Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2013
Drukāt

Mūža princips – nečīkstēt
 (3)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Jānis Ritums ir “Latvijas Avīzes” lasītājs jau septiņus gadus. Kopš atgriezies dzimtenē no ASV, viņš pasūta vienīgi šo laikrak-
stu. “Avīze mani pilnībā apmierina. Patīk politiskā ievirze, komentāri, lielās intervijas. Lielu daļu no tām izgriežu un krāju. Tas gan prasa laiku, bet tā vienmēr pie intervijā sacītā var atgriezties.

Sevišķi interesē Voldemāra Krustiņa publikācijas un Zigfrīda Dzeduļa raksti par nekustamo īpašumu un zemes lietām,” saka J. Ritums. Viņš abonē arī “Mājas Viesi”, jo tur ir vērtīgi raksti par personībām un vēsturi. Pašlaik viņš ar abām rokām balso par “Dvēseļu puteņa” uzņemšanu un uzskata, ka atbildība par filmas likteni ir kultūras ministres ziņā. “Ir arī citi, it kā ne tik aktuāli jautājumi, bet lasītājus tie interesē. Piemēram, piešķirt vai ne Latvijas pilsonību šahistam un Krievijas opozīcijas politiķim Garijam Kasparovam. Manuprāt, ir jāpiešķir, jo viņš ir ievērojams cilvēks, ar kura sportiskajam uzvarām var lepoties. Savulaik baleta mākslinieks Mihails Barišņikovs pārbēga uz Ameriku un saņēma ASV pavalstniecību.”

J. Ritums īpaši lepojas, ka V. Krustiņš viņam uzdāvinājis grāmatu, kas veltīta “Latvijas Avīzes” 25 gadiem. Tajā viņš iepazinies ar daudziem žurnālistiem, un redakcijas ļaudis kļuvuši vēl tuvāki. Savukārt J. Ritums Krustiņa kungu kā aizrautīgu makšķernieku uzgleznojis ar lielu karpu. Ar gleznošanu J. Ritums aizraujas visu mūžu, bet tagad gan gleznošana, gan grāmatu rakstīšana kļuvusi par galveno nodarbošanos. “Ne viss, kas notiek Latvijā, un ne viss, kas notiek Amerikā, man patīk. Taču mans princips visu mūžu ir bijis – nečīkstēt, bet rīkoties. Pateicoties tam, dzīvē man ir veicies,” smejas J. Ritums.

1944. gadā 16 gadu vecumā J. Ritums kopā ar māti, māsu un citiem radiniekiem bija spiests pamest dzimteni. Viņa tēvu apcietināja 1940. gadā, un krietni vēlāk ģimene uzzināja, ka viņš miris Sibīrijā 1943. gadā. Jau esot ASV, Jānis nonācis Nebraskas štatā Omahas pilsētā, kur pabeidzis arhitekta studijas tajā pašā Omahas universitātē, kur 50 gadus agrāk studēja K. Ulmanis. Pakāpeniski J. Ritums kļuva par veiksmīgāko būvuzņēmēju Nebraskas štatā.

No 1969. līdz 1973. gadam J. Ritums bija ievēlēts par Omahas pilsētas domnieku. Viņi bijuši tikai septiņi 600 000 iedzīvotāju lielajā pilsētā. Par savu misiju viņš uzskatījis pilsētas vēsturisko cel-
tņu saglabāšanu, neparastu rotaļu laukumu izveidi, vides saglabāšanu, pilsētas trokšņu novēršanu, satiksmes labiekārtošanu, melnādaino iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+