņudinošās domas, kuras kukaiņi kā oliņas sadējuši deputātiem galvā, bet dāmas atkal būs tievas kā degvīna spicglāzītes.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Labs. Paldies.
    :))

  2. kārtējo reizi - precīzi ! Atbildēt

    “… stutējot sarežģītās politiskās konstrukcijas un pesteļojot ārkārtas lēmumus … “

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+