Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Valdis Krastiņš: Kur sakņojas Latvijas amatpersonu tieksme zīmēties? (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Pavisam negribas atgriezties negācijās un nosodījumos, bet… pastnieks atnesa jaunāko žurnāla “National Geographic” numuru, un tajā redzams pāvests Francisks, tikko kā izkāpis no sava auto “Ford Focus”. Jā, jā! – no “Ford Focus”. Tūdaļ atcerējos, no kāda varena spēkrata izkāpa satiksmes ministrs Anrijs Matīss – cenas ziņā vismaz no desmit reizes dārgāka par pieticīgo fordiņu… Tas jau nav nekāds nosodījums, vai ne? Tā es mierinu sevi. Tomēr jautājumus šis fakts izraisa gan. Kur sakņojas tieksme zīmēties?

Mana atbilde ir – padomismā. Savulaik bija sērija “Īsie padomju anekdoti”. Viens no tiem – ministrs tramvajā. Patiešām, toreiz tā šķita neiedomājami neticama situācija. Ja jau esi ministrs, tev pienākas. Mūsu ministrs patlaban acīmredzot piemirsis, ka viņa darbošanos apmaksā mūsu nodokļi un izpausmēm ir jābūt samērīgām. Bet nē, es taču esmu ministrs! Savās diplomāta gaitās Helsinkos veikalā pie kases sastapu Somijas kabineta ministri. Parunājām, samaksājām, nokāpām auto stāvvietā, ministre iekāpa savā ne īpaši spožajā autiņā un devās mājup. Tas šķita gluži dabiski un atbilstoši sabiedriskajai videi.

Bet pie mums joprojām valdošais, no padomijas mantotais zīmēšanās un visatļautības sindroms būtībā ir dzemdinājis arī Magoņa koruptīvās darbības. Vispirms jau viņa paša prātā un tad arī viņa darba biedru prātos. Neticu, ka viņiem, vispirms jau Matīsam, nekas nebija zināms par Magoņa shēmām. Nu neticu! Brīdinājuma signāls jau bija – nesamērīgās svinības Rundālē.

Acīmredzot, pirms sākam lustrāciju, tā jāveic cilvēku prātos. Un arī politiskajā uzvedībā. Matīss neredz pamatu demisijai, citi arī ne? Nav ērti, var izšūpot trauslo līdzsvaru? Bet, mīļie, tā jau mēs drīz vien nonāksim līdz Zambijas un Mugabes situācijai! Reiz taču ir jāsāk uzvesties atbildīgi! Tviterī Ķīlis lietojis vārdus “politiskā varza”, es viņam šajā raksturojumā piebiedrojos. Kā citādi lai nosauc oportūnistus, kam nav goda un cieņas sajūtas?

Re, iznāca skarbi. Bet notikums ir gluži ārkārtējs un prasa ārkārtējas darbības. Ja ne, tad turpināsim vien slavēt šo valdību, par kuras pastāvīgajām neveiksmēm un nevarību runāts daudz. Būtu amizanti noskatīties, kā Ministru kabinetu vadītu Solvita Āboltiņa. Valsts liktenis gan tomēr nav nekāds amizieris. To noteikti saprot Valsts prezidents R. Vējonis. Ja nekas nopietns netiks darīts, turpināsim muļļāties.

Valdis Krastiņš, bijušais Latvijas vēstnieks Čehijā, Norvēģijā, Somijā

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Viens no pēdejā laika “L.a.”labākiem rakstiem.Te nu vienīgi var piebilst “IZ GRJAZI V KŅJAZI”!Paanalizejiet KĀ mainās partiju cilvēki iekārpoties kādā augstā ,faktiski nepiemērotā pēc profesionalitātes!/ amatā !Izveidojies tāds pretīgs SOVJIETISKI/latvisks Astoņkājis iz politikas,Jāsmejas kā kutinātam kad piešļūc gandrīz vai “Bentliji” pie Saeimas un no spīdīga spēkrata ar vai bez apsarga durvju atvēršanas,izkārpās LV “politelite”.,kuri koridoros aizstāv korumpantus / Magoni,Ameriku utt./ un krimiķus / Hūti,Zaharjinu …/”Smalki darboņi,”smalkos”auto.ar Toričelli tukšumu capitos./ galvā/
    Krājas tautā sāpe un pazemojuma sajūta un kas galvos,ka nebūs vairāk 1905.gada?Muižu pa pilnam,ir ko dedzināt !!

  2. Paldies Valdi par labu rakstu.Politiskā varza ātrāk nesapratīs kamēr viņus nesāks sist,tas ir kāmazam bērnam kamēr nav dabūjis papirstiem nesaprot.

  3. I.V> Kas nav aizliegts – tas ir atļauts! I.V kungs jau ar nav lasījis A.Upīša romānu – un neko par padomju Kriminālkodeksā paredzēto “položeno” sodu valsts amatpersonām nezina. A vajag painteresēties, tad vieglāk saprast, kāpēc krastiņi u.c. godmaņi-grūtupieši momentā atcēla LPSR Konstitūciju un padomju Kriminālkodeksu pēc varas iegūšanas 1991.g. augustā. Kā citādi priHvatizāciju paveiktu – un par tās sekām šodien lielkuļotu….

  4. Paldies, Krastiņa kungam par rakstu un prcīzu problēmas atspoguļojumu! Kaut vairāk būtu šādu viefokļu , kas sabiedrību mazliet ,, paskalotu” ar tīru ūdeni. Piekrītu, ka augstprātība, lepnība un visatļautība jau ir daudzu prātus sagrozījusi līdz absurdam! Tas vairs nav pat smieklīgi…

    • Nu paldies par rakstu gan jau ka V.K. saņems honorāra veidā 😀 Problēmas atspoguļojuma nekāda. Smadzeņu paskalošanas mēģinājums gan ir, tikai nav saprotams kam un kāpēc…

  5. Jo zemāka pašapziņa, jo lielāka tieksme to apliecinār ar ārēji redzamām lietām, plašai dvēselei nevajag skārda bundžu kur ielīst, lai visi to pamana, materiālo lietu verdzība, atkarība, sauciet to kā gribiet, tā ir un paliek dvēseles šaurība, kas piemīt vergu dvēselēm.

  6. Atbildu – tie ir mazvērtības kompleksi, kas prasa pašapliecināšanos.

  7. Aplams piemērs autoram gadījies – Matīss ikdienā brauc ar “Škodu”, tikai mazliet par to fordu dārgāku…

  8. Padomju laiks, protams, ir ietekmējis, taču esmu pārliecināts, ka – pat, ja Latvija nebūtu bijusi PSRS sastāvā, tā daudzejādā ziņā tik un tā būtu tuvāka Krievijai nevis tai Skandināvijai. Gluži vienkārši, tāda ir tautas mentalitāte vai tautas kvalitāte (saprotu, ka tā teikt nav labi, bet…). Arī pirmskara Latvijā, kura, protams, bija daudz sasniegusi, nebija īsti eiropeiska valsts – korupcija, čomisms, izrādīšanās, kundziskums un c. “jaukumi”, ko parasti piedēvējam slāviem, te bija ļoti izplatītas parādības un par to savulaik pat rakstīja Rietumu prese. Neko darīt – kā bijām “starp austrumiem un rietumiem”, tā arī paliksim!

    • Nevajag aizmirst, ka pirms tam Latvija divsimts gadus ir bijusi zem “Krievu ērgļa”, kurš ar visiem spēkiem centās ieviest pareizticību. Tai parādībai pareizais nosaukums ir pareizticība.

  9. Provinciālisms apvienojumā ar mazvērtības kompleksiem. Un gadījuma raksturs cilvēku virzīšanai augstos posteņos – kā galvenais parametrs tiek vērtēta paklausība pelēkajiem kardināliem. Vai raduraksti.

  10. Matīsu labi raksturo viņa spēja atbildēt uz jautājumu “Kam pieder Valsts?”!

  11. “Mana atbilde ir – padomismā.”
    ================================================================
    Krastiņa kungs nav lasījis A.Upīša “Zaļā zeme” – tas nu skaidrāks par skaidru.

    • Taisni otrādi, proti, padomisma pamati šajā parādībā. Kā zināms, jo nabadzīgāka tauta jo lielāki kungi tajā dzīvo. Matis jau noteikti domā, ka viņam “položeno” jo uz viņa balstās LD un ostu preču apmaiņa ar Krieviju. Arī nekādas lustrācijas šodien nav iespējama, jo to darīs paši tie, kurus jālustrē. Katram skaidrs, kas no tā var sanākt.

      • I.V> – Kas nav aizliegts – tas ir atļauts! I.V kungs jau ar nav lasījis A.Upīša romānu – un neko par padomju Kriminālkodeksā paredzēto “položeno” sodu valsts amatpersonām nezina. A vajag painteresēties, tad vieglāk saprast, kāpēc krastiņi u.c. godmaņi-grūtupieši momentā atcēla LPSR Konstitūciju un padomju Kriminālkodeksu pēc varas iegūšanas 1991.g. augustā. Kā citādi priHvatizāciju paveiktu – un par tās sekām šodien lielkuļotu….

        • Negribu tevi sarūgtināt, paliec savās padomiskās ilūzijās. Neesmu neko lasījis no Upīša, un PSRS konstitūcijā neiešu diskutēt. Man labāk patīk Vecā jūrnieka ligzda, it sevišķi tā vieta, kur latvieši laidās prom no korumpētās komunistiskās paradīzes.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+